Mērķis – veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā
Jaunajā likumā vienuviet plānots apkopot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Dokumenta mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā un virzīties uz klimatneitralitāti.
Lai tas izdotos, jau tuvākajos gados sagaidāmi jauni ierobežojumi, kas skars faktiski ikvienu iedzīvotāju. Un tādēļ arī likumprojekta izstrādātāji aicina cilvēkus par to izteikties.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") sacīja: "Latvijas gadījumā tā ir SEG emisiju samazināšana, salīdzinot ar 2005. gadu, 2030. gadā par 17%. Tas ir ambiciozs mērķis, lai arī, ja mēs skatāmies kopumā Eiropā, Latvijai tas ir viens no zemākajiem. Šis samazinājums skars sektorāli būtiskas vairākas nozares. Pirmkārt – transports, lauksaimniecība, zemes izmantošana, mežsaimniecība, kā arī enerģētikas nozares. Likumprojekts paredz atbildības sadali starp šīm nozarēm šo mērķu sasniegšanai."
Gaidāma nozaru cīņa par atbalstu klimatneitrālākai dzīvei
Piemēram, tuvākajos gados tiks paplašināta emisiju tirdzniecības sistēma, un turpmāk šīs lietas skars ne tikai enerģētikas uzņēmumus, bet arī transportu un ēkas. Tas savukārt nozīmē, ka vēl intensīvāk tiks meklēti atbalsta veidi, lai cilvēkus mudinātu atteikties no fosilā kurināmā un gādāt par savu mājokļu energotaupību.
"Manuprāt, mums šeit ir jākonstatē tie pasākumi, kuri dod visefektīvāko iespējamo veidu, kā samazināt SEG emisijas, tajā pašā laikā arī ar vismazākajām izmaksām. Šeit, protams, tieši nozarēm, industrijām ir svarīgi iesaistīties," atzīmēja Čudars.
Secināms, ka ar tā saukto publisko apspriedi lielā mērā priekšā ir nozaru cīņa par to, kura mazāk cietīs no vēlmes mazināt negatīvo ietekmi un kura dabūs vairāk naudas atbalstā par to, ka atsakās no ierastajām lietām un sāk dzīvot vai strādāt citādi, lai mazāk kaitētu klimatam.
Pārmet neatkarīgu ekspertu neiesaistīšanu
Pirmās iebildes jau ir biedrībai "Zaļā brīvība", kas piedalījusies arī likumprojekta sākotnējās versijas vērtēšanā. Organizācijas vadītājam Jānim Brizgam ir bažas, vai emisiju samazināšanas slogs tiks sadalīts taisnīgi, jo lielāko daļu rada maza sabiedrības daļa.
"Vai šie klimata pasākumi nestiprina nevienlīdzību sabiedrībā, bet tieši pretēji. Mēs esam arī prasījuši plašākas sabiedrības iesaisti, līdzdalību, arī zinātnes iesaisti – tas līdz galam tur nav iekšā. Zinātnes padomes izveidi, kas daudzās valstīs ir klimata jautājumiem izveidota un seko līdzi, un vada valdību."
Uz to, ka Klimata likumprojektā iekļautās lietas ir atstātas politiķu rokās bez neatkarīgu ekspertu uzraudzības, norādīja arī klimata politikas eksperte Linda Zuze.
Zuze gan izcēla arī pāris pozitīvus momentus: "Piemēram, tas, ka būtu nepieciešams budžeta izlietojums. Skatīties, kā klimata kontekstā tiek izlietots budžets. Vai arī, plānojot kādu jaunu finansējumu un investīcijas, izvirzīt kādus pamata kritērijus, lai arī klimata aspekti tiek ņemti vērā. Tās ir tādas labas lietas, kas tur ir, bet ir arī būtiski trūkumi."
Arī Zuze norādīja, ka klimata pārmaiņas rada neliela sabiedrības daļa, bet tās skar mūs visus, tāpēc likumam būtu taisnīgāk jādala atbildība, lai nav tā, ka par dažu vēlmi tērēt vairāk ir jāmaksā visiem.
Bažas par īso sabiedriskās apspriedes termiņu
Un visbeidzot kā būtisku aspektu eksperti norādījuši īso termiņu, kurā ministrija aicina izteikties par likumprojektu.
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga pauda bažas, vai sabiedriskā apspriede šoreiz nav tikai formāla padarīšana.
"Ir svarīgi, lai tā sabiedrības līdzdalība nebūtu tikai tā formāli, kad ir publicēta preses relīze vai likuma projekts ievietots Tiesību aktu portālā, bet arī tā mērķtiecīgi ministrija uzrunā sabiedrību, it īpaši tās mērķa grupas, kuru viedokli būtu īpaši svarīgi noskaidrot. Vienlaikus sabiedrības līdzdalību izmantot arī kā veidu, lai informētu sabiedrību par iespējamām pārmaiņām," sacīja Zonberga.
Sabiedrības domas ministrija gaidīs līdz 18. septembrim.
