Oryginał w języku polskim można przeczytać tutaj.
Русский перевод доступен здесь.
Par savu klātbūtni Latgalē jau paziņoja Marila Rodoviča (Maryla Rodowicz), kura uz iepriekšējo koncertu Rīgā ieradās ar kuģi (ne bez dažām grūtībām, kā atzīmēja poļu mediji). No skatuves vietējos poļus priecēja grupas "Budka Suflera" ("Sufliera kabīne") solists Kšištofs Cugovskis (Krzysztof Cugowski) un poļu dziedātāja no Čehijas Gaļina Mļinkova (Halina Mlynková). Poļu mūziķi ceļo uz Latviju jau kopš valsts pastāvēšanas sākuma, ja ne agrāk. Pirms Otrā pasaules kara Rīgā uzstājās dziedātāja Eva Bandrovska-Turska (Ewa Bandrowska-Turska), bet Polijas Tautas Republikas laikā tādas poļu zvaigznes kā "Czerwone Gitary" ("Sarkanas ģitāras"), "Filipinki" ("Filipīnietes"), Česlavs Ņemens (Czesław Niemen) un Kristīne Proņko (Krystyna Prońko). Jau brīvajā Latvijā vietējiem poļiem bija iespēja dzirdēt Justīnes Stečkovskas (Justyna Steczkowska) uzstāšanos, bet "Eirovīzijas" laikā 2003. gadā grupu "Ich Troje" ("Viņu ir trīs"), kas visvairāk iepatikās latviešu žurnālistam… Kārlim Streipam.
Marila Rodoviča, šķiet, ir diezgan apmierināta ar koncertiem Rīgā. Feisbukā viņa publicēja fotogrāfiju ar poļu karavīriem no Ādažiem, kuri piektdien, 4. augustā, pievienojās klātesošajai publikai Doma laukumā, pašā Rīgas sirdī.
Dienu vēlāk Zelonā Gurā, pilsētā, kur dzimusi poļu zvaigzne, uz vienas no mājām tika atklāts sienas gleznojums ar viņas portretu.
Opole, Sopota, Zelona Gura un Kolobžega ir Polijas Tautas Republikas laiku festivālu pilsētas, pirmajās divās no tām tie joprojām notiek. Savukārt festivālus Zelonā Gurā ("Padomju dziesmas") un Kolobžegā ("Militārās dziesmas") viens no poļu rakstniekiem Bartošs Žuraveckis (Bartosz Żurawiecki) nosauca par "nolādētiem festivāliem". Tagad nav īsts laiks par tiem stāstīt, tomēr, runājot par Latviju, nevaru nepieminēt interesantu faktu: poļu dziedātāja un aktrise Izabela Trojanovska debitēja Zelonā Gurā ar dziesmu krievu valodā "Синий лён" ("Zilais lins"), ko sacerējis Raimonds Pauls. 1988. gadā Zelonā Gurā uzstājās latviešu slavenība Laima Vaikule. Un vēlāk viņai veltītu pusstundu garu programmu pārraidīja poļu televīzija, tā pati, kas pirms dažām nedēļām organizēja koncertu "Łączy nas Bałtyk".
Poļu dziedātāji, tāpat kā "Lato z Radiem" ("Vasara ar radio"), brauca uz Padomju Latviju. "Man atmiņā ir palicis mana mīļākā dziedātāja Česlava Ņemena koncerts," – intervijā ar LSM atceras poliete Beata Surgofte (Beata Surgoft) no Rīgas.
"Ar sirdi, asinīm un kauliem toreiz piedzīvoju viņa dziesmu "Dziwny jest ten świat" ("Dīvaina ir šī pasaule"). Bija februāris, auksta ziema. Toreizējā Preses nama redakcijā es pelnīju pavisam nelielas summas. Visas algas tad nepietiktu, lai nopirktu skaistākos ziedus izcilam poļu māksliniekam. Bet tomēr es uzdāvināju viņam ziedus pie skatuves. Pretī dabūju siltu skatienu, sirsnīgu smaidu un "Paldies," no paša Česlava, "Livonijas jaunkundzei no Rīgas".
Biju tad septītajās debesīs,
bet viņš – vienīgais dziedātājs, kuram es uz skatuves uzdāvināju ziedus". Poļi Rīgā tolaik bija ļoti izsalkuši pēc poļu kultūras, kura nebija tik viegli pieejama kā tagad, interneta laikmetā. No otras puses, tādēļ tā tika vairāk cienīta.
"Dziwny jest ten świat", ko pieminēja Surgoftas kundze, ir viena no Ņemena populārākajām dziesmām, viņš sarakstīja to pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, iedvesmojoties no Persija Sledža (Percy Sledge) hita "When a Man Loves a Woman" ("Kad vīrietis mīl sievieti") un Džeimsa Brauna (James Brown) dziesmas "It's a Man's Man's Man's World" ("Tā ir vīriešu, vīriešu, vīriešu pasaule"). Dziesmai ir raksturīgs ērģeļu ievads, ko komponējis un spēlējis Marians Ziminskis (Marian Zimiński), starp citu, dziesmu varam tagad paklausīties dziedātāja meitas Natālijas Ņemenas izpildījumā.
Česlavs Ņemens Rīgā uzstājās vismaz divas reizes: 1976. gada rudenī, atgriežoties no Tallinas, un 1979. gada rudenī. Pirmajā reizē laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēta neliela intervija ar mūziķi, kur tika pieminēta viņa izcelsme no Grodņas apgabala un īstais uzvārds. Česlavs Vidžickis (Wydrzycki), mainīja uzvārdu uz "Ņemens" mīlestības pret austrumu pierobežā plūstošās upes dēļ, šobrīd tā tek caur Lietuvu un Baltkrieviju. Šodien Vecajos Vasiļiškos atrodas viņam veltītais muzejs, kas diemžēl nav pieejams vidusmēra poļu tūristam sarežģītās situācijas Baltkrievijā dēļ. "Ko jūs zināt par Rīgu, kur viesojaties pirmo reizi?" Ņemenam jautāja "Padomju Jaunatnes" žurnālists (šādā situācijā standarta jautājums). Ņemens atbildēja: "Rīga ir augstākās muzikālās kultūras pilsēta. Tāpēc es ar nepacietību sagaidu tikšanos ar vietējo publiku. Par tās reakcijām dzirdēju no saviem kolēģiem, kuri bija šeit uzstājušies iepriekš, galvenokārt no grupas "Niebiesko-Czarni" ("Zilganmelni")". Tajā pašā intervijā Česlavs Ņemens stāstīja par savu aizraušanos ar poļu romantisma dzejnieku Kiprianu Kamilu Norvidu (Cyprian Kamil Norwid).
Tieši pirms Ziemassvētkiem un Jaunā gada 1979. gadā Latvijas televīzija katru dienu pārraidīja gandrīz stundu garu raidījumu "Česlavs Ņemens Rīgā" ar Ņemena dziesmām, ierakstītu tā gada rudenī.
Tagad par padomju televīziju, kas pārraidīja, piemēram, festivālu Sopotā. Kad ievadu latviešu interneta meklētājā "Marila Rodoviča", nelielā avīzē no Latvijas PSR dziļās provinces atrodu informāciju par seno pusstundas TV pārraidi "Pie mums viesos Marila Rodoviča". Tas bija 1980. gada aprīlis, dziedātāja, kuras tekstus visbiežāk rakstījusi izcilā poļu dzejniece Agņeška Osiecka (Agnieszka Osiecka), tolaik jau bija pazīstama PSRS un devās koncerttūrēs pa padomju pilsētām. Pirms dažiem gadiem izdotā žurnālā latviešu lasītājiem sameklēju Rodovičas portretu, kur viņa tiek salīdzināta ar tādām poļu mūzikas zvaigznēm kā Irēna Jarocka (Irena Jarocka), Anna Jantara (Anna Jantar), Kšištofs Kravčiks (Krzysztof Krawczyk) un Severīns Krajevskis (Seweryn Krajewski) no "Czerwone Gitary". Starp citu, šī grupa pirmo reizi Rīgā uzstājās 1968. gadā.
Savukārt pēc desmit gadiem "Zvaigzne" iepazīstina lasītājus ar Kristīnes Proņko portretu, ko uzzīmēja Aivars Baumanis, atsaucoties uz viņas koncertu Rīgas Sporta pilī. "Padomju Savienībā ar tāda liela mēroga solo programmu dziedātāja uzstājās pirmo reizi. Iepriekšējos gados uz mūsu zemes, arī Rīgā, viņa uzstājās kopā ar tādām grupām kā "Skaldowie" ("Skaldi") un "Czerwone Gitary"."
Poļu dziedātāji viesojās Padomju Latvijā – šī ir poļu kopienas pārstāvjiem zināma tēma, kas diemžēl netika izpētīta, tāpat kā viss Latvijas PSR periods,
kad grāmatnīcā "Globuss" varēja iegādāties poļu grāmatas, bet kioskos – poļu avīzes, piemēram, "Przekrój" ("Iegriezums"), "Przyjaciółka" ("Draudzene"), "Kobieta i życie" ("Sieviete un dzīve"), "Życie Warszawy" ("Varšavas dzīve") un pat "Trybuna Ludu" (Tautas tribīne). "Latо z Radiem" klausījās arī latviešu mājās, kurās bija pieeja poļu kultūrai. Tika organizēti poļu grāmatu un poļu filmu festivāli. Latviešiem tuvi bija arī tādi uzvārdi kā Andžejs Vajda (Andrzej Wajda) un Barbara Brilska (Barbara Brylska). Par savu tuvību tā laika poļu kultūrai mani kādreiz centās pārliecināt Aleksejs Grigorjevs, literatūrzinātnieks, žurnālists un politiķis, 1990.–1993.gados Latvijas Augstākās padomes deputāts.
***
Pašlaik Merila Rodoviča gatavojas nākamajam koncertam Daugavpilī. Viņa apbrīno sienas gleznojumu, kas tika atklāts Zelonā Gurā. Kad es jautāju, vai ir vērts līdzīgu sienas gleznojumu izvietot Viļņā, viņa sajūsmā atbild: "Es labprāt to vēlētos!" Šobrīd īstenot šo ideju ir nereāli, lai gan poļu kultūra Lietuvā mūsdienās ir izplatīta plašāk nekā pirms desmit vai piecpadsmit gadiem. Starpkaru periods vairs nav tabu tēma; tad Viļņa bija Polijas daļa un Rodoviču ģimenei piederēja aptieka Ostrobramskas ielā (tagad Aušros Vartų). Rodoviča ļoti bieži atgriežas Viļņā. "Kļūstu sentimentāla, kad runa ir par Viļņu, jo visa mana bērnība pagāja vecmāmiņas stāstos par šo pilsētu. Vecmāmiņai un arī mātei Viļņa bija ļoti tuva. Klausījos viņu stāstus par Viļņas ielām un baznīcām. Tāpēc jau, pirms atbraucu uz Lietuvas galvaspilsētu, zināju, kā šeit pārvietoties," viņa reiz stāstīja intervijā kādam no Viļņas poļu laikrakstiem.
Vai tādu hitu autore kā "Małgośka" ("Malgoska"), "Niech żyje bal!" ("Lai dzīvo balle!"), "Kolorowe jarmarki" (Krāsaini gadatirgi) un "Polska Madonna" ("Poļu Madona") viesosies pie Daugavas biežāk?
