De Facto

25. februāra «De Facto»

De Facto

Pusmiljonu Sprūda drošības naudai aizdevusi LAU valdes locekle

Pēc ABLV iesnieguma – krimināllieta

KNAB pēc «ABLV Bank» iesnieguma sāk kriminālprocesu

ASV Finanšu departamenta ziņojumā par “ABLV Bank” ir pieminēta amatpersonu kukuļošana, kas notikusi vēl pagājušajā gadā. “ABLV Bank” kukuļu došanu ir kategoriski noliegusi. Tomēr pirms nedēļas, kad žurnālisti “ABLV Bank” vadībai vaicāja, vai viņiem ir prasīti kukuļi, atbilde skanēja – esam vērsušies tiesībaizsardzības iestādēs. Šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz šī iesnieguma pamata sāka kriminālprocesu, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

“ABLV Bank” 21.februārī vērsās vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB. Iestādes vadītājs Jēkabs Straume raidījumam “De facto” apliecināja, ka pēc bankas iesnieguma vispirms sākta pārbaude, taču ar to bijis par maz.

“Ņemot vērā, ka iesniedzējs, šajā gadījumā “ABLV Bank”, publiski paudusi šādu informāciju, jā, es varu  atzīt, birojs šādu iesniegumu pagājušajā nedēļā saņēma un sākumā uzsāka resorisko pārbaudi. Un šonedēļ, manuprāt, vakardien (27.februārī) tika ierosināts kriminālprocess attiecībā uz šiem iesniegumā minētajiem faktiem, jo tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros, kriminālprocesa metodēm iespējams pārbaudīt tos faktus, kurus šajā iesniegumā banka minējusi,” teica Straume.

KNAB šobrīd neatklāj, pēc kāda Krimināllikuma panta uzsākts process, tāpat kā to, vai tas sākts par faktu vai pret kādu konkrētu personu.

Lai arī bankas iesnieguma saturs netiek atklāts, tās vadības iepriekš teiktais ļauj izdarīt pieņēmumus par to, kāda veida informāciju banka sniegusi birojam.

“ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis: “Es vēlreiz varu uzsvērt, ka mēs nekad neesam devuši kukuļus. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc tikām apzināti nomelnoti. Kā es solīju, vakar, 21.februārī, mēs iesniedzām iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, Satversmes aizsardzības birojam, KNAB un Valsts policijai. Mēs vērsāmies tur ar iesniegumu, lai viņi pārbauda mums zināmus faktus.”

ABLV Bankas klientu struktūra

Pēc ASV Finanšu departamenta ziņojuma publicēšanas “ABLV Bank” norādīja, ka tā veikusi pārbaudi par ASV dokumentā minētajiem faktiem.

Tostarp ziņojumā bija norādīts, ka banka vēl pagājušajā gadā maksājusi kukuļus.

“Daudziem apgalvojumiem nevaram atrast nekādu apstiprinājumu. Iespējams, šis uzskats varētu nākt tikai no Latvijas,” preses konferencē teica “ABLV Bank” valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds. Uz papildjautājumu, par kuriem apgalvojumiem ir runa, Bernis atbildēja: “Piemēram, kukuļošanai, bet es labi zinu, ko es daru un ko es nedaru”.

Bernis vārdus nesauc.

Taču aizdomās par korupciju aizturētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs dienu iepriekš uzsvēra, cik ļoti viņš iebildis pret bankas darbu ar nerezidentiem un pievērsis tam ASV drošības iestāžu uzmanību. Rimšēvičs apgalvo – viņam kukuļi nav maksāti.

“Es nevienam, kā es teicu, neesmu neko stāstījis par Aizkraukles banku, bet viņu sajūta ir tāda, ka visas tās ziepes visas tās problēmas nāk tikai un vienīgi no viena cilvēka,” teica Rimšēvičs.

Uz jautājumu, vai viņam ir kas zināms par ASV Finanšu departamenta ziņojumā minēto kukuļošanu, Rimšēvičs atbildēja: “Tik daudz, cik es esmu lasījis teju 35 lapaspušu dokumentā.  Nespekulēšu, tiešām, tiešām man nav nekādu pierādījumu un informācijas.”

Jau aizvadītajā nedēļā KNAB lūdza atsaukties bankas, no kurām prasīti kukuļi, vai kuras devušas kukuļus amatpersonām.

Cik liela bijusi atsaucība, Straume neatklāj. “Ņemot vērā, ka, lietām attīstoties, informācijas apjoms pieaug, gribu aicināt vēlreiz personas, kuras, iespējams, ir iesaistītas noziedzīgajos nodarījumos, devuši kukuļus vai kurām kukuļi bijuši izspiesti, griezties KNAB un informēt par to, tādā veidā dodot iespēju KNAB atbrīvot no atbildības par kukuļdošanu,” pauda Straume.

Jau ziņots, ka KNAB izmeklē kriminālprocesu pret Ilmāru Rimšēviču un Māri Martinsonu saistībā ar iespējamu kukuļņemšanu no "Trasta komercbankas". Ekonomikas policija izmeklē lietu par izspiešanu organizētā grupā un naudas atmazgāšanu. To sāka pēc “Norvik” bankas akcionāra Grigorija Guseļņokova iesnieguma. 

"ABLV Bank" aktīvi pārsniedza trīs miljardus eiro. 25 gadu laikā tā izaugusi no "Aizkraukles bankas" līdz visai ietekmīga spēlētāja statusam Latvijas tirgū un ne tikai. Tie ir ieguldījumi arī dažādās kompānijās un nekustamajos īpašumos. Viens no lielākajiem projektiem - Skanstes rajona attīstīšana Rīgā.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti