Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbakārtībā trešdien, 17. aprīlī, būs vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstīta prasība atcelt pensiju aplikšanu ar nodokli. Pašlaik pensijām no 501. eiro tiek rēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), atņemot piekto daļu un vairāk no pensijas virs 500 eiro. Pensionāri gan pauž, ka būtu gatavi piekāpties, ja nodokli nepiemērotu pensijām vismaz minimālās algas apmērā. Politiķi nav noraidoši.
Autora ziņas
Jūrmalas Aizsardzības biedrība pirmdien plāno vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ar prasību atcelt daļu no Jūrmalas domes pieņemtajiem pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem. Biedrība iebilst pret domes ieceri izsolēs pārdot piecus zemesgabalus 16 hektāru platībā, kur pašlaik ir meži.
Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi sākotnējo projektu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jaunajam modelim. Ja diskusijas ar vietvarām veiksies raiti, to varētu ieviest jau no nākamā gada. Taču jau tagad esot secināms, ka jaunā sistēma pēc būtības tikai pielabos veco. Tāpēc nevarot runāt par novadu reformā solīto mērķi, ka pašvaldības pēc apvienošanas kļūs pašpietiekamas. Tā vērtēja Latvijas Radio uzrunātie eksperti.
"Reforma ir brāķis," tik lakoniski par pašvaldību administratīvo teritoriju pēdējām izmaiņām izsakās Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Valdis Maslovskis. Viņš vada Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisiju, un viņa vadībā pēc nedēļas Saeima plānojusi atvērt likumu, ar ko noteiktas pašvaldību teritorijas. Jau trešdien, 28. februārī, gaidāmas divu pašvaldību domes sēdes, kurās lems par iepriekš apvienotu novadu šķiršanās sākšanu. Likumdevējs pieļauj, ka bez jau publiski zināmajām novadu izmaiņām sagaidāmas vēl vairākas.
Valstij piederošā Ogres tehnikuma pusotrs tūkstotis audzēkņu jau gadu desmitiem cer, ka domes ikgadējos plānos reiz tiks iekļauts arī skolai piebraucamais simt metru garais ceļš, kas pieder pašvaldībai, bet kas nu jau kļuvis bīstams. Taču aktīvāko skolēnu došanās uz domi rezultējusies nevis ar ielas sakārtošanu, bet mērijas asu vēršanos pret tehnikuma personālu. Latvijas Radio rīcībā esošā informācija rāda, ka Ogres dome rīcības vietā izvēlējusies tiesvedības arī pret citu skolu audzēkņu vecākiem. Līdz šim uzvarējuši vecāki. Tomēr, apstiprinot novada šī gada budžetu, dome neiedeva naudu, lai sakārtotu 100 metru garo ceļu.
Pēc straujā darījumu skaita kāpuma tieši pirms gada tagad nekustamā īpašuma tirgū vērojama pauze. Nogaidoši ir gan dzīvokļu un māju pircēji, gan bankas kā naudas devēji, kas "gariem zobiem" apkalpo kredītu prasītājus, bet paši arī aizdevumus īpaši nedāļā. Lielākoties tas esot saistīts ar neziņu par procentu likmju nākotni.
Neilgi pēc šā gada budžeta apstiprināšanas Jūrmalas dome ir sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā lemj par pirmajiem budžeta grozījumiem. Paskaidrojuma rakstā ir lasāms, ka Jūrmalas domes administrācijai nepieciešams piešķirt vairāk nekā vienu miljonu eiro kāda Kurzemes apgabaltiesas sprieduma izpildei un zemesgabalu izsolēs iemaksātās drošības naudas atmaksām.
Apvidus segmenta auto karaļvalsts – tā auto eksperti vērtē aizvadītajā gadā pirktāko automašīnu statistikas rādītājus. Privātpersonas aizvadītajā gadā reģistrējušas 18 tūkstošus braucamo, un jaunu auto segmentā pirktāko spēkratu pirmo piecinieku dala "Toyota" un "Škoda" marku apvidus mašīnas. Savukārt lietoto auto tirgū arvien dominē BMW, "Volkswagen" un "Audi".
Kopš dižķibeles laikiem jeb pēdējos 15 gados vērtīgākā tikšanās – tā taksometru nozares darba devēji raksturo pēdējās diskusijas ar dažādu nozaru ministriju un iestāžu ierēdņiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām par problēmu risinājumu meklējumiem taksometru biznesā. Galvenā problēma ir daudzu strādāšana pelēkajā ekonomikā, no kā bez nodokļu nemaksāšanas izriet arī virkne citu problēmu.
Pēc gandrīz desmit gadu politiskiem solījumiem līdz realitātei varētu nonākt kādas salīdzinoši mazas, bet nozīmīgas ielas sakārtošanas plāni Daugavgrīvā, Rīgā. Flotes iela ir nozīmīga ar to, ka vasarās tā ir vienīgā jēdzīgā piekļuve jūrai Bolderājas iedzīvotāju tūkstošiem, bet visa gada garumā un sevišķi rudeņos pa ielu no kuģiem tiek izvestas kravas, tajā skaitā Ukrainā nokultie graudi. Sabiedrībā tagad izskan balsis, lai politiķi ielas sakārtošanai atrastu naudu.
Kā Latvijas ekonomikai panākt Igauniju un Lietuvu? Par šo it kā vispārīgo jautājumu trešdien turpinās runāt Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Galvenais runātājs parlamenta komisijā būs darba devēji, kas jau vairākus gadus uzstāj uz darbaspēka nodokļu mazināšanu. Viņu rosinājums tomēr atsaucīgas politiķu ausis valsts nākamā gada budžeta tapšanā nav radis. Likumdevējs gan norāda, ka kaut kādas izmaiņas vēl var panākt.
Latvijā sadzīves atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaug straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lai tas tā neturpinātos, vides organizācijas un aktīvisti arvien skaļāk iestājas par otrās dzīves došanu lietām, neļaujot tām nonākt atkritumu plūsmā. Ar šādu mērķi trešdien, 1. novembrī, tiek atklāta digitāla platforma lietovelreiz.lv, kuras mērķis ir mudināt sabiedrību iesaistīties aprites ekonomikā.
Visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, šonedēļ stājušies spēkā jauni ierobežojumi aromatizētiem karsējamās tabakas izstrādājumiem. Tas nozīmē, ka gan ražotāji, gan izplatītāji un tirgotāji pīpmaņiem vairs nedrīkst piedāvāt smēķus ar, piemēram, augļu vai mentola smaržu un garšu. Savukārt Saeima sola drīzumā atgriezties pie līdzīgiem ierobežojumiem, ko nacionālā līmenī piemēros arī elektroniskajām cigaretēm.
Šonedēļ ziņots, ka inflācija ir atkritusi divu gadu senā līmenī, ka tā turpinās mazināties un darba samaksas kāpums pašlaik jau atkal apsteidz cenu pieaugumu. Taču šīs ziņas tikai šķietami pozitīvas ir tāpēc, ka ar visu algu kāpumu ne tuvu nav noķerta dzīves sadārdzināšanās. Situētākie cilvēki cenu lēcienu panāks pēc pusotra vai diviem gadiem, bet zemo algu saņēmējiem vēl ilgāk būs jādzīvo "mīnusos", paredz ekonomisti.
Ja valsts negribēs mainīt darbnespējas lapu regulējumu, tai ir jāgarantē, ka ārsti slimības lapas izsniedz tikai tiem, kas patiesi ir sasirguši, nodokļu pārmaiņu gaisotnē uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Uz to atbildot, arodbiedrības norāda, ka darba devēji manipulē ar nepatiesu informāciju, bet Veselības inspekcija pauž, ka situācija ar slimības lapu izsniegšanu nepasliktinās.
"Ir labāk, nekā gaidījām." Tā par aizvadīto tirgošanās sezonu saka stādu audzētāji, kam daļai gan krietns uzrāviens vēl priekšā ar dēstu pārdošanu rudenī. Stādaudzētāji vērtē, ka ieņēmumi šogad ir auguši, taču daudz vairāk nācies arī tērēties, līdzīgi kā mums katram. Atšķirībā no pandēmijas sākuma gadiem daļa pircēju kļuvuši piesardzīgāki un, ja stādus vispār grib, tad tādus, no kā varēs iegūt ēdamu labumu.
Tukuma, Talsu un Jūrmalas pašvaldībām piederošā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Piejūra" valdes loceklis Ēriks Zaporožecs, poligona "Janvāri" vadītājs Inārs Zaļums un bijušais darbinieks Ingvars Lerhs kādu laiku var uzelpot – apgabaltiesa ir atcēlusi viņiem pirmās instances piemēroto bargo sodu, tajā skaitā pienākumu pa visiem atmaksāt valstij četrus miljonus eiro. Taču nesodāmības sajūta, iespējams, beigsies, jo zemākās instances lēmums atcelts procesuālu neatbilstību dēļ.
Pēc atkārtotas informācijas izprasīšanas Finanšu ministrija pārliecinājusies, ka Rēzeknes domei tiešām ir naudas problēmas un nav saplānoti tēriņi pat algām gada nogalei, tāpēc jaunus aizdevumus valsts nedos. Tikmēr aizņemšanās griestiem tuvojas arī citas pašvaldības, kur gan kredīti ņemti jēdzīgākām lietām par SPA kompleksa būvniecību, kā tas bija Rēzeknē.
Klimata un enerģētikas ministrija publiskajai apspriešanai ir nodevusi Klimata likumprojektu. Dokuments izstrādāts, lai vienkopus būtu apvienotas visas ar klimata pārmaiņām saistītās lietas, kas jau tagad vai tuvākajā nākotnē skars ikvienu cilvēku. Apjomīgais likumprojekts ar vairāk nekā 15 000 vārdu izklāstīts pussimt lapās, un iespēja sabiedrībai par to izteikties ir iedota šajā un nākamajā nedēļā. Profesionāļi jau tagad tur saskata virkni problēmu, no kurām būtiska ir sabiedrības iesaiste klimata jautājumos ne tikai tagad, bet arī jau pašā likumā.
Trīs no pieciem strādājošajiem no darba aizietu lielāka atalgojuma dēļ, un darbinieku kopējā apmierinātība ar savu darbu divu gadu laikā ir nozīmīgi samazinājusies, šai periodā būtiski krītoties tieši "ļoti apmierināto" darbinieku īpatsvaram, liecina "Kantar" pētījums. Pēdējos piecos gados esam nonākuši tiktāl, ka darbinieku apmierinātība nokritusies līdz nebijuši zemiem rādītājiem.
Filmas "Bārbija" globālā popularitāte ir piesaistījusi arī kibernoziedznieku uzmanību, kuri izmanto filmas panākumus, lai dažādos veidos izmantotu naivākos fanus. Eksperti brīdina neuzķerties uz viltus filmas noskatīšanās piedāvājumiem, aiz kuriem slēpjas vīrusi un naudas izkrāpšanas lietas. Tāpat nākamo vilni piedzīvo krāpnieku ražotās īsziņas par it kā piegādātiem pasta sūtījumiem.
No trešdienas, 2. augusta, stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas pagājušās nedēļas lēmums nu jau devīto reizi paaugstināt galvenās procentlikmes, šoreiz par 0,25 procentpunktiem. Uz šo lēmumu reaģējušas arī mūsu komercbankas, kas savu kripatu pieliek noguldījumu likmēm. Tomēr vairāk iespējams nopelnīt, tirgojoties ar valsti, piemēram, par krājobligācijām.
Neraugoties uz cenu kāpumu, pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas polisēm ir stabils un pat ar mazliet augšupejošiem rādītājiem. Taču krītas polišu segums, tāpēc vai nu apmaksāti ir mazāk pakalpojumi, vai arī klientiem jāvelta lielāks līdzmaksājums no pašu maciņiem. Gan polišu, gan medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanās uzrāda vēl vienu, bet zināmu tendenci – lielākie cietēji ir mazāk turīgie.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) asā rīcība, pret inflācijas kāpumu vēršoties ar "Euribor" likmju strauju celšanu, rāda rezultātu. Piemēram, jauno mājokļu tirgus Latvijā ir pilnībā apstājies. Tā norādījuši nekustamā īpašuma pārdevēji. Bankas gan runā pretī, ka kustība tirgū nav mirusi un kredītņēmēju interese rezultējas arī ar īstiem aizņēmumiem. Taču kredītņēmēji nu dodas ne tikai uz bankām, bet arī pie patērētāju tiesību sargiem.
Elektroauto publiskās uzlādes tīkla pieejamība Latvijā aug visstraujāk, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Tā dižojas uzņēmums "Latvenergo", kas kļuvis par lielāko uzlādes staciju skaita īpašnieku valstī un ambiciozi apņēmies līdz gada beigām dubultot uzlādes iespējas līdz piecsimt vietām. Ko lādēt būs, jo elektroauto ar valsts atbalstu arvien biežāk pērk privātpersonas, turklāt nu valdība sola atbalstu arī uzņēmējiem. Taču Rīgā var izveidoties situācija, ka ekoloģiskās mašīnas būs jābaro ar pagarinātāju no deviņstāvu māju logiem.
Vairāk nekā pusei jeb 60% iedzīvotāju atvaļinājuma laikā nākas pievērsties darba pienākumu pildīšanai, vairāk nekā trešdaļa atzinusies, ka atpūtas dienā strādā regulāri, puse no tiem ir vadītāji, liecina bankas "Citadele" veiktā aptauja. Eksperti norāda — darbs atvaļinājuma laikā nenāk par labu nedz darba ņēmējam, nedz arī darba devējam, kam atpūtušies darbinieki ir produktīvāki un galu galā nenomirst darba vietā.