LSM tiešraižu ieraksti

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča preses konference

LSM tiešraižu ieraksti

«Sustento» diskusija: “Vai invaliditāte ir šķērslis lielajā mākslā?

«De facto» iztaujā aizdomās turēto Ilmāru Rimšēviču

VIDEO: Ilmārs Rimšēvičs atbild «De facto» par bankām, Guseļņikovu un savu aizturēšanu

Korupcijas lietā aizdomās turēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču iztaujāja Latvijas Televīzijas Ziņu dienests par jautājumiem, kas vēl palikuši neatbildēti.  

Skaidro savu lomu cīņā ar “naudas atmazgāšanu”

Pirms iestāšanas eirozonā Latvijas Banka redzēja neproporcionāli lielo nerezidentu darījumu apjomu, bija aizdomas, ka šī nauda ir netīra un Latvijas finanšu sistēmu izmanto naudas atmazgāšanai. No ASV un Eiropas bankām saņemti paziņojumi, ka Latvijas bankām slēdz ASV norēķinu kontus, līdz ar to bankas kļuva nekonkurētspējīgas.

“Mēs nevarējām noskatīties, ka Latvijas banku sistēma zaudēja norēķinu kontus Eiropas bankās,” sacīja Rimšēvičs.

Rimšēvičs rakstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FLTK), aicinot rīkoties, Latvijas Banka pieaicināja starptautisku konsultāciju firmu, kas izveidoja 20 rekomendācijas bankām.

“Mēs sākām ikdienā masēt FKTK – mēs to nevaram izdarīt, vienīgie, kas to var, esat jūs,” klāstīja Rimšēvičs.

Pret viņu sākto lietu sauc par “Trasta komercbankas” atriebību

Izskanēja bažas, ka nepietiekama cīņa ar naudas atmazgāšanu apdraud iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kas plašāk pazīstama ar anglisko saīsinājumu OECD, stāstīja Rimšēvičs.

No Latvijas esot prasīts parādīt stingru nostāju ar darbiem, un “Trasta komercbanka” tika slēgta - “krita par grēkāzi, bet ne bez grēka, jo viņu naudas atmazgāšanas vēsture ir ar lieliem apjomiem”, bankas slēgšana bija “kā signāls – Latvijā lietas mainās”.

Plašāk par sarunām ar “Trasta komercbankas” pārstāvjiem Rimšēvičs nerunāja, norādot, ka to liedz pašlaik notiekošā izmeklēšana. Bet lietu pret viņu par kukuļošanu viņš nosauca par “Trasta komercbankas” atriebību par “nepalīdzēšanu bankai noturēties virs ūdens, ko es nevarēju izdarīt”.

“Visas lietas kopā saistītas”

Tajā pašā laikā Rimšēvičs minēja, ka pret viņu sāktā lieta ir saistīta arī ar ko citu. “Tās visas lietas ir kopā saistītas, nevaru runāt, tā nav vienīgā epizode, tas ir daudz plašāk,” viņš sacīja, neprecizējot gan, ar ko tieši tas vēl ir saistīts.

“Visas lietas saistītas gan ar vienu, gan ar otru, gan ar trešo banku, visas lietas kopā,” atkārtoja Rimšēvičs.

Pēc viņa teiktā, samazinoties darījumiem ar nerezidentiem, bankām samazinājās ienākumi, un “bankas ir niknas un gatavas iet uz visu, lai tiktu no manis vaļā”.

Viņš noliedza, ka ņemtu kukuļus, bet minēja mājienus par kukuļiem, par kuriem viņš gan nav ziņojis likumsargiem, ko tagad sauc par “iespējamu manu kļūdu”.

Plašāk par Martinsonu stāstīt nedrīkstot

Rimšēvičs uzsvēra, ka viņu ar otru viņa lietā aizdomās turēto – uzņēmēju Māri Martinsonu – nesaista biznesa intereses vai darījumi.

Viņi esot tikušies, “apsprieduši dažādākus jautājumus, nodokļu sistēmu”, par “Trasta komercbanku” runāts neesot, bet plašāk neko arī nevarot stāstīt izmeklēšanas dēļ.

Latvijas Banka palīdz gatavot dokumentus

Rimšēvičam kā drošības līdzeklis noteikts liegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Atalgojums viņam neesot svarīgs, tāpēc no tā viņš atteicies.

Taču bankas darbinieki viņam palīdz sagatavot informāciju, piemēram, ko izklāstīt medijiem par aizvadīto gadu notikumiem. Rimšēvičs atzina, ka bankas darbinieki viņam palīdzot, bet skaidroja, ka viņš aizstāv ne vien sevi, bet arī Latvijas Banku.

Nesodīt “ABLV Bank” bija liela kļūda

Rimšēvičs arī pauda pārliecību, ka pērn FKTK lēmums nesodīt “ABLV Bank” saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu bija liela kļūda. Pēc pusgadu ilgas banku uzrauga pārbaudes uzraugs ar banku noslēdza vienošanos, ka neko sodāmu banka nav izdarījusi.

Rimšēvičs klāstīja, ka, viņaprāt, ja banka būtu sodīta, tā tagad “būtu dzīva un strādātu”, un lietas sakārtotu. Par šo FKTK lēmumu Rimšēvičam bija īsa saruna ar komisijas vadītāju, kurš apgalvoja, ka neko nevarēja izdarīt, jo viņa rīcībā bija pārāk nepārliecinoša informācija.

Savukārt uz vairākkārtējiem jautājumiem, kā izpaudās viņa paša piesauktā “sadarbība ar ASV iestādēm”, Rimšēvičs stāstīja, kādu informāciju sniedza ASV puse, bet par to, kādu informāciju sniedza viņš, vien atkārtoja, ka “nebrauc uz ārzemēm “stučīt” par Latvijas bankām”.

Guseļņikovu sauc par pasaku stāstnieku

“Norvik” bankas līdzīpašnieku Grigoriju Guseļņikovu Rimšēvičs sauc par pasaku stāstnieku. Viņš noliedza Guseļņikova apgalvojumus, ka par to, kāds būs FKTK prasības “Norvik” bankai, dienu pirms komisijas lēmuma ķīniešu restorānā viņam pateicis Rimšēvičs.

Viesošanos restorānā Rimšēvičs nenoliedz, tas ir pa ceļam uz mājām, viņš tur iegriežas bieži. Arī vakariņas ar viņam pazīstamo Renāru Kokinu tur viņš nenoliedz, bet apgalvo, ka neatminas, ka piedalītos arī Guseļņikovs.

Rimšēvičs arī stāstīja, ka pēc Guseļņikova Vašingtonā arbitrāžas tiesā iesniegtās prasības viņš uzzināja, ka tur ir minēts par kukuļošanu un saprata, ka acīmredzot domāts viņš, un sarunās ar visām tiesībsargājošajām iestādēm aicinājis “sāciet izmeklēšanu pret mani”.

“Es teicu, mani izmanto, izmeklējiet, lai varam vienotā frontē startēt aizsardzības pozīcijā Vašingtonā,” klāstīja Rimšēvičs. Tiesa, iesniegumus viņš nav uzrakstījis.

KONTEKSTS:

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Otrs šajā lietā aizdomās turētais ir uzņēmējs Māris Martinsons. Lietā nefigurē neviena no Latvijā pašlaik strādājošajām kredītiestādēm.

“De facto” ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess pret Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku".  

Tikmēr “Norvik bankas” īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs paziņojis, ka Rimšēvičs vairākkārt no viņa spiedis kukuļus. Pierādījumus viņš solīja iesniegt Valsts policijai.

Pats Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.  

Satversmes aizsardzības birojs pārbauda ziņas par Rimšēviča saikni ar Krieviju, kas izskanējušas starptautiskajos medijos. Līdz šim SAB nav redzējis iemeslu liegt Rimšēvičam pielaidi klasificētajai informācijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti