Sadaļas Sadaļas

65 gadi kopš Hruščova slepenā ziņojuma

Šogad 25. februārī aprit sešdesmit pieci gadi kopš Ņikitas Hruščova “slepenā” ziņojuma “Par personības kultu un tā sekām”, ar kuru sākās tā dēvētais “Hruščova atkusnis”

Tas bija laiks, kad padomju cilvēkam labākā dāvana bija grāmata, bet pirms tam bija jāstāv rindā, lai to nopirktu.  Produkti un preces veikalos bija limitētā daudzumā, kaut gan darbaļaudis tās ražoja ar uzviju kartējās piecgades triecientempā. Tautsaimniecība tika pakļauta Padomju Savienības bruņotajai sacensībai ar Rietumu valstīm un ceļošanai kosmosā.

Padomju valsts vadonis Staļins bija devies uz dusu Ļenina mauzolejā, bet aiz viņa palikušie sabiedrotie cīnījās par varu. 1956. gada 25. februārī PSKP 20. kongresā nolasītais četru stundu garais Hruščova ziņojums par Staļina noziegumiem netika publiskots padomju pilsoņiem, bet palika pieejams tikai partijas sanāksmēs. ''Uz vietām'' (на местах – kr. val.) ziņojuma teksts izraisīja  kolektīvu šoku, neviens ne ar vaibstu neizrādīja savas emocijas, valdīja klusums. Patieso staļinistu nebija daudz, bet bija “ierastais stils”, kā runāt, izturēties, dzirdētais  raisīja pamatīgu apjukumu klausītajos. Jāpārorientējas, biedri!

Fragments no Hruščova ziņojuma.

Pilnu Hruščova ziņojuma tekstu no PSKP 20. kongresa skatīt šeit.

Nacionālais elements

Galīgā uzvara Ņikitam Hruščovam tika 1957. gadā, un iestājās tā sauktais “atkusnis.”  Reformu laiks, lai noturētu savu ietekmi un izrēķinātos ar politiskajiem konkurentiem. Padomju Savienības republikās tika veicināta nacionālo kadru iesaistīšana partijas un administratīvās nomenklatūras sastāvā, bet process neturpinājās ilgi, tikai trīs gadus; vēlāk “nacionālais elements” tika izsūtīts vai atlaists no darba vēl Hruščova laikā. Nacionālkomunistu  „vaina” bija tā, ka viņi iestājās par migrācijas ierobežošanu, latviešu valodas nostiprināšanu  un industrializācijas apjomu ierobežošanu Latvijā. Tāpēc darbu 1959. gada augustā  zaudēja Edgars Mūkins – Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs, vēlāk Liepājas Pedagoģiskā institūta direktors.

Partijas vadlīnijās strikti tika nosodīts staļinisms, represijas. Tas nekas, ka Hruščovs, būdams partijas funkcionārs, atbalstīja deportācijas Padomju Savienībā

– pats bija 1944. gadā parakstījis pavēli par čečenu un ingušu deportāciju, protams, jautājumu saskaņojot ar PSRS iekšlietu ministru un Staļina līdzgaitnieku Lavrentiju Beriju.

Tas bija spēcīgs kontrastu laiks, no ieslodzījuma vietām pilsētās ieplūda amnestētie kriminālie ieslodzītie. Dzīve pilsētās kļuva nedrošāka. No Sibīrijas vergu nometnēm pamazām Latvijā atgriezās arī izmocītie, tiesātie, deportētie, “filtrētie”  ļaudis.  Atgriezās, lai satiktu savus mīļos vai arī ne, ar sāpēm redzētu savas izpostītās mājas, kurās vairs nebija tiesību dzīvot, vai labākajā gadījumā tika īrēts kakts. Sākās cikls – jūs nevarat saņemt pierakstu, jo jums nav darba, mēs jums nevaram dot darbu, jo nav pieraksta un esat bijis izsūtīts. Represijas turpinājās.

Trūcīgs dzīvokļu fonds

1960. gadā no Omskas cietuma Sibīrijā atgriezās Nīcas pagasta iedzīvotāji  Olga un Johans Brumbergi, kuri bija notiesāti, izsūtījumā esot, uz desmit gadiem par graudu saslauku slēpšanu drēbēs. Meita Gunta jau dzīvoja Liepājā pie radiem. Ģimenes laime bija īsa, 1961. gada augustā tēvu Johanu apcietināja, nogādāja čekā Stabu ielā Rīgā, tur piesprieda nāvessodu un nošāva. Liepājā bija grūti atrast mājvietu, Olgai darbs bērnu novietnē Apšu ielā par trauku mazgātāju ar 30 rubļu algu. Tikai pēc gadiem viņas rada iespēju pārcelties uz istabiņu Tērauda ielā.

Militāro un industriālo migrantu pieplūduma dēļ Liepājā bija stipri ierobežots dzīvokļu fonds vietējiem iedzīvotājiem. 

Šajā laikā arī Liepājā sāka būvēt piecstāvu ēkas ar klaustrofobiski maziem dzīvoklīšiem, par kura piešķiršanu padomju pilsonis bija ļoti laimīgs,

gatavs strādāt ar vēl lielāku atdevi komunisma celšanā, bet vara bija radījusi sajūtu, ka rūpējas par darba cilvēka labklājību.

Darbs – latviskuma sala

Zemais dzīves līmenis, militarizācija, represijas vairoja pretošanos jaunatnē, tā Jānis Kadziševskis 1958. gadā Liepājā izplatīja skrejlapas ar pretpadomju tekstiem, par to nopelnot piecus gadus Mordovijas lēģeros. Atgriezās Liepājā, bet darbā nekur netika pieņemts. Paveicās „pa draugam” iekārtoties izteikti latviskajā organizācijā – Liepājas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā, kurā sākotnēji veica palīgdarbus, vēlāk kļuva par Liepājā cienījamu amata meistaru – skursteņslauķi.

Bieži darbs bija kā sala, kurā patvērās latviskums, tā bija pašsaglabāšanās no Sibīrijas nākušajiem ļaudīm. Liepājas teātrī 1959. gadā, iestudējot Jāņa Kalniņa lugu “Ugunī”, kā režisors debitē Oļģerts Kroders – izsūtīts ar vecākiem uz Sibīriju 1941. gada jūnijā. Savukārt Dailes teātrī Rīgā ļaudis baudīja no Vorkutas lēģera atbrīvotā Harija Liepiņa skatuves talantu, sapņojot par brīvību.

Padomju Savienību no Rietumu pasaules joprojām šķīra “dzelzs priekškars”. Garā brīvos kurzemniekus nebija viegli noturēt  krātiņā.

Dokumentos  konstatēts, ka no  Liepājas zvejnieku arteļa „Boļševiks” uz Rietumiem laikā no 1952. līdz 1957. gadam sekmīgi bija visi trīs bēgšanas mēģinājumi, bet represijas gaidīja zvejnieka arteļa amatpersonas.

Tas bija skandāls! Sākās masveida atlaišanas no amatiem, publiska kritizēšana partijas sanāksmēs, rājieni. Zvejnieku kolhoza (arteļa) priekšsēdētājs Andrejs Lanka pēc regulārām nakts pratināšanām čekā mira ar infarktu.

Neskatoties uz  milzu represīvo un militāro pārspēku, nevar apslāpēt tautas nacionālo pašapziņu un dzīvotgribu ilgās pēc brīvības.  Hruščova laiks deva iluzoru sajūtu, ka ir iespējamas  pārmaiņas Padomju Savienībā, bet pagaidām tās bija tikai iekšpolitiskas spēles ar varu. Tomēr cilvēki saņēma stipru grūdienu, ticību saviem spēkiem  un cerību par brīvību nākotnē, kas rezultējās Atmodā un padomju impērijas sabrukumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt