Sadaļas Sadaļas

Aktuāli

LTRK prezidents Aigars Rostovskis par uzņēmējdarbības problēmu risināšanu nākamajā Saeimā

Aktuāli

PTAC vadītāja: grozījumi nebanku kredītņēmēju aizsardzībai palīdzēs sakārtot tirgu

Jūrmalas kāpās uz valsts zemes pansionāta vietā top savrupmājai līdzīgs nams

Jūrmalas kāpās uz valsts zemes pansionāta vietā top savrupmājai līdzīgs nams

Savulaik vairāk nekā hektāru plašā valsts īpašumā starp liedagu, Vaivaru pamatskolu un Vēju ielu vairākos vēsturiskos divstāvu koka namos bija veco ļaužu pansionāts. Ar domu ēkas atjaunot un varbūt piecelt ko jaunu pansionāta attīstīšanai rehabilitācijas centrs “Vaivari” zemi pirms 16 gadiem iznomāja kādai privātfirmai. Taču pansionāta tur arvien nav. Tā vietā kāpās tuvu jūrai ielieti pamati ēkai, kas atgādina savrupnamu.

Īsumā:

  • 2002.gadā valsts iznomāja zemi Jūrmalas kāpās, kur koka namos bija veco ļaužu pansionāts. Līgumā mērķis bija būvēt pansionātu.
  • 2007.gadā valsts gribēja zemi atdot privatizācijai, taču izrādījās – aizliegts atsavināt krasta kāpas.
  • Līdz tam nomnieks bija bankrotējis, un zemi pārņēma “Rentals”, kas sāka būvniecību uz veciem pamatiem.
  • Tikmēr Jūrmalas dome grozīja teritorijas plānu, pansionāta vietā atļaujot arī savrupmājas.
  • Turklāt nomas līgumā veco ļaužu pansionāta būvniecība tika aizstāta ar viesu namu.
  • “Rentals” vārdā uzņēmējs Viesturs Kuļikovskis noliedz mānīšanos.
  • Augstākā tiesa iedzīvotāju iebildes noraidīja, taču uzsver valsts atbildību sekot nomnieka darbībām.

Kāpu iela Jūrmalā ir visai pagara, tuvākā jūrai un ved tai tieši paralēli. Iepretim nacionālajam rehabilitācijas centram “Vaivari” blakus Vaivaru pamatskolai priedēs ir vairāk nekā hektāru plašs zemesgabals. Tajā redzamas dažas divstāvu koka ēkas ar nolupušu dzeltenu krāsu un aizsistiem logiem un durvīm. Kādreiz tur bija veco ļaužu pansionāts.

Mainījies apsaimniekotājs

Īpašuma saimnieks bija Labklājības ministrija rehabilitācijas centra “Vaivari” personā. 2002.gadā toreizējais “Vaivaru” direktors izdomāja zemi ar visām ēkām iznomāt.

Sākotnējais ekskluzīvā zemesgabala nomas līgums bija pāris lappušu apjomā: noma uz 50 gadiem, mērķis – būvēt veco ļaužu pansionātu, rekonstruējot esošās ēkas vai ceļot jaunas. Maksāja minimālo nomas maksu – pusotru procentu no kadastrālās vērtības jeb ap tūkstoš latu mēnesī. Līdz ar krīzi sākotnējais nomnieks bankrotēja, zemi pārņēma un arvien nomā firma “Rentals”, stāsta Privatizācijas aģentūras Zemes un nekustamā īpašuma departamenta vadītāja Ausma Vilsone.

Tikmēr saimnieks no valsts puses gan mainījies vairākkārt. “2005.gadā īpašuma tiesības tika nostiprinātas uz Veselības ministrijas vārda, 2007.gadā tika izdots Ministru kabineta rīkojums par objekta nodošanu privatizācijai. Un objekts tika nodots Privatizācijas aģentūras valdījumā,” zina stāstīt Vilsone.

To, ka kāpu zeme privatizējama, izdomāja toreiz valdošās Tautas partijas veselības ministrs Vinets Veldre un premjers Aigars Kalvītis. Plāna īstenošana nozīmētu, ka pirmā roka uz zemi ir nomniekam. Taču ierēdniecība attapās, ka likums aizliedz atsavināt krasta kāpas. Tad zemi nodeva nu jau ceturtajās rokās – “Valsts nekustamajiem īpašumiem”.

Tikmēr nomniece – firma “Rentals” – uz veciem pamatiem vistuvāk jūrai sāka rosīties. “Ir izbūvēti ēkas pamati un reģistrēti Zemesgrāmatā. Tā ir pansionāta ēka. Uz doto brīdi būvdarbi objektā ir apturēti,” stāsta Jūrmalas domes būvinspektore Aina Birina.

Augstākā tiesa norāda uz valsts atbildību

Darbus apturēja pirms trīsarpus gadiem, jo Jūrmalas Aizsardzības biedrība aizdomās par vēlmi pansionāta vietā uzcelt savrupmāju devās uz tiesu. Arī Augstākā tiesa pēdējā instancē nupat atzina, ka plānotā māja izskatās kā savrupnams – divi stāvi, ne vairāk kā trīs iemītnieki, katram nav savas tualetes, ēdamtelpa kopā ar virtuvi, nav telpu personālam. Sociālajai aprūpei tādas telpas neder, secināja Augstākā tiesa.

Taču Jūrmalas dome jau bija sagrozījusi savu teritorijas plānu, pansionāta vietā atļaujot celt arī savrupmājas.

Sabiedrība neiebilda. Un tiesa biedrības iebildes noraidīja, jo pat tad, ja sākuma plāns būtu celt privātmāju, tas izdotos. Tomēr tiesa arī sagatavoja blakus lēmumu, aicinot valsti kāpas izmantot sabiedrības interesēm.

“Ja tiesa konstatē, ka īpašums netiek izmantot tam mērķim, kam valsts to ir iznomājusi, tad no īpašnieku viedokļa valstij būtu jāsatraucas, kas tur īsti notiek un vai nomnieks ievēro nomas līguma noteikumus. Un, ja tā ir valsts, kurai jārīkojas sabiedrības interesēs, tas jau kļūst dubulti nozīmīgi,” norādīja tiesnese Rudīte Vīduša.

Tāpat tiesa atgādināja Jūrmalas pašvaldībai, ka tā ir tieši atbildīga kontrolēt, vai pēc uzcelšanas tur tiešām būs pansionāts.

Būvinspektore Aina Birina par spīti daudzajiem Jūrmalas kāpu skandāliem gan atzīst, ka dome to īpaši nekontrolē. Piemēram, uz repliku, ka Jūrmalā ir gadījumi, kad it kā viesu namā visu gadu dzīvo viena ģimene, inspektore atbild – tas nav aizliegts. “Ja mums tāds iesniegums būs, tad mēs arī vērtēsim, kādā veidā mēs to varētu noteikt, bet manā ieskatā tas ir diezgan grūti, problemātiski konstatējams,” saka Birina.

No pansionāta par viesu namu

Firmas “Rentals” vārdā ar zemes lietām Jūrmalā rīkojies nekustamo īpašumu nozarē visai plaši zināmais Viesturs Kuļikovskis. Uzcēlis virkni jauno dzīvokļu projektu, attīstījis biroju un lielveikalu ēkas. Ir arī Rīgas Lutera draudzes priekšnieks. Pansionātus būvējis nav.

Kuļikovskim vēl pirms tiesvedības izdevās izdevīgi vienoties ar tā laika Privatizācijas aģentūras šefu Ansi Spridzānu, kam nācās aģentūru pamest pēc šaubām bankas “Citadele” pārdošanā. Proti,

daudzgadu nomas līgumā veco ļaužu pansionāta būvniecību aizstājusi viesu nama izveide.

Stundu ilgā telefonsarunā Kuļikovskis sevi sauc par godīgu cilvēku – sākumā tiešām gribējis celt pansionātu vai vismaz rehabilitācijas centru. Taču tiesāšanās, regulārā nomas maksa un netikšana pie zemes īpašumā radījusi tikai zaudējumus.

“Esmu iztērējis vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, atrodos pie pilnībā sasistas siles. Tā kā tiesas process beidzas, šeit vēl viena dāvana – pacīnīties par savu publisko seju tagad. (..) Ja es atsakos, es pazaudēju visu. Plus vēl čakarēta reputācija,” saka Kuļikovskis.

“Valsts nekustamajos īpašumos”, kas pašlaik ir zemes saimnieki, vēl nemācēja skaidri pateikt, kā ņems vērā Augstākās tiesas blakus lēmumu par kāpu izmantošanu sabiedrības vajadzībām. Vispirms Jūrmalas domei jautāšot, kas tad tur īsti ir atļauts. Valsts zemes apsaimniekotāji gan piebilst, ka šī teritorija arī arvien būs valsts īpašums, pat ja uz 50 gadiem apjozts ar augstu žogu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt