Balsojuma rezultāti liecina, ka tajā nepiedalījās "Saskaņas", Nacionālās apvienības, "Neatkarīgo" un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši parlamentārieši.
Lai Saeima būtu lemttiesīga jeb būtu kvorums, balsojumā ir jāpiedalās vismaz pusei jeb 50 no kopā 100 deputātiem.
Saeimas sēdē pirmajos divos balsojumos par pirmo priekšlikumu likumprojektā piedalījās 40 deputāti, neiegūstot kvorumu. Pēc pirmajiem diviem balsojumiem Saeimas sēdē izsludināja 10 minūšu pārtraukumu.
Pēc atkārtotas sanākšanas uz balsošanu par pirmo priekšlikumu divos balsojumos piedalījās nu jau 41 deputāts. Taču rezultātā – atkal nebija kvoruma un sēde tika slēgta.
Likumprojektu varētu iekļaut skatīšanai kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.
Deputāts Jānis Iesalnieks debatēs aicināja Saeimas vairākumu nepiedalīties balsojumā par šo likumu, ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto resorisko pārbaudi par deputāta Aivara Geidāna ("Konservatīvie") iespējamo ietekmēšanu Civilās savienības likumprojekta balsojumā Juridiskās komisijas sēdē. Iesalnieks aicināja sagaidīt KNAB resoriskās pārbaudes rezultātu. Geidāns iepriekš noliedzis likuma virzības ietekmēšanu.
Pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā – galīgajā – lasījumā daži opozīcijas deputāti vēlējās panākt tā pieņemšanas atlikšanu arī ar priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz šā gada 29. oktobrim, lai par to lemtu nākamā Saeima, kā arī opozīcijas deputāti piedāvāja likumprojektu nodot atkārtotai skatīšanai Juridiskajā komisijā, lai "izvairītos no iespējamajām nelikumībām trešajā lasījumā". Taču šie priekšlikumi tika noraidīti.
Jau pagājušajā nedēļā Saeima pēc Nacionālās apvienības aicinājuma uz nedēļu atlika šo likumprojektu.
Kad varētu nodrošināt kvorumu?
Vilšanos par balsojuma izgāšanu pauda Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns (“Konservatīvie”). Viņš atturējās prognozēt, kad varētu izdoties nodrošināt nepieciešamo balsotāju skaitu.
"Acīmredzot tas ir vai nu pārliecināšanas darbs vai nu pašiem sirdsapziņa nospēlēs, vai ne. Grūti pateikt. Ja tie argumenti mainīsies un pazudīs, varbūt mainīsies viedoklis, balsot vai nebalsot,” sacīja Butāns, paužot cerību, ka KNAB atzinums varētu būt pieejams jau tuvākajā laikā.
Butāns arī norādīja, ka Saeimas prezidijs lems par Civilās savienības likumprojekta iekļaušanu kādā no nākamajām Saeimas sēdēm. Šobrīd Saeima ar kavēšanos pieņemt šo likumprojektu nav izpildījusi Satversmes tiesas doto uzdevumu nodrošināt regulējumu dažādu ģimeņu veidu tiesiskai aizsardzībai. Tikmēr Satversmes tiesas dotais uzdevums risināms ar citu instanču rokām.
"Kamēr netiek pieņemts Civilās savienības likums, tiesa būs tā, kas noteiks Satversmes tiesas sprieduma izpildi. Tātad jebkurš var vērsties tiesā, kas attiecīgo lūgumu var atbalstīt," paskaidroja Butāns.
Maz ticams, ka balsojuma samērs un iespējas nodrošināt kvorumu nākamajā Saeimas sēdē varētu būtiski mainīties. Tas izriet arī no Saeimas Juridiskās komisijas locekļa, frakcijas "Saskaņa" deputāta Valērija Agešina teiktā. Arī viņš uzsvēra, ka Satversmes tiesas sprieduma izpilde iespējama ar tiesas starpniecību. Iepriekšējos lasījumos Civilās savienības likumprojektam bija arī vairāku “Saskaņas” frakcijas deputātu balsis “par”, bet vairums balsoja “pret”. Šobrīd Saskaņa pieslējusies pārējiem likumprojekta pretiniekiem, kuri aicināja balsojumā nepiedalīties, liedzot kvorumu.
"Tas ir galīgs lēmums, mēs neplānojam piedalīties šajās "hameleonu rotaļās" un uzskatām, ka šis jautājums būtu risināms nākamajā Saeimas sasaukumā. Kāpēc tā? Es neslēpšu, ka “Saskaņā” ir uzskatu dažādība šajā jautājumā un mums vienmēr bijis brīvais balsojums. Taču tagad te ir parādījusies korupcijas ēna, es uzskatu, ka mums jāsagaida KNAB lēmums," atzīmēja Agešins.
Tikmēr KNAB Latvijas Radio apliecināja, ka vairāku deputātu pieminētā resoriskā pārbaude turpinās un par to nav publiskojumu jaunumu.
Ko paredz likums
Likumprojektā civilā savienība definēta kā divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgta vienošanās, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus. Savienību aizliegts noslēgt cilvēkiem, kuri ir laulībā vai noslēguši civilo savienību ar citu personu. To nedrīkst slēgt arī ar radiniekiem.
Civilo savienību var izbeigt pie notāra, stājoties laulībā, ar tiesas lēmumu. Savienība izbeidzas arī ar vienas no pusēm nāvi.
Likumprojekta anotācijā norādīts – ar likumprojektu tiek nodrošināts, ka civilajās savienībās esoši pāri var kļūt valstij "redzami",
ja tie likumprojektā noteiktajā kārtībā noformē savstarpējās attiecības, tādējādi saņemot tajā paredzētā apmērā aizsardzību personiskajām un mantiskajām attiecībām.
Piedāvātais Civilās savienības likums paredz arī savstarpēju pienākumu gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem, noslēdzot civilo savienību. Norādīts, ka kopīgas mājsaimniecības ietvaros civilās savienības pusēm ir vienādas tiesības.
Likumprojektā noteikts, ka katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, kā arī katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, kā arī to, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu.
Viss, ko civilās savienības laikā dalībnieki iegūst kopīgi vai viens no tiem, bet ar abu dalībnieku līdzekļiem vai otra dalībnieka darbības palīdzību, ir abu dalībnieku kopīga manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem dalībniekiem līdzīgās daļās, teikts likumprojektā.
Paredzēts, ka civilās savienības dalībnieku kopīgo mantu dalībnieki pārvalda un ar to rīkojas kopīgi. Abiem dalībniekiem vienojoties, kopīgo mantu var pārvaldīt viens no viņiem. Viena dalībnieka rīcībai ar šo mantu nepieciešama otra dalībnieka piekrišana.
Priekšlikumi likumprojekta galīgajam lasījumam bija jāiesniedz līdz šā gada 17. maijam.
Pieņemts likums stātos spēkā 2023. gada 1. februārī.
KONTEKSTS:
Likumdevējiem līdz šī gada 1. jūnijam bija jānovērš Darba likumā noteiktā par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilstība Satversmei. Tā lēma Satversmes tiesa (ST), izskatot sievietes iesniegumu, kuras partnere nesaņēma pēc bērna piedzimšanas paredzēto atvaļinājumu. Tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. ST spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība.
Arī "Latvijas Senioru kopienu apvienība" (LSKA) atzinīgi vērtējusi piedāvāto regulējumu, norādot, ka noteikt kritērijus, pēc kādiem juridiski var formulēt, kas ir ģimene, un atbilstoši tam noteikt ģimenes sociāli ekonomisko aizsardzību un atbalstu, ir būtiska arī daudziem senioriem, jo Latvijā netrūkst gadījumu, kad dažādu iemeslu dēļ vecāka gadu gājuma cilvēki dzīvo kopā vienā mājsaimniecībā un rūpējas viens par otru, kamēr viņu juridiskie laulātie vai tuvākie radinieki par šiem cilvēkiem neliekas ne zinis.
Iepriekš ziņots, ka Saeimā varētu pietikt balsu Civilās savienības likumam.
Vienlaikus Centrālajā vēlēšanu komisijā līdz 29. jūlijam notiek parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē. Iniciatori "Latvijas vīru biedrība" piedāvā noteikt, ka ģimenes pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija, tādējādi izslēdzot viendzimuma pārus no tādiem, kas var veidot ģimeni. Arī vairāki juristi un nevalstiskās organizācijas ir pret Civilās savienības likumu.
