ĪSUMĀ:
- LDDK gribētu mainīt slimības lapu regulējumu, padarot to līdzīgāku, piemēram, Igaunijas regulējumam.
- LDDK prezidents: Folklorā iegājies, ka darbnespējas lapu jeb slimības lapu "dabū" vai "paņem".
- Brīvo arodbiedrību savienība: LDDK lietu salīdzināšanu ar Igauniju pārspīlē.
- Veselības inspekcija sūdzību pieaugumu no darba devējiem nenovēro.
- Veselības inspekcija: Darba devēji kļuvuši nepacietīgāki un sniedz par darba kavētājiem sūdzības.
Pēc darba devēju spiediena valsts pērn pavasarī uz sava rēķina paņēma vienu apmaksājamo slimības dienu, tādējādi darba devējiem apmaksājamo dienu skaits ir samazināts līdz deviņām dienām vienā slimošanas periodā. LDDK prezidents Andris Bite intervijā Latvijas Televīzijā par slimības lapu regulējumu sāka runāt saistībā ar uzņēmēju vēlmi darbiniekiem par sliktu mainīt virsstundu apmaksu.
"Latvijā ir jēdziens, kas mums jau ir iegājies folklorā, ka mēs "dabūjam" vai "paņemam" slimības lapu, nevis mēs esam slimi un tāpēc saņemam slimības lapu. Mēs sakām – regulējumu mainām, lai ir līdzīgi kā citās valstīs, kurās ir vairāk dienu, kuras darba ņēmējs uz sava rēķina sēž mājās, ja viņš ir slims. Igaunijas gadījumā tās ir trīs dienas, Latvijas gadījumā tā ir viena diena. Tad samazināt darba devēja dienu skaitu, kuru viņš apmaksā," pauda Bite. "Tāpēc mēs aicinām veidot sistēmu, kas, pirmkārt, ir konkurētspējīga ar kaimiņiem, un, otrkārt, kas ir balstīta reālajā dzīvē."
Brīvo arodbiedrību savienība: Salīdzināšana ar Igauniju ir pārspīlēta
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns neiebilstu, ja valsts darba devēju vietā apmaksātu vēl kādu slimības lapas dienu, taču viņš bija kategorisks, runājot par darba ņēmēju algu un sociālo garantiju samazināšanu.
"Darba devēji atsaucās uz Igauniju, un Igaunijā mēs zinām, ka tieši darba devēji veselības aprūpei, tieši darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksām, iemaksā 13%.
Pie mums, kopā sarēķinot gan paternitātes, maternitātes pabalstu, gan slimības lapu, kādi 3% tur sanāk, varbūt mazliet vairāk. Bet 3% un 13% ir atšķirīgas lietas," norādīja Baldzēns.
Baldzēns Igaunijas piemērā arī akcentēja, ka, lai gan tur tiešām darba devējs apmaksā slimošanu tikai no ceturtās dienas, vienlaikus darba devējs maksā līdz pat slimošanas beigām, nevis līdz devītajai dienai kā Latvijā. Pie mums tā sauktās B lapas vidējais ilgums ir gandrīz 20 dienu. Tādēļ Baldzēns uzskata, ka darba devēji, kā minimums, šo lietu salīdzināšanā ar Igauniju pārspīlē.
"Ja mēs uzmanīgi paskatāmies uz to principu, ko viņi [darba devēji] saka, ka, nu lūk, darbaspēka izmaksas viņiem pieaug straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā, tad tas tā nav. Mēs varam paņemt kaut vai 10 pēdējos ceturkšņus, ko rāda "Eurostat". Mēs redzam, ka Latvijā darbaspēka izmaksas no 2021. gada 1. ceturkšņa pieaugušas tikai par 25,7% no zemākas bāzes. Lietuvā – 31,8%, Igaunijā – 33,2%."
Procentus pārvēršot naudā, Baldzēns uzskaitīja, ka Latvijā šajā laikā vidējā darba samaksa augusi par 386 eiro, Lietuvā kāpums bijis par 491 eiro, bet Igaunijā pat par 625 eiro. Tādēļ arodbiedrības noraidīja darba devēju sūdzēšanos arī šajā jautājumā.
Veselības inspekcija sūdzību pieaugumu no darba devējiem nenovēro
Darba devēju pārstāvis Bite gan piebilda, ka slimības lapās varētu arī neko nemainīt.
"Tā varētu palikt esošā, ja valsts būtu spējīga dot slimības lapas tikai tiem, kam viņas ir reāli nepieciešamas. Nav normāla situācija, kad pēc pilsētas svētkiem trešdaļa uzņēmuma darbinieku var atnākt ar slimības lapām pēc četrām dienām," sacīja Bite.
Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas inspektore Ilze Grabovska noraidīja, ka būtu novērojams darba devēju sūdzību pieaugums par nepamatotām slimības lapām vai būtu atklājies, ka mediķi kopsolī ar it kā sasirgušajiem biežāk krāptos.
Nepamatoto slimības lapu skaita kāpums bijis novērojams Covid-19 pandēmijas pīķa laikā, kad bija obligāta vakcinācija.
Taču tagad statistika atgriezusies parastajā ikdienā. Vienlaikus Grabovska novērojusi, ka darba devēji kļuvuši neiecietīgāki pret darba kavētājiem.
"Darba devēji ir tādi uzstājīgāki, nepacietīgāki, es teiktu. Ja, piemēram, darbinieks nav ieradies darbā nedēļu, viņš uzreiz uzraksta iesniegumu. Viņš neiet vienkāršāko ceļu un nesazinās ar darbinieku un nepaprasa, kas noticis. Viņš uzreiz "uzbliež" sūdzību," sacīja Grabovska.
Nākamajā gadā izmaiņas darbaspēka nodokļos nav gaidāmas, taču arvien karstākas diskusijas par šo tēmu gan.
