Māris Rīmenis: Vēl nebijis sieviešu teniss Rīgā

Nedēļas nogalē liels notikums sieviešu tenisā ”Arēnā Rīga” – Federācijas kausa izcīņas pasaules otrās grupas spēle Latvija–Slovākija. Latvijas abas līderes sen nav spēlējušas savā dzimtenē, kur nu vēl abas kopā vienā turnīrā. Lieliska iespēja līdzjutējiem redzēt darbībā pašu mājās gan Anastasiju Sevastovu, gan Aļonu Ostapenko, tāpat visai meistarīgās Slovākijas tenisistes. Jā, viešņām nevarēs palīdzēt viņu līdere Dominika Cibulkova, bet Slovākija tāpat ir gana stipra. Abas izlases jau gatavojas un iemēģina laukuma segumu, debija valstsvienības kapteiņa lomā šonedēļ  Adrianam Žgunam.

Duelis tiešām būs ļoti interesants un neprognozējams, kā jau allaž komandu mačos. ”Latvijas sportā tas būs liels notikums, tenisā jo īpaši,” – šos zīmīgos vārdus jau pirmdien oficiālajā preses konferencē teica Latvijas Tenisa savienības prezidents Juris Savickis. Tik tiešām,

likme ir augsta, uzvarētājas varēs nākamajā kārtā cīnīties par iekļūšanu pasaules elites grupā, labāko astoņniekā. 

Pēc labāko divu spēlētāju reitinga favorīte ir Latvija, taču tas vēl jāpierāda arī laukumā. Komandu mačos ir pavisam atšķirīga gaisotne un bieži vien notikuši dažādi pārsteigumi. Tie ir vienīgie mači tenisā, kur trenera (kapteiņa) padomu var uzklausīt ikreiz, mainoties laukuma pusēm. Iespējamas dažādas variācijas spēlē, taktikas maiņa, un spēles gaita nereti šādos turnīros kardināli mainās. Abas mūsu līderes jau publiski atzinušas, ka slovākietes ir nopietnas pretinieces, taču savā laukumā jācīnās un jāuzvar, kaut garantēt to neviens nevar.

Skaidrs, ka šajā līmenī vāju komandu nav, Slovākijai arī ir pamatīgi ieroči.

Četras viņu spēlētājas ir pasaules top 100 WTA reitingā, taču divas no viņām tomēr veselības likstu dēļ nevarēs spēlēt Rīgā. Pēc vīrusa nav atlabusi Slovākijas līdere Dominika Cibulkova, vēl gatava palīdzēt nav arī Magdalēna Ribārikova. Labi, Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko pašlaik ir augstāk reitingā no visām, taču tas vēl neko īpaši nenozīmē, nav jau mūsdienu tenisā tā meistarības starpība labāko simtniekā tik liela. Ikreiz savs pārākums jāpierāda  laukumā. Aļona Ostapenko pērn un aizpērn reitingā bija vēl augstāk, stabili desmitniekā, taču pēc plaukstas locītavas savainojuma viņai tik spīdoši neveicas.

Slovākija vēsturiski  ir augsta līmeņa, turklāt ļoti stabila komanda. Līdz šim aktuālajā sieviešu tenisa reitingā Federācijas kausa izcīņā Slovākija ir 12.vietā un Latvija par trim pozīcijām zemāk, visai līdzīgi. Vēsturiski Slovākijas panākumi  ir lielāki, un tas arī saprotams, komanda šajā līmenī jau spēlē piekto gadu pēc kārtas, turklāt vēl senāk ir izdevies pat iegūt galveno balvu.

Slovākijai  ir ar ko lepoties – 2002. gadā šī valsts  ieguvusi Federācijas kausu tenisā,

toreiz viņu līdere bija Daniela Hantuhova.  Pērn  slovākietes bija visai tuvu iekļūšanai pasaules pirmajā grupā, labāko astoņniekā, bet play-off ar 2–3 zaudēja Baltkrievijai.

Latvijai ilgu laiku sieviešu tenisā nebija izcilu spēlētāju. Pirmo un vienīgo  reizi mūsu valsts spēlēja Federācijas kausa finālturnīrā 1993. gada vasarā Frankfurtē, kad mači vēl tika aizvadīti pēc citas sistēmas. 32 pasaules labākās izlases vienu nedēļu pulcējās vienkopus un noskaidroja kausa ieguvēju. Latvija ar Larisu Neilandi-Savčenko, Agnesi Blumbergu un Unu Bušēvicu sastāvā pirmajā kārtā toreiz  pārspēja Beļģiju un iekļuva labāko 16 komandu skaitā. Vēlāk gan zaudējums Nīderlandei, bet kopumā tas tomēr bija labs panākums. Vācija ar visu Štefiju Grāfu sastāvā zaudēja jau pirmajā kārtā, kausu toreiz ieguva Spānija.

Latvijai ir divas izteiktas līderes – Anastasija Sevastova un Aļona Ostapenko.

Viņām tad arī nāksies nest vissmagāko nastu, optimālajā gadījumā katrai aizvadot divas vienspēles, taču svarīgas izlasē ir arī visas pārējās dalībnieces. Diāna Marcinkeviča, Daniela Vismane un Patrīcija Špaka arī piedalās treniņos un vajadzības gadījumā arī kādai no viņām jābūt gatavai iet laukumā.

Anastasija Sevastova bija ļoti labā formā pērnā gada nogalē un arī šī gada pirmajā lielajā ”Grand Slam” turnīrā Melburnā. Sevastova zaudēja tikai  nākamajai  čempionei japānietei Naomi Osakai, gluži kā septembrī Ņujorkā. Aļonai Ostapenko bija ieilgusi neveiksmju sērija un  kreisās rokas savainojums jau kopš pērnā gada vasaras, Vimbldonas. Pirmā uzvara šogad tikai pagājušonedēļ Sanktpēterburgas turnīrā pret Kristīnu Mladenoviču no Francijas, pēc tam otrajā kārtā  zaudējums Anastasijai Pavļučenkovai no Krievijas.

Pirmajā spēlē par Aļonas sportisko formu bija grūti  spriest – pretiniece diezgan  nevarīga pirmajā setā pēc pārlidojuma uz Eiropu (vēl iepriekšējās nedēļas nogalē Mladenoviča spēlēja dubultspēļu finālā Melburnā), kamēr Aļona spēlēja visai labi. Otrais sets ar daudzām kļūdām Ostapenko, un tikai trešajā viņa tā pa īstam iespēlējās,  sāncense vairs nespēja turēties pretim. Lai arī kā nebūtu, Mladenovičai Saktpēterburgas turnīrs vienmēr bijis parocīgs un viņa bija vērā ņemama pretiniece.  Pavlučenkova bija jau daudz labākā formā, un šajā mačā Ostapenko zaudēja. Jā, līdzīgā spēlē, abu setu galotnēs, bet tomēr zaudēja. Reizēm ļoti labs sniegums, bet reizēm daudz pašas kļūdu, un joprojām var redzēt, ka sportiste vēl nav pa īstam iegājusi turnīru ritmā, šad tad vienkārši pazūd koncentrēšanās laukumā, tā pagaidām  lielākā nelaime.

Aļona nupat Rīgā atzina, ka roka it kā vairs nesāp, bet zemapziņā tāpat sportiste joprojām vēl atminas traumu un tāpēc psiholoģiski nav nemaz tik viegli tam tikt pāri. Tenisā augstā līmenī jāspēlē par visiem simt procentiem.

Par laimi, Aļonai netrūkst pieredzes Federācijas kausa izcīņas spēlēs un viņa prot saņemties,

turklāt ir burtiski izsalkusi pēc tenisa. Potenciāli tenisiste joprojām ir viena no labākajām pasaulē, bet tas ikreiz jāpierāda laukumā.

Īstais piegājiens būs jāatrod jaunajam izlases kapteinim Adrianam Žgunam. Liepājnieks pats savulaik izbaudījis Deivisa kausa izcīņas gaisotni, nu jau daudzus gadus dzīvo un strādā ASV, ir visai zinošs tenisā. Kas svarīgi, visai labi pazīst  mūsu abas līderes un ir samērā labs psihologs. Tieši psiholoģijai un spējai atrast īstos vārdus bieži vien ir izšķirīga nozīme šādos komandu mačos, te gandrīz nepārspēts pasaules līmenī savulaik bija Krievijas izlases kapteinis Šamils Tarpiščevs.

Jācer, Adrianam arī izdosies radīt izcilu atmosfēru šīs nedēļas laikā un katru spēlētāju noskaņot konkrētajai cīņai.

Žguns arī atzina, ka viņa galvenais uzdevums ir saliedēt komandu un ikvienai būs loma cīņas iznākumā, pat rezervistēm.

Paredzams, ka ”Arēnā Rīga” ik dienu būs ap pieciem tūkstošiem skatītāju, varbūt pat nedaudz vairāk, un tas dos varenu atbalstu Latvijas izlasei.Tenisā izspēļu laikā gan nebļauj kā hokejā vai futbolā, bet tomēr arī skatītājiem ir sava loma, uzmundrinot savējās. ”Arēnā Rīga” teniss spēlēts tikai vienreiz, kad Deivisa kausa izcīņā vīriešiem Latvija tikās ar Somiju.

Aizstāvēt savas valsts godu ir īpašs pagodinājums, un sieviešu tenisā būtībā tas iespējams tikai Federācijas kausa izcīņā vai olimpiskajās spēlēs. Aļona Ostapenko visai zīmīgi pateica :”Tas vienmēr ir liels gods, man pašai bieži vien ir tā, ka spēlēju labāk nekā individuālajos turnīros, jācīnās ne tikai par sevi, bet arī savu valsti.” Līdzīgās domās ir arī mūsu pārējās tenisistes.  

Lai izdodas. Latvijas sieviešu teniss pašlaik ir ļoti augstā līmenī pasaulē un to vajadzētu izmantot arī Federācijas kausa izcīņā.

Viss jādara soli pa solim, bet ar laiku mēs labā nozīmē varētu šokēt visu pasauli. Pirmais uzdevums ir šīs nedēļas nogalē pārspēt Slovākiju.

Pasaules elites grupā Čehija spēlē ar Rumāniju, Beļģija ar Franciju , Vācija ar Baltkrieviju un ASV ar Austrāliju. Šo pāru četras zaudētājas būs tās, kas aprīlī sacentīsies ar mūsu grupas spēļu uzvarētājām. Kura komanda ar kuru spēlēs, gan vēl nav zināms, jo visupirms vēl jāizvada cīņas šīs nedēļas nogalē. Latvijai ir laba iespēja tikt tālāk, un tā jāizmanto.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti