Uz Ogres tehnikumu, kas daļai varbūt asociējas ar kādreizējo Ogres Meža tehnikumu, var nokļūt tikai pa Mednieku ielas pagarinājuma posmu, kura pēdējie simt metri līdz izglītības iestādei ir grantēts ceļš. Tāds šis pievadceļš ir jau gadu desmitiem. Ceļš pieder Ogres novada pašvaldībai.
"Un tad skolēni katru dienu nāk uz tehnikumu, kur mums ir jāpārvar šķēršļu josla, lai tiktu tehnikumā. Šis ceļš ir palicis jau teju praktiski dzīvībai bīstams – tur ir bedre, kurā jebkurš cilvēks var iekrist un salauzt kāju. Un mēs, audzēkņi, šobrīd esam histērijā – nezinām, ko darīt," pauda Ogres tehnikuma trešā kursa audzēknis Krišjānis Kalniņš, topošais namdaris.
Vērsušies domē par problēmu
Satraukumā par ceļa briesmīgo stāvokli audzēkņu grupa devās pie Ogres mēra Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība). "Un Helmaņa kungs īsti nekādu sakarīgu risinājumu nepateica. Viņš tikai paņirgājās par šo problēmu. Es arī parādīju viņam fotogrāfijas, parādīju visu, arī ļoti bīstamu vietu, bet Helmaņa kungs šo problēmu nav atrisinājis vēl tagad. Izskatās, ka viņam ir vienalga," sacīja Kalniņš.
Tā kā audzēkņiem vienalga nebija, viņi problēmu aktualizējuši arī skolas direktorei. Padomu prasījuši skolas juristam Mārim Bērziņam. Viņam izstāstījuši arī par mēra ideju bīstamo ielas posmu uzdāvināt tehnikumam.
"Bet es jauniešiem izskaidroju, ka tā dāvināšana jau nevar tā notikt. Viņi prasīja, ko tad darīt. Teicu, ka ir saņemta Ogres novada domes vēstule, ka šis jautājums tiks skatīts domes sēdē par budžetu. Teicu, ka [viņi] var arī piedalīties tajā domes sēdē, jo domes sēdes ir atklātas," pastāstīja Bērziņš.
Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante Latvijas Radio pastāstīja, ka Ogres domei skolas vārdā rakstījuši vēstules ar lūgumu sakārtot savu ceļu. Jautājums aktualizēts gan vecāku sapulcēs, gan izglītības iestādes konventa sēdē.
Janvārī no domes saņemta jaunākā atbilde. "Ka 2024. gada budžeta projektā ir paredzēti finanšu līdzekļi šīs brauktuves asfaltēšanas darbiem un ka šie būvdarbi tiks sākti tikai tad, kad nepieciešamais finansējums tiks akceptēts budžetā," par vēstules saturu pastāstīja Brante.
Direktores teiktais gan ir pretrunā ar mēra Helmaņa dienu iepriekš tehnikuma audzēkņiem pausto, ka Ogres dome par ielas posmu neliksies ne zinis.
Tāpēc tehnikuma direktore vienojās ar audzēkņiem, ka viņa vēlreiz sagatavos vēstuli Ogres novada domei ar lūgumu iekļaut šo ceļu budžeta pieņemšanas sēdē. "Audzēkņi vakar bija pie manis, un šodien es strādāju pie šīs vēstules."
Tehnikumā uzteic jauniešu pilsonisko aktivitāti
Kamēr direktore pagājušajā nedēļā rakstīja papildu vēstuli domei, Ogres mērs Helmanis esot zvanījis tehnikuma juristam Mārim Bērziņam, kas jauniešiem ieteica apmeklēt domes sēdi. Jurists gan nesaņēma uzslavas par audzēkņu mudināšanu problēmas risināt demokrātiskā ceļā.
"Viņš tādā tonī runāja ar mani, it kā es būtu izdarījis kriminālu noziegumu. Izteica savu neapmierinātību, nepatiesi apgalvoja, ka es kūdot jauniešus, nepilngadīgas personas. Teica, ka nākamajā dienā nākšot tikties ar tehnikuma direktori un ka arī man kā pedagogam būs jāpiedalās. Tas tonis bija tāds, ka radās sajūta – viņš grib mani atbrīvot no darba. Demokrātiskā valstī tāda attieksme man nav pieņemama. Turklāt mēs jau necīnāmies par personīgu labumu, cīnāmies, lai būtu sakārtota Ogres pilsēta.
Bet sajūta tāda, ka mums nav demokrātiska iekārta, bet velk atpakaļ uz kaut kādiem padomju laikiem. Diezgan nepatīkama sajūta,"
sacīja Bērziņš.
Arī tehnikuma direktore atzīst savu audzēkņu aktivitātes, sakot, ka pati pēc viņu sūdzībām dabūjusi skaidroties medijiem par karstā ūdens vai aizkaru problēmām. Taču viņa savus jauniešus nevis kritizē, bet tieši uzteic par pilsonisko aktivitāti. Turklāt trešajā kursā visi ir pilngadīgi, kam gan atklātas domes sēdes apmeklējumā nebūtu nekādas nozīmes.
Mērs saskata jauniešu kūdīšanu
Ogres mērs Helmanis ir citās domās. Tās gan neizdodas uzzināt uzreiz.
Egils Helmanis: Halo, zvanījāt man.
Latvijas Radio: Jā, Kupčs Edgars no Latvijas Radio Ziņu dienesta patraucēja.
Jā, paldies, uzredzēšanos!
Pēc mirkļa apdomāšanās mērs Helmanis tomēr vēlreiz atzvanīja.
Egils Helmanis: Ir problēma, ka pieaugušie, kāds pieaugušais mēģina uzkūdīt tos jauniešus. Tā ir problēma, jo mācību iestādei ir jānodarbojas tikai ar mācību procesa īstenošanu. Uzkūda jaunekļus, varbūt pat arī nepilngadīgus – tas nav pārāk ētiski. Ja kāds mēģina šos bērnus izmantot tādās lietās, tas nav smuki, nav solīdi.
Latvijas Radio: Bet ielu lieto arī šie audzēkņi.
Jūs piekrītat, ka pieaugušajiem ir jātiek skaidrībā pašiem?
Tur lielākā daļa no tiem, kas pie jums bija, laikam ir pilngadīgi. Un tam īstenībā droši vien nebūtu nozīmes – pilngadīgs vai nepilngadīgs.
Nu bet tam jau nav nozīmes. Nuuu.. Domei ir savs budžets, budžeta ietvaros skatās šos jautājumus.
Vai budžeta ietvarā būs šis jautājums paredzēts šogad?
Es jums nevaru pateikt.
Jums domes sēde ir 14. februārī. Tad arī varētu šis jautājums izšķirties?
Varētu arī neizšķirties.
Liksiet atlaist šo juristu?
Mums nav tādu tiesību.
Domei nelabvēlīgi tiesas spriedumi
Atšķirībā no pašvaldības struktūrām Ogres domei tiešām nav tiesību diktēt personāla politiku valsts izglītības iestādēs. Taču Ogres domei būtu pienākums pildīt pašu radītos noteikumus un likumdevēja pieņemtās normas savās skolās.
Taču Latvijas Radio rīcībā nonākuši tiesas spriedumi ļauj secināt, ka dome vairākkārt gājusi prettiesisku ceļu. Piemēram, nupat stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru Ogres domei likts kādai daudzbērnu ģimenei izmaksāt gandrīz pustūkstoti eiro lielu kompensāciju. Tāda uz tiesu aizgājušajiem ogrēniešiem pienākas, jo Covid-19 pīķa laikā pirms diviem gadiem dome atteica pārtikas pakas viņu bērniem, kas neapmeklēja skolu, bet mācījās no mājām.
Tiesvedībā redzamas dokumentu viltošanas pazīmes un domes ignorance, neatbildot uz ģimenes vēstulēm.
Dome tiesai skaidrojās lakoniski:
"Pieteicēji atteicās no mācībām klātienē, jo nevēlējās veikt Covid-19 pārbaudes testu. Pašvaldības piešķirtais ēdināšanas pabalsts ir papildu sociālās palīdzības pabalsts izglītības iestāžu nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma apmaksai. Sekojoši, ēdināšanas pabalsta piešķiršanas mērķis ir nodrošināt, lai izglītojamie izglītības iestādē saņemtu maltīti. Turpretim, iegūstot izglītību ģimenē, ēdināšanas pienākums gulstas uz bērnu vecākiem vai aizgādņiem, kuru uzraudzībā bērni atrodas."
Taču tiesa atzina, ka Ogres dome likumu un noteikumus savās interesēs tulkojusi pārāk šauri, jo ēdināšana daudzbērnu ģimenes bērniem jānodrošina neatkarīgi no formas, kādā tie iegūst izglītību.
Tikmēr cits tiesas spriedums rāda, ka ne visiem Ogres novada bērniem pašvaldība nodrošinājusi iespēju tikt uz skolu, lai mācītos klātienē. Kā pastāstīja tiesā pabijušo vecāku pārstāvis Kārlis Avotiņš, problēmas sākušās vēl pirms teritoriālās reformas, kad tā laika Ikšķiles (Tīnūžu pagasts) un Ogres domes atteikušās gādāt par savstarpējiem skolēnu pārvadājumiem. Dome solījusi risinājumu pēc novadu apvienošanas.
"Pienāca 2021. gada septembris, bet mūs nostādīja fakta priekšā, ka nekur nekādus bērnus uz Ogres skolām nevedīs, kaut gan mums, Tīnūžu pusē dzīvojot, Ogres skolas ir tuvāk nekā Ikšķiles skolas. Tad atkal savācām vecāku parakstus, lūdzām nodrošināt skolēniem transportu, kas paredzēts likumā. Mums vienkārši neatbildēja, mūs ignorēja. Iesniedzām prasību tiesā," pastāstīja Avotiņš.
Pirmajā instancē tiesa piekrita dažiem vecākiem un lika domei segt bērnu vadāšanas izdevumus. Ogres dome vērsās apgabaltiesā. Bet otrā instance nevis piekrita domei, ka bērni nav jāvadā, bet par labu vēl divām ģimenēm piedzina vairākus simtus eiro.
Kamēr ritēja tiesvedība, Ogres dome turieniešiem izkārtojusi jēdzīgu sabiedrisko transportu.
Par šīm tiesvedībām Latvijas Radio lūdza Ogres domes komentāru. Tomēr pašvaldība rakstiskā atbildē to atteica. Domes Komunikācijas nodaļas vadītājs, bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Patriks Grīva:
"Ņemot vērā, ka Jūsu veidotie sižeti par Ogres novadu un Ogres novada pašvaldību nav bijuši objektīvi un saturējuši maldinošu informāciju, mēs neredzam iespēju sniegt Jums interviju."
Uz papildu aicinājumu pēc apstiprinājuma vai pierādījumiem Ogres dome līdz šim nav atbildējusi.
Dome tomēr neiedod naudu
Ogres domes vairākums sēdē trešdien apstiprināja novada šā gada budžetu. Iepriekš tajā bija plānota nauda arī valstij piederošā Ogres tehnikuma piebraucamā simt metru ceļa sakārtošanai, taču trešdienas sēdē tādas sadaļas budžetā nebija.
Domes sēdē mērs Helmanis uzsvēra, ka ceļam uz valsts tehnikumu pašvaldībai naudas nav.
Pēc mēra Helmaņa izvairīgajām atbildēm nav arī iespējams uzzināt, vai dome trešdien, 14. februārī, sēdē lems par tehnikuma pievadceļa sakārtošanu, jo atšķirībā no citām domēm Ogres interneta lapā budžeta projekts nav izklāstīts.
