ĪSUMĀ:
- Darbadevēji grib turpināt sarunas ar politiķiem par nodokļu konkurētspējas uzlabošanu.
- LTRK: Jādomā ne tikai, kā vairāk iekasēt, bet arī kā palīdzēt uzņēmumiem attīstīties.
- Uzņēmēju pārstāvis: Dažas pozitīvas lietas gaidāmas jau nākamgad.
- Opozīcija lielas izmaiņas budžetā negaida, bet vēl cer "atsevišķas lietas vērst par labu".
Darbadevēji grib turpināt sarunas ar politiķiem par nodokļiem
Tā kā valsts nākamā gada budžeta gatavošanā darba devēju rosinājums par darbaspēka nodokļu izmaiņām nav ņemts vērā, sarunas ar politiķiem ir jāturpina. Tik vienkārši izsakās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, kurš trešdien plānotajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā būs galvenais runātājs.
Tomēr pie darbaspēka nodokļu konkurētspējas uzlabošanas reģionā ir jāsāk strādāt, sacīja Gorkšs.
"Latvijā ir reģionā augstākais darbaspēka nodokļu slogs un reizē arī mazākā iesaiste nodokļu maksāšanā. Darba devēji ir ieinteresēti vairāk naudas ieguldīt darbinieku algās un savu uzņēmumu attīstībā, tādēļ ir jāmeklē veidi, kā veicināt darbaspēka konkurētspēju un kā iegūt līdzekļus izmaiņu fiskālās ietekmes mazināšanai," skaidroja Gorkšs.
LTRK: Jādomā ne tikai, kā vairāk iekasēt, bet arī kā palīdzēt uzņēmumiem attīstīties
Valdības rīcības plāns paredz nodokļu pārskatīšanu, taču darba devēji uzskata, ka par vienīgo izmērāmo rādītāju nedrīkst uzskatīt nodokļu iekasējamības līmeni, kā tas ir pašlaik.
Līdzīgu nostāju pauž uzņēmējus pārstāvošā nevalstiskā organizācija – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās valdes loceklis Jānis Lielpēteris neslēpa, ka pie lielas daļas darba, kas šogad tika paveikts sarunās par nodokļu izmaiņām, līdz ar valdības maiņu ir jāķeras no jauna.
"Līdz šim Latvijas ekonomikā pamata pieeja ir bijusi, kā paņemt vairāk no tiem, kas jau ir tirgū, bet netiek domāts, kā ļaut un palīdzēt uzņēmumiem attīsties, lai tādējādi vairotu ieņēmumus no tā, ka uzņēmēji gūst peļņu," norādīja Lielpēteris.
"Šajā paradigmā diemžēl mēs neredzam pārmaiņas, bet tā ir viena no lietām, uz ko skatāmies ar lielām cerībām uz nākamo gadu. Ceram, ka darbs rezultēsies konstruktīvā piedāvājumā vismaz darbaspēka nodokļu konkurētspējas jomā, par ko nerimstoši runājam jau vismaz piecus gadus," sacīja Lielpēteris.
Dažas pozitīvas lietas gaidāmas jau nākamgad
Dažas pozitīvas lietas gan esot gaidāmas jau nākamajā gadā, piemēram, iespēja darba devējam segt strādājošā augstākās izglītības ieguves izmaksas bez nodokļu aplikšanas.
Lielpēteris gan teica, ka panākumi ir lielākoties par visai tehniskām lietām.
"Pirms budžeta izskatīšanas otrajā lasījumā diskusijas aizvien notiek par to, cik ļoti labas idejas sagandē sarežģīti administratīvie risinājumi. Tā ka atsevišķi un mazi solīši pareizajā virzienā noteikti ir, bet lielā aina to paradigmu pavisam noteikti nemaina," pauda Lielpēteris.
Opozīcija vēl cer "atsevišķas lietas vērst par labu"
Lielu izmaiņu valsts nākamā gada budžetā nebūs, atzina Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics no pašlaik opozīcijā strādājošās Nacionālās apvienības.
"Latvijas Darba devēju konfederācijai uzdevām sagatavot atbildes un prognozes par darbaspēka nodokļu izmaksu konkurētspēju un darbaspēka resursu pieejamību un izmaksām. Mēs gribam redzēt LDDK redzējumu, kā mūsu nodokļu izmaksas konkurē ar kaimiņiem – vai un kāpēc atpaliekam. Šis ir tas īstenības brīdis starp budžeta pieņemšanu pirmajā un otrajā lasījumā," sacīja Mitrevics.
"Jā, nav tā, ka vēsturiski kāds būtu budžetu apmainījis par 180 grādiem,
tomēr atsevišķas lietas varbūt vēl var vērst par labu, sevišķi, ja uz to norāda nevalstiskās organizācijas, opozīcija un sabiedrība kopumā," viņš piebilda.
Finanšu ministrs jau ir solījis, ka plašākas izmaiņas darbaspēka nodokļos varētu būt gaidāmas tikai pēc gada.
KONTEKSTS:
Saeima 16. novembrī sākusi izskatīt 2024. gada valsts budžeta projektu. Budžeta prioritātes nākamgad ir drošība, izglītība un veselība, kam budžetā papildus paredzēti 486,4 miljoni eiro. Kopējais papildu atbalsts dažādām prioritātēm 2024. gadam paredzēts 783,3 miljonu eiro apmērā.
2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Budžeta likumprojekts paredz arī vairākas nodokļu izmaiņas.
