Antra Feldmane

Antra Feldmane

LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Latviski Krieviski

Autora ziņas
Viņa ir kā stihija. Horeogrāfe, pasniedzēja un dejotāja Olga Žitluhina un filma «Dejot kā dzīvot»
Viņa ir kā stihija. Horeogrāfe, pasniedzēja un dejotāja Olga Žitluhina un filma «Dejot kā dzīvot»
Horeogrāfes, laikmetīgās dejas pasniedzējas un dejotājas Olgas Žitluhinas vārds man vienmēr ir asociējies ar noslēpumu miglā tītu personību. Ejot uz teātra izrādēm un kaut mazliet paverot skatu laikmetīgās dejas laukā, ir grūti ignorēt viņas personības nozīmi, taču – vairāk par visu viņa tomēr ir kā stihija – harismātiska un iedvesmojoša. To LTV dokumentālajā filmā "Dejot kā dzīvot" (2022) skatītājs var izjust ar savu ādu – katrā ainā, kurā viņa dejo starp kokiem, uz jūras akmens, pie Venēcijas košajām sienām, to apliecina arī Žitluhinas līdzgaitnieki dejas pasaulē.
Ķermenis stāsta pats par sevi. Intervija ar kinorežisori Alisi Zariņu
Ķermenis stāsta pats par sevi. Intervija ar kinorežisori Alisi Zariņu
Režisores Alises Zariņas izdarīto darbu kontā ir iegūlusies gan mūsdienīgā, viegli liriskā "road movie" "Blakus", gan dokumentālā filma par sievietes pieredzi aborta veikšanā – "Divas strīpiņas". Tā sākotnēji tapa kā kursa darbs, taču beigu galā ieguva visai plašu rezonansi un "nopelnīja" anonīmu recenziju portālā Telos.lv. 2021. gadā Alise Zariņa izveidoja savu maģistra darbu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Filmu skolā – "SavĀdā", attīstot ideju par ķermeniskajām pieredzēm, šoreiz ar dejas un citu mākslas disciplīnu starpniecību. Viņa ir ne vien režisore, bet arī publiciste, kuras raksti nereti sakuļ visai veselīgu vētru komentāru sadaļās. Taču bez tā visa viņa ir cilvēks, kurš nebaidās runāt par neērtām tēmām, skarot sievietes seksualitāti, attiecības ar savu ķermeni un nedrošības, kas ir noslēptas no citu acīm.
Izbēgt no realitātes. Intervija ar topošo kinorežisori Rūtu Znotiņu
Izbēgt no realitātes. Intervija ar topošo kinorežisori Rūtu Znotiņu
Topošā režisore Rūta Znotiņa atzīst, ka kino viņai ir iespēja izbēgt no ikdienas. Skolas laikā pabijusi gadu apmaiņas programmā ASV, Rūta Znotiņa tomēr nolēma, ka studēt kino vajag tepat Latvijā, jo mājīgāk. Nu LTV ēterā ar skatītāju satiekas jaunās režisores dokumentālā īsfilma "Jurģis", bet paralēli top bakalaura darbs Latvijas Kultūras akadēmijā.
Sevi kritizēju no rīta līdz vakaram. Saruna ar režisoru Intaru Rešetinu
Sevi kritizēju no rīta līdz vakaram. Saruna ar režisoru Intaru Rešetinu
Režisors, aktieris un pasākumu vadītājs Intars Rešetins teju 20 gadus pavadīja Dailes teātra paspārnē. Aktiera profesija viņam ir kaulos, taču ir vēlme doties tālāk. Izaicināt sevi un augt. Tādēļ nu jau vairāk nekā deviņus gadus viņš ir arī režisors. Studējis Latvijas Kultūras akadēmijā pie Mihaila Gruzdova, vairākkārt izvirzīts "Spēlmaņu nakts" balvām, 2014. gadā saņēma balvu kategorijā "Labākā debija" par izrādi Dailes teātrī – "Nakts vēl nav galā". Intars Rešetins ir pamatīgs savos uzskatos un sajūtās. Viņu, kā var noprast, interesē rakt dziļāk un runāt par būtisko. Kaut nelielu daļu viņš atklāja arī mūsu sarunā, bet jau šajās dienās portālā Replay.lv vērojama viņa režisētā īsfilma "Flauta", kas tikai mērķtiecīgas pierunāšanas rezultātā tika nosūtīta izskatīšanai arī uz "Lielo Kristapu".
Filmēšanas laukumā nomirst visi tavi sapņi. Saruna ar topošo režisoru Edvardu Mikālu
Filmēšanas laukumā nomirst visi tavi sapņi. Saruna ar topošo režisoru Edvardu Mikālu
Nakts. Robis dodas mājās no veikala, noguris un izbesījies, kad viņa naksnīgo pastaigu pārtrauc draudzenes Sabīnes telefona zvans. Sarunas laikā kāds aizdomīga paskata vīrs notur Robi par policistu. Šādi iesākas LKA Nacionālās filmu skolas studenta Edvarda Mikāla īsfilma “Pudeles kakls”, kuras žanrs, vismaz Latvijā, vēl nav izplatīts – romantiska kriminālkomēdija.
Nobiedēt ir vieglāk. Intervija ar topošo kino režisoru Reini Ūbeli
Nobiedēt ir vieglāk. Intervija ar topošo kino režisoru Reini Ūbeli
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālās filmu skolas studentam Reinim Ūbelim ir vērā ņemama pieredze kino industrijā – viņš ir līdzdarbojies seriālu "Lielie muļķi" un "Viss pa jaunam" uzņemšanā, apguvis operatora darba prasmes un diezgan precīzi zina, ko vēlas iegūt studiju procesā. Savā kursā – vecākais students. Jaunais režisors visvairāk iedvesmojies no vācu ekspresionista Frica Langa daiļrades, bet viņa 13 minūtes garā īsfilma iemieso groteskus latviešu strēlnieku vaibstus teju burtiskā nozīmē. 
Tas, no kā esi baidījies, ir pienācis. Saruna ar topošo režisori Betiju Zvejnieci
Tas, no kā esi baidījies, ir pienācis. Saruna ar topošo režisori Betiju Zvejnieci
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas 2. kursa studentei Betijai Zvejniecei darbs pie īsfilmas "12. maijs" bija pirmais nopietnais mēģinājums kino režijā, ar kuru viņa, kā pati atzina, godam un ar vieglu bailīgumu tika galā. Nu ir "āķis lūpā". Gribas darīt vēl, kaut nojausma par to, kā un ko, ir pagaidām vēl pavisam neskaidra. Tomēr jaunā studente, kura publicējusi arī literatūras darbu recenzijas, atzīst, ka vienlīdz tuva kino viņai ir arī jauno latviešu autoru dzeja. Par to, vai studēt režiju ir grūti, par sapņiem un bailēm – sarunā ar Betiju Zvejnieci.
Piecu māsu piedošanas stāsts. Pārdomas par dokumentālo filmu «Mana māte – valsts»
Piecu māsu piedošanas stāsts. Pārdomas par dokumentālo filmu «Mana māte – valsts»
Režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma "Mana māte – valsts" piedzīvojusi pirmizrādi festivālā "Artdocfest/Riga", skatītāju vērtējumam nododot daudzus gadus ilgušo, sarežģīto darbu par cilvēka attiecībām ar valsti, kas regulē adopcijas kārtību. Stāsta galvenā varone ir Una, kura bērnībā nošķirta no bioloģiskajiem vecākiem, nodota adopcijai un nu vēlas atrast savas četras māsas, kuras ne reizi nav satikušās. Būtiski ir pieminēt, ka šī filma nevarētu tapt, ja Latvijas likumdošanā nebūtu ieviestas izmaiņas. Una ir pirmais cilvēks, kura šo situāciju izmantoja, lai bez tiesas procesa atgūtu dzimto identitāti un ar savu atgūto vārdu caur arhīva materiāliem faktiski "izplēstu" informācijas druskas, kas viņu aizveda pie četrām māsām.
No supervaroņu sāgām līdz kulta šausmenēm. Ko savos ekrānos sagaidīsim 2022. gadā?
No supervaroņu sāgām līdz kulta šausmenēm. Ko savos ekrānos sagaidīsim 2022. gadā?
Ja 2021. gads par spīti pandēmijas trakumiem mūs ir apveltījis ar bagātīgu un daudzveidīgu TV un filmu klāstu, tad 2022. gadu varētu dēvēt par visu pirms-pandēmijas ražojumu lielo "gadatirgu", tikai ar vēl lielāku pompu. Turklāt uz ekrāniem nonāks ne vien ilgi gaidītas Holivudas filmas un seriāli no ilgu gadu "sērijām", bet sagaidāmi arī tā saucamie "sequels" jeb "pirmsstāsti" jau zināmām sāgām. Arī Latvijas kino gaida savu uznācienu, skatītājiem piedāvājot jaunāko laiku vēstures interpretācijas no 1980. – 1990. gadiem. Tātad, ko mēs, visticamāk, sagaidīsim savos datora un kino ekrānos 2022. gadā?
Bonds, kāpas un stindzinoši bruņinieki. Ko mums atnesa 2021. gada kino un TV pasaule?
Bonds, kāpas un stindzinoši bruņinieki. Ko mums atnesa 2021. gada kino un TV pasaule?
Gatavojot šo 2021. gada noslēdzošo kopsavilkumu par kino un TV jaunumiem, ieskatos savā pagājušā gada nogales sarakstā. Ievadā lasu – pandēmija, atliktie projekti, jaunā kārtība, slēgtie kinoteātri. Ir pagājis vēl viens gads, un šos atslēgvārdus itin ērti varētu ievietot brīvajās teksta vietās arī šogad. Ja, paraugoties tviterī un ziņu lentes kovida ciparos, šķiet, ka #vissirslikti, tad patiesībā kino un jo sevišķi TV industrijai šis ir bijis izcili labs, nopietniem projektiem bagāts gads gan Holivudā, gan neatkarīgajā kino un TV. Apzinoties, ka katra lasītāja un skatītāja gaume ir dažāda, savam šī gada "filtram" izvēlējos šo vienu kopsaucēju – cilvēcei un cilvēkam svarīgie stāsti, kas ir pelnījuši tapt atklāti ekrāna formā.
Romantiķis ar bruņām un vērienu – aktieris Gunārs Cilinskis
Romantiķis ar bruņām un vērienu – aktieris Gunārs Cilinskis
Sieviešu un kino kameras mīlētajam latviešu teātra un kino aktierim Gunāram Cilinskim šogad apritētu 90, bet nākamgad – 30 gadi bez viņa šaisaulē. Aktieris, kuram itāļu dīva Sofija Lorēna filmas "Saulespuķes" uzņemšanas laikā uzdāvinājusi personīgi parakstītu fotogrāfiju. Viņa mājās joprojām glabājas kastes ar pielūdzēju vēstulēm. Cilinskis, šķiet, vienmēr apzinājies savas personības spēku un pratis to likt lietā gan romantiskajā, gan radošajā dzīvē.
Sieviete, kuru neizdzēsa. Pārdomas par daudzsēriju mākslas filmu «Emīlija. Latvijas prese karaliene»
Sieviete, kuru neizdzēsa. Pārdomas par daudzsēriju mākslas filmu «Emīlija. Latvijas prese karaliene»
Vēl septembrī, nosacīti brīvā gaisotnē skatītājiem bija iespēja vērot daudzsēriju filmu "Emīlija. Preses karaliene" (turpmāk tekstā "Emīlija") uz lielajiem ekrāniem katra seansa divās sērijās – gluži kā kādreiz "Ilgo ceļu kāpās". Par filmu medijos šobrīd var atrast visu interesējošo. Tajā redzamo personību – Eižens Finks, Kārlis Skalbe, Vilis Lācis un citi – portretējumi ir dāsni pieejami, tādēļ šoreiz koncentrēšos uz pieturas punktiem, kas varētu šķetināt plašākas pārdomas par sievieti, varu un laikmetu un rosināt filmu noskatīties tos, kuri to vēl nav paguvuši.
Mēs visi esam mazpilsēta. Ko sola jaunā latviešu drāma «Bedre»?
Mēs visi esam mazpilsēta. Ko sola jaunā latviešu drāma «Bedre»?
Pēc pandēmijas pārtraukuma kinoteātros pamazām tiek demonstrētas arī latviešu filmas, kas savu kārtu gaidījušas krietni ilgi. Augusta beigās piedzīvojām līksmās pusaudžu drāmas “Tizlenes” pirmizrādi – debiju pilnmetrāžas mākslas kino Martas Elīnas Martinsones režijā. No 15. septembra skatītāju vērtējumam nodota vēl viena debija – Daces Pūces psiholoģiskā drāma “Bedre”, bet no 6. oktobra – pirmais latviešu vesterns Matīsa Kažas režijā “Wild East. Kur vedīs ceļš”. Tātad, trīs notikumi, kurus vērts piedzīvot tieši uz lielajiem ekrāniem un tad jau arī gaidīt straumēšanas vietnēs.
Rītdienas cirks jābūvē kopīgiem spēkiem. Saruna ar Rīgas cirka skolas vadītāju Māru Pāvulu
Rītdienas cirks jābūvē kopīgiem spēkiem. Saruna ar Rīgas cirka skolas vadītāju Māru Pāvulu
Cirks šodien ir ļoti dažāds. Dejas numuri, akrobātika, cilvēka fizisko spēju pārbaude, laikmetīgi vēstījumi un aktuālās problēmas, pat politika, tas viss var sadzīvot vienā izrādē. Arī Latvijā, kamēr gaidām Rīgas cirka ēkas “jauno ēru” pēc renovācijas, pilsētvidē notiek dažādi cirka priekšnesumi. Kas īsti ir laikmetīgs cirks, kāda ir laikmetīgā cirka pasaules aina un kur tajā ir vieta latviešu māksliniekiem? To LSM.lv vaicāja Rīgas cirka skolas vadītājai Mārai Pāvulai.
Sapņot atvērtām acīm. Ko sola pusaudžu drāma «Tizlenes»?
Sapņot atvērtām acīm. Ko sola pusaudžu drāma «Tizlenes»?
No 27. augusta kinoteātros demonstrē pašmāju pusaudžu komēdiju “Tizlenes”. Tā ir teātra režisores, kino scenāristes un publicistes Martas Elīnas Martinsones debija pilnmetrāžas mākslas kino. “Coming of age” jeb pieaugšanas stāsts ir viena no retajām iespējām uz ekrāna piedzīvot mūsu 1999. gadu detaļās, kas izstrādātas ar juveliera rūpību – krāsainos apģērbos, bezgaumīgā kosmētikā, Rīgas tusiņu vietās, eklektiskās mājokļu dekorācijās, “tā laika” mūzikā. 
Šlāgeris būs populārs vienmēr. Intervija ar grupas «Kantoris 04» solistu Hariju Joniškānu
Šlāgeris būs populārs vienmēr. Intervija ar grupas «Kantoris 04» solistu Hariju Joniškānu
Latviešu populārā kultūra nav iedomājama bez šlāgera žanra. Ja vēl 1990. gadu sākumā no Vācijas ienākošos šlāgermeldiņus adaptēja latviešu dziesmu vajadzībām, reizēm pavisam neveikli, tad, gadiem ejot, šlāgeris kļuvis par autentisku kāzu, zaļumbaļļu un kopīgu pasēdēšanu svarīgu sastāvdaļu. Vieglas melodijas un liriski vārdi ir tas, kas, sēžot pie galda, ļauj dziedāt līdzi un balles placī iekustina pat kūtrākos dejotājus. Savukārt “Latvijas Sirdsdziesmas” aptaujas kopš 2016. gadā ik gadu parāda skatītāju iemīļotākās dziesmas, kuru vidū ir arī valmierieši “Kantoris 04” ar grupas solistu, pieredzējušo mūziķi Hariju Joniškānu. “Kantorieši” noteikti ir vieni no šlāgera un pat kantrī žanra pionieriem. 
Nepalikt vienam tumsā. Rokmūziķa nāves gadadienā – pārdomas par mākslas filmu «Cojs»
Nepalikt vienam tumsā. Rokmūziķa nāves gadadienā – pārdomas par mākslas filmu «Cojs»
Dženisa Džoplina, Kurts Kobeins, Džimijs Hendrikss, Eimija Vainhausa. Viņi visi ir tur – bēdīgi slavenajā “Club 27”, aizejot no dzīves 27 gadu vecumā. Šim kultūras fenomenam nav zinātniska pamatojuma, un lielākoties šos nelaimīgos likteņus saista ar rokenrola dzīvesveidu – narkotikas, alkohols, pašnāvības un nesaprātīga auto vadīšana. Krievijas kulta rokmūziķi Viktoru Coju kluba “galvenie” pasaudzēja vien pāris mēnešus. Mūziķis gāja bojā liktenīgā auto un “Ikarusa” sadursmē Latvijā, nepārredzamā Jūrmalas–Talsu ceļa posmā. Tad viņam bija 28, šodien būtu 59. 15. augustā aprit 31 gads kopš mūziķa nāves. Coja fani dosies svētceļojumā uz auto sadursmes vietu, piemiņas vietā noliks ziedus un dziedās grupas “Kino” gabalus. Tiem šodien ir nemirstoša vērtība. Viņa nāves gadadienā Replay.lv skatāma režisora Alekseja Učiteļa skandalozā 2020. gada drāma, kas ir un nav par Coju.
TESTS: Vai tu saproti laikmetīgo mākslu?
TESTS: Vai tu saproti laikmetīgo mākslu?
Lai gan Laikmetīgās mākslas muzeja mums vēl nav, māksla turpina tapt un to negaidīti varam sastapt teju visur – sākot no izstādēm publiskajās tualetēs līdz īstermiņa galerijām noplukušās rūpnīcu teritorijās. Un skaidrs – sajūtas par mākslu ir katram, sākot no klasiskā “es arī tā varētu” līdz filozofiskiem spriedumiem, par kuriem darba autors radīšanas brīdī, iespējams, pats nemaz nav aizdomājies.
«Oskaru» nominācijas, kas sakūlušas Holivudu uz visiem laikiem
«Oskaru» nominācijas, kas sakūlušas Holivudu uz visiem laikiem
“Oskari” šogad pārraksta vēsturi. Pirmo reizi Kinoakadēmijas vēsturē pie nominācijām tiek divas sievietes-režisores un etniskās minoritātes titullomās, kaut desmit “Oskarus” cer iegūt Deivida Finčera “Mank” – pēc režisora Deivida Finčera aizsaulē aizgājušā tēva veidotā scenārija uzņemta sāga par to, kā tapa “Pilsonis Keins”. Pandēmija, Džordža Floida nāve un pat Tramps – kāds tam visam sakars ar “Oskariem”?
Slava ir šokējoša, depresija ir īsta. Z paaudzes balss – Billija Ailiša
Slava ir šokējoša, depresija ir īsta. Z paaudzes balss – Billija Ailiša
Amerikāņu dziedātāja – deviņpadsmitgadīgā Billija Ailiša maina mūzikas industrijas spēles noteikumus, kur galvenais motīvs – nekādu noteikumu nav. 25. februārī platformā “Apple TV” klajā nāca dokumentālā filma “Billie Eilish: The World's a Little Blurry” – intīms vērojums par pusaudzes slavu, depresiju, ģimeni un to, kā guļamistabā ierakstīt “Grammy” vērtu mūzikas albumu. Katrai paaudzei vajag savus elkus, un katrai dekādei tie ir savi. No “Nirvanas” kasešu un eksplozīvu rokkoncertu laikiem līdz “Spice Girls” CD ierakstu un žurnālu plakātu invāzijai – ir pienācis laiks 21. gadsimta paaudzes jeb “Generation Z” uznācienam.
No Baltā nama līdz guļamistabai. 10 atklātas dokumentālās filmas
No Baltā nama līdz guļamistabai. 10 atklātas dokumentālās filmas
Dokumentālā kino klāsts arī pēdējos gados ir bijis ārkārtīgi bagātīgs, un tie ir stāsti, kas parāda tieši tādu dzīvi un pasauli, kurā šodien esam mēs katrs. Globālā klimata aktīviste, pusaudze, kura kļuvusi par elku, sieviete Baltajā namā vai mums kaimiņos. No Krievijas līdz ASV un Latvijai, uz ielas un telefonā – kaut kur pasaulē ik dienas norit ārkārtīgi būtiski procesi – globāli un intīmi, kurus plašam skatītāju lokam atklājuši labākie pasaules režisori. Piedāvājam izlasi ar vērtīgām dokumentālajām filmām, kas liks apstāties, pārdomāt un iedvesmoties.
Valentīndiena bez «Titānika». 10 romantiskas filmas svētku dažādībai
Valentīndiena bez «Titānika». 10 romantiskas filmas svētku dažādībai
Svinēt mīlestību var tik dažādi – tieši tikpat daudzveidīgi ir kino pasaules stāsti, kas atklāj attiecības starp cilvēkiem visā to krāšņumā. Valentīndienas noskaņās piedāvājam desmit romantiskās drāmas no dažādiem laikiem, kuru galvenās vērtības ir gudrs scenārijs, lieliski aktieri un intīmi mīlestības, kaislības un aizraušanās portretējumi.
Pirmā oriģinālluga latviski – vakcinācijas propaganda. Slimību vēsture Latvijas mākslā un kultūrā
Pirmā oriģinālluga latviski – vakcinācijas propaganda. Slimību vēsture Latvijas mākslā un kultūrā
Covid-19 pandēmijas norise 21. gadsimtā nozīmē arī to, ka mediju un sociālo tīklu sniegtās iespējas publicēt jebkādu informāciju par šo infekciju ir gluži neizsmeļamas. Sākot ar jaunākajiem pētījumiem, beidzot ar apšaubāmas kvalitātes teorijām – mūsdienu lasītājs var tikai apreibt no plašā ziņojumu klāsta, un tikai viņa paša ziņā ir izlemt, ko no iegūtā paņemt sev un ko neuztvert nopietni. Tomēr latviešu kultūrā dažādām sērgām un lipīgajām slimībām ir veltīts gana daudz materiāla, gūstot ieskatu par mēra, holēras un baku postošajām sekām attiecīgajos vēstures posmos. Esam apkopojuši spilgtākos kultūras faktus, kas atspoguļo dažādu slimību ietekmi uz Latvijas teritorijas iedzīvotājiem, sākot ar dokumentāliem pierakstiem, beidzot ar spilgtiem 21. gadsimta mākslas notikumiem.
No Holivudas līdz spilgtākajam pašmāju kino – 2020. gada filmu un seriālu izlase
No Holivudas līdz spilgtākajam pašmāju kino – 2020. gada filmu un seriālu izlase
2020. gads pasaulei atnesa pārmaiņas, kuras nebijām gaidījuši. Covid-19 pandēmijas iespaidā kino un TV industrijai visā pasaulē bija jāpakārtojas jaunajiem noteikumiem slēgtu kinoteātru un atliktu filmēšanas plānu dēļ, arī Latvija noteikti nebija izņēmums. Daudzas jo daudzas pirmizrādes “palika uz pauzes” un savu ceļu pie skatītājiem atradīs, ātrākais, nākamgad, tomēr, neraugoties uz šo smago un sarežģīto laiku, ir tapuši neskaitāmi daudz kino un TV projektu, kas skatītājiem nu piedāvā kvalitatīvu atpūtu.
Sniegbaltīte, Deivids Bovijs un Holivudas klasika. 10 filmas svētku brīvdienām
Sniegbaltīte, Deivids Bovijs un Holivudas klasika. 10 filmas svētku brīvdienām
Ziemassvētku un Vecgada pavadīšanas laiks ir tas brīnišķīgais gada posms, kad bez sirdsapziņas pārmetumiem var atkal un atkal skatīties daudzreiz redzētu kino klasiku, pasmieties par muļķīgu amerikāņu humoru un gremdēties ekscentriskos pasaku piedzīvojumos. Portāls LSM.lv piedāvā svētku filmu topu, lai šīs brīvdienas būtu ne vien mierpilnas, bet arī piepildītas ar labu kino.
Dzīvo ātri, mirsti jauns. Purva bridējs – Uldis Pūcītis
Dzīvo ātri, mirsti jauns. Purva bridējs – Uldis Pūcītis
Kaislīgs, nevaldāms, harismātisks un aizrautīgs. Leģendārais aktieris Uldis Pūcītis ir kā komēta latviešu kino un teātra pasaulē, kas tā arī nekad nav izdzisusi. Tā ir aizlidojusi izplatījumā, kura plašajā tumsā mirdz Marčello Mastrojāni, Džeimsa Dīna, Žerāra Filipa spožās zvaigznes.
Neziņas otrā krastā. Dokumentālās filmas «Klātbūtne» recenzija
Neziņas otrā krastā. Dokumentālās filmas «Klātbūtne» recenzija
Bērna ienākšana sievietes dzīvē – tas ir intīms, daudzslāņains un trausls process, kura “zemūdens akmeņus” spēj uztaustīt vienīgi pati sieviete. Skatītāju vērtējumam nodota režisoru Lienes Lindes un Armanda Zača dokumentālā filma “Klātbūtne” – tie ir četru sieviešu stāsti par vienu no svarīgākajiem, dzīvi apliecinošiem notikumiem – bērna gaidībām.
Mūsdienu verdzības neglītā seja. Kāpēc jāredz godalgotā drāma «Oļegs»?
Mūsdienu verdzības neglītā seja. Kāpēc jāredz godalgotā drāma «Oļegs»?
Skaudra, emocionāli piesātināta un reālistiska “dzīves drāma” par vienu no aktuālākajām Eiropas darba tirgus tendencēm – mūsdienu verdzību, kas savās važās pakļauj daudzus simtus neaizsargātu cilvēku, kuri naivi cer uz labāku dzīvi ārzemēs. Mākslas filma “Oļegs” tagad ir pieejama skatītājiem arī portālā Replay.lv. Tas ir viens no vērienīgākajiem kinofilmas kopražojumiem pēdējo gadu laikā, kur dalību ņēma Latvijas, Lietuvas, Beļģijas un Francijas radošā komanda un spoži sevi parādīja labākie latviešu, lietuviešu un poļu aktieri.
10 interesanti fakti par Deividu Badu no seriāla «Miesassargs» jeb aktieri Ričardu Madenu
10 interesanti fakti par Deividu Badu no seriāla «Miesassargs» jeb aktieri Ričardu Madenu
Iepazīsimies! Esam apkopojuši desmit saistošus faktus par skotu aktieri Ričardu Madenu jeb nevienu citu kā Deividu Badu no seriāla "Miesassargs", ko LTV1 ēterā var vērot no 30. aprīļa. Aktieris, kurš dēvēts par vienu no stilīgākajiem pasaules vīriešiem, ir paguvis baudīt gan sieviešu mīluļa slavu, gan pierādījis sevi dažādās aktiera lomās un raksturos. Kas un kāds patiesībā ir Ričards Madens?
10 lietas, ko noteikti ir vērts uzzināt par godalgoto britu seriālu «Miesassargs»
10 lietas, ko noteikti ir vērts uzzināt par godalgoto britu seriālu «Miesassargs»
Britu politiskais trilleris “Miesassargs”, kas kļuva par sensāciju britu TV industrijā un iemantoja dekādes skatītākā seriāla titulu, jau ceturtdienas, 30. aprīļa, vakarā būs vērojams Latvijas Televīzijā un replay.lv. Gaidot pirmās sērijas, vēlamies jūs iepazīstināt ar seriāla tēliem, notikumiem un darbībām, lai jūs justos sagatavoti politiskai spriedzei un izcilam aktierdarbam. Šeit apkopotas 10 lietas, kuras jums noteikti ir vērts zināt par seriālu “Miesassargs”.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd