Tiesa secināja, ka, lai arī valsts īpašums iznomāts un būvatļauja izdota pansionāta būvniecībai, visticamāk, tajā tiek būvēta savrupmāja. Ministru kabinetam līdz septembra sākumam bija jāsniedz tiesai atbilde.
Īsumā
- Īpašnieks apgalvo, ka pamatus ielicis, lai pārbaudītu, vai uz valsts zemes esošu jaunbūvi var iereģistrēt zemesgrāmatā.
- Privatizācijas aģentūra maina nomas līgumu saskaņā ar Jūrmalas domes sniegtu neprecīzu atzinumu.
- Augstākā tiesa uzskata – uz valsts īpašuma esošai būvei jāatbilst sabiedrības interesēm.
- Valsts plāno novērst pretrunu starp izsniegto būvatļauju un nomas līgumu.
Īpašnieks apgalvo, ka pamatus ielicis, lai pārbaudītu, vai uz valsts zemes esošu jaunbūvi var iereģistrēt zemesgrāmatā
Vairāk nekā hektāru lielais zemesgabals Jūrmalā, krasta kāpu aizsargjoslā, savulaik bija daļa no Vaivaru rehabilitācijas centra īpašuma. 2002.gadā centrs to uz 50 gadiem iznomāja firmai “Orthos” veco ļaužu pansionāta izveidošanai. Pēc kāda laika saistības pārņēma SIA “Rentals”.
Bet pirms četriem gadiem firma ieguva būvatļauju pansionāta būvniecībai. Šai vietā tika ielikti ēkas pamati. Projekts liecina, ka ēka būtu ~245 kvadrātmetri divos stāvos, drīzāk piemērota vienai ģimenei nevis pansionātam.
SIA “Rentals” pārstāvis Viesturs Kuļikovskis lepojas ar vairāku veiksmīgu viesnīcu ēku attīstīšanu Rīgā. Bet atzīst – ka uz šīs nomātās zemes veidot pansionātu no biznesa viedokļa būtu neizdevīgi. Tas bijis skaidrs jau sen. Labākais risinājums esot viesnīca, ko veidotu trīs ēkas ar vairākiem tūkstošiem kvadrātmetru izmantojamās platības. Taču, kam tad īsti ielikti pamati kāpās? Īpašnieka versija: tas bijis eksperiments, lai pārbaudītu, vai šajā vietā uz valsts zemes esošu jaunbūvi var iereģistrēt zemesgrāmatā, kas būtu svarīgi, īstenojot lielāku projektu. Tas izdevās.
“Tie pamati jau ir gadu, divus. Ja man būtu tāds nodoms [uzbūvēt savrupmāju], es taču būtu pabeidzis būvēt, man jau neviens neliedza būvēt. Taču tas nav mans plāns, mans mērķis – nevienā brīdī! Mans mērķis ir vienkārši realizēt normālu projektu, kur šobrīd man ir nepieciešama sadarbība no valsts puses, lai es varētu Jūrmalā, kas ir kūrortpilsēta, realizēt vienu normālu projektu, kas ir kūrortam atbilstošs,” saka Kuļikovskis.
Privatizācijas aģentūra maina nomas līgumu saskaņā ar Jūrmalas domes sniegtu neprecīzu atzinumu
2007.gadā kāpu zemi atdeva privatizācijai un Privatizācijas aģentūras pārziņā. Tā 2013.gadā piekrita “Rental” lūgumam nomas līgumu mainīt, pansionāta vietā ierakstot – “viesu nams vai līdzīga atpūtas vieta”.
Privatizācijas aģentūras Zemes un nekustamā īpašuma departamenta vadītāja Ausma Vilsone saka: “Nomas līgumu grozījām tāpēc, ka faktiski jebkurš objekts ir izmantojams saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Mēs saņēmām no Jūrmalas pašvaldības vēstuli, ka tātad pansionāta ēka neatbilst teritorijas plānojumam un detālplānojumam.”
Taču gadu pēc nomas līguma grozīšanas Jūrmalas dome pati uzņēmējam izsniedza būvatļauju tieši pansionāta būvniecībai. Tas ir pamats arī kāpās redzamajam objektam. Tagad domes pārstāve atzīst, ka patiesībā nekāda pretruna nav, bet savulaik domes sniegtais atzinums bijis neprecīzs.
Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece skaidro: “Mēs šo situāciju par šo neprecīzo vēstuli – mēs to skaidrojām Privatizācijas aģentūrai vai “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, ka šī pansionāta kā pansionāta ēka nav paredzēta detālplānojumā. Tanī pašā laikā 2011.gadā, kad izdeva plānošanas uzdevumu, bija spēkā citas normas par ēku klasifikāciju, un pansionāta ēku tajā laikā bija iespējams klasificēt pie šīm sabiedriskajām ēkām. Šis skaidrojums nav pilnīgs, tas neizvērtē konkrēti to brīdi, kad ir izsniegts plānošanas uzdevums.”
Uzskatot, ka nelielā ēka, visticamāk, nebūs pansionāts, bet gan savrupmāja, Jūrmalas aizsardzības biedrība vērsās tiesā, apstrīdot izdoto būvatļauju. Tiesa visās instancēs prasību noraidīja, jo biedrība pret būvatļauju drīkst iebilst tikai no vides tiesību viedokļa, bet šeit pārkāpumu nebija. Bet Augstākā tiesa saskatīja iespējamu pārkāpumu valsts rīcībā un pieņēma blakuslēmumu.
Augstākā tiesa uzskata – uz valsts īpašuma esošai būvei jāatbilst sabiedrības interesēm
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Ieva Višķere raidījumam “De facto” saka: “Tāpēc Augstākā tiesa vispār vērsa uzmanību, ka jebkura valstij piederošā nekustamā īpašuma izmantošanai ir jāatbilst sabiedrības interesēm. Un arī tādā gadījumā, ja valsts ir nodevusi lietošanā un pārvaldībā konkrēto nekustamo īpašumu privātpersonai, tas neatbrīvo valsti no pienākuma turpināt uzraudzīt un rūpēties, lai attiecīgā nekustamā īpašuma izmantošana un tālāka attīstība būtu atbilstoša sabiedrības interesēm.”
Pēc privatizācijas plāna atcelšanas (2015.gadā) valsts īpašums tika uzticēts Finanšu ministrijas paspārnē esošajam uzņēmumam “Valsts nekustamie īpašumi”. Tieši tam apgabaltiesa jau pirms diviem gadiem bija adresējusi pirmo blakuslēmumu, taču rīcība nesekoja.
Uz jautājumu, vai tas nebija pietiekams pamats, lai jau tajā brīdī pievērstu uzmanību nomas līgumam, “Valsts nekustamie īpašumi” Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers atbild: “Pašreizējā brīdī ēka netiek izmantota. Ja ēka ir jaunbūves stadijā, tā nav pabeigta, nodota ekspluatācijā, līdz ar to šis risks par to, ka ēka varētu netikt izmantota atbilstoši sabiedrības mērķiem, no šī brīža faktiem nepastāv. Šis risks ir jākontrolē tajā brīdī, kad ēka būs nodota ekspluatācijā.”
Augstākā tiesa bija uzstājīgāka. Tā jūnijā blakuslēmumu ar aicinājumu izvērtēt situāciju un rīkoties atbilstoši sabiedrības interesēm, adresēja ne vien “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, bet arī Ministru kabinetam. Turklāt – pieprasot sniegt arī atbildi par veikto izvērtējumu noteiktā laikā – līdz augusta beigām.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ("Zaļo un Zemnieku savienība") raidījumam saka: “Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka “Valsts nekustamie īpašumi” nebūtu ļāvuši tālākas darbības ar īpašumu, kur sākotnēji bija paredzēts būvēt pansionātu un pēc tam procesā tiek nomainīts uz citu izmantošanas mērķi, piedāvājot būvēt atpūtas namu. Būvatļauja ir izdota nomniekiem ar konkrētu mērķi. Un ēku jebkurā gadījumā nevarētu nodot ekspluatācijā, kamēr šis mērķis netiek sasniegts un “Valsts nekustamie īpašumi” arī no savas puses tam šobrīd ļoti rūpīgi sekos.”
Valsts plāno novērst pretrunu starp izsniegto būvatļauju un nomas līgumu
Pāris dienu pirms noteiktā termiņa tiesa atbildi saņēmusi. Valsts plāns ir vienkāršs: novērst pretrunu starp izsniegto būvatļauju un nomas līgumu. Jo pirmais paredz pansionātu, otrais – viesnīcu. Labots tikšot nomas līgums. Nomnieks uzaicināts uz sarunām, bet abas puses vēl nav satikušās.
“Šis ir valsts īpašums un arī Augstākā tiesa ir devusi savu novērtējumu – kas būtu atbilstoši sabiedrības interesēm. Un šajā gadījumā mēs pievienojamies tiesas secinājumam, ka tātad šī īpašuma izmantošana pansionāta ēkas vajadzībām, kā to norādījusi tiesa, būtu atbilstoša sabiedrības interesēm. Tātad mūsu mērķis un uzdevums ir tiekties uz to, lai tas tā arī notiktu praksē un dzīvē,” saka Ojārs Valkers.
Uzņēmējs savukārt uzskata, ka ar pansionātu jūrmalā biznesu nevar izveidot un būtu jāgroza būvatļauja. Viņaprāt īstais virziens būtu saistīts ar tādu viesu izmitināšanu, kurus interesē rehabilitācija, ņemot vērā, ka blakus atrodas Vaivaru rehabilitācijas centrs. Un ir jau domāts par iespējamo šāda pakalpojuma operatoru.
Kuļikovskis uzskata, ka kopsaucēju ar valsti ir iespējams atrast: “Es domāju, ka noteikti!” Taču viņš piebilst, ka “sabiedrības intereses ir arī sabiedrības finansētāju intereses, un, kas viņu finansē? Nodokļu maksātāji. Veiksmīga darbība nodrošina to, ka sabiedrībai ir labi. Ja tiek visu laiku, ja tā var teikt šajā konkrētajā gadījumā, hipertrofēti apskatītas tikai vienas sabiedrības daļas intereses, bet nav padomāts par to, vai tas, kurš to reāli nomā - vai viņš vienkārši netiks vienā brīdī nosmacēts, es gribētu teikt, ka tā nav sabiedrības interešu ievērošanu nekādā formā. Loģika saka, ka tad, ja abas puses ir apmierinātas, tad kaut kas var sanākt.”
“Valsts nekustamie īpašumi” pagaidām nav gatavi teikt, ko darīs, ja nomnieks viņu piedāvātajam risinājumam nepiekrīt. Savrupmājas gan šajā vietā nebūs – to sola abas darījuma puses.
Uzņēmējs par zemes nomu maksā nepilnus divus tūkstošus eiro mēnesī un šo gadu laikā samaksājis jau 300 000 eiro.
