Tradicionālās cigaretes pīpējam arvien mazāk, savukārt karsējamo tabaku gan patērējam vairāk. Tā var secināt pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem datiem. Piemēram, šā gada pirmajos astoņos mēnešos veikalos nonācis par gandrīz 25 miljoniem mazāk parasto cigarešu nekā pērnajā gadā. Savukārt karsējamā tabaka, ko nodokļu inspektori uzskaita kilogramos, astoņos mēnešos patēriņam nonākusi vairāk nekā 48 tonnu apmērā, kas ir par 4354 kilogramiem vairāk nekā pirms gada.
Latvijas Bezdūmu nozares asociācija, atsaucoties uz sabiedriskās domas aptauju kompāniju SKDS, lēš, ka karsējamo tabaku pīpē katrs desmitais no visiem tabakas un nikotīna produktu lietotājiem.
Bezdūmu nozares asociācijas izpilddirektore Marita Jansone skaidroja, ka Eiropas Komisijas direktīva neietekmē citus produktus, piemēram, elektroniskās cigaretes un nikotīna spilventiņus. Pēc tradicionālo cigarešu aromatizēšanas aizlieguma karsējamā tabaka ir nākamā kategorija, ko skar vispārējs liegums visā ES. Un Bezdūmu nozares asociācijas kā jau tabakas izplatītāju pārstāvju viedoklis par to ir visai paredzams.
"Mēs uzskatām, ka šis aizliegums negatīvi ietekmēs gan tabakas kategoriju, gan arī lietotājus. Tos, kuri tradicionālo cigarešu vietā bija izvēlējušies mazāk kaitīgu produktu. Tās mūsu bažas ir, ka varētu rasties risks nelegālā tirgus pieaugumam.
Savukārt lietotājiem vairāku šo produktu veidu neesamība tirgū varētu būt iemesls pāriet atpakaļ uz kaitīgo produktu [lietošanu], uz tradicionālajām cigaretēm," sprieda Jansone.
Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības valdes loceklis Anrijs Matīss domā, ka ražotājus šis liegums ietekmēs mazāk nekā pašus patērētājus, kam vairs nebūs pieejamas karsējamas cigaretes ar konfekšu vai augļu garšu un smaržu.
"Pieprasījums varētu samazināties, bet tas noteikti varētu samazināties, kaut kādā sektorā pārejot uz citiem, jo, kā zināms, piemēram, elektroniskajām cigaretēm šobrīd nav nekādu aromātu aizliegumu. Šobrīd ir likums gandrīz pieņemts un paredzēts no 2025. gada atteikties no visiem aromatizētājiem.
Bet šobrīd tie cilvēki, kas bija iecienījuši mentolu vai kādus citus aromātus, visticamāk, pāries uz citiem produktiem vai arī pāries uz karsējamās tabakas izstrādājumiem bez aromāta.
Ražotājiem ir jāpielāgojas, un tur nekādu lielu problēmu nav," skaidroja Matīss.
Atbildīgā Saeimas komisija jau gada sākumā lēma, ka Latvijas tirgū jāaizliedz elektronisko cigarešu šķidrumi un to sastāvdaļas, kurās ir aromatizētāji. Tie atvieglojot nikotīna uzņemšanu, un mediķi ceļ trauksmi, ka elektronisko cigarešu lietošana sasniegusi katastrofālus apmērus. Bet, tā kā gandrīz visu elektronisko cigarešu šķidrumi satur aromatizētājus, tāds lēmums nozīmētu teju pilnīgu šo smēķu aizliegumu.
Kā norādīja Veselības ministrija, likumprojekts ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, jo to paredz ES brīvā tirgus regulējums. Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības solīja pie jautājuma atgriezties oktobra beigās.
"(..) Es vēl neesmu saņēmis Veselības ministrijas atbildi par šo jautājumu. Tuvākajā laikā turpināsim skatīt šo likumprojektu," sacīja Saeimas deputāts.
Nav aplēšu, kā šie liegumi ietekmēs nodokļu ieņēmumus. Katrā ziņā Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka tie aug arī to produktu kategorijās, ko pīpmaņi lieto arvien mazāk, jo arī nodokļa likmes katru gadu tiek celtas. Gada pirmajos astoņos mēnešos akcīzes nodoklis aprēķināts gandrīz 180 miljonu eiro apmērā iepretim 176 miljoniem pērn.
