Аўтарская версія па-беларуску — тут.
Авторская версия на русском — здесь.
"Буквы разные писать тонким пёрышком в тетрадь учат в школе, учат в школе, учат в школе" (Dažādus burtus rakstīt ar smalku spalvu burtnīcā māca skolā, māca skolā, māca skolā)
Tieši ar šo dziesmu ar Mihaila Pļackovska vārdiem sākās svinīgā līnija 1. septembrī – Zinību dienā – Baltkrievijas skolā, kurā es mācījos. Tas bija ļoti sen, taču mūsdienu Baltkrievijas skolā mēs šajā dienā dzirdēsim tieši tādas dziesmas kā pirms desmitiem gadu. Vai tas ir labi vai slikti, ka Baltkrievijas izglītības sistēmā pēc būtības nekas nav mainījies, tikai stāstu par labsirdīgo vectētiņu Ļeņinu vietā tagad, nosacīti runājot, ir stāsti par labsirdīgo Lukašenko? Pionieru un komjauniešu vietā – Baltkrievijas republikāniskā jaunatnes savienība, sarkano kaklautu vietā – sarkanzaļie. Te viss saprotams – šī padomju dziesma ir laba, dziedam atkal. Bet kāda – baltkrievu acīm – ir skola mūsdienu Latvijā?
Padomju pagātnes atbalss un jaunās tehnoloģijas
Baltkrievu Paļinas un Mikalaja (vārdi mainīti) ģimenē ir trīs bērni astoņu, piecu un viena gada vecumā. Jaunākais piedzimis Latvijā. Jaunais pāris te dzīvo jau divus gadus, evakuējās, baidoties no Lukašenko režīma vajāšanas –
par politisko aktivitāti mātei un tēvam draudēja atņemt bērnus.
Paļina ir skaista, jauna sieviete, ļoti mierīga, apdomīga.
Skatoties uz viņu, nekādi nevar pateikt, ka ģimenei nācies pārdzīvot milzīgas grūtības.
"Vecākais bērns gāja bērnudārzā, pēc tam pirmajā klasē. Vidējais iet bērnudārzā. Mēs bērnudārzu neizvēlējāmies, vērsāmies Izglītības ministrijā ar lūgumu piešķirt bērniem vietu izglītības iestādē. Mums iedeva nosūtījumu uz bērnudārzu netālu no īrētā mājokļa," stāsta Paļina. "Sākumā abi bērni gāja grupās ar krievu mācību valodu. Otrajā gadā pārcēlu jaunāko uz latviešu grupu. Ja jau tiek plānots, ka izglītība būs tikai latviešu valodā, bērni tam jāgatavo. Turklāt krievu grupā bija visu vecumu bērni vienlaikus, bet tas izrādījās sarežģīti jaunākajam. Un arī ar audzinātāju man gadījās strīdi par Lukašenko.
Latviešu grupā bērnam ir valodas problēmas, bet tas ir neizbēgams posms."
Pagājušajā gadā vecākajai meitai skolu ģimene izvēlējās pēc principa "līdzās mājām". Apstākļu sakritības dēļ tur bija krievu mācību valoda. No pirmās klases priekšmeti tiek mācīti trīs valodās – krievu, latviešu un angļu.
"Es tādu izglītības sistēmu uzskatu par pareizu, bet bija ļoti sarežģīti apgūt programmu," stāsta Paļina. "Bērns devās uz skolu, neprotot lasīt un rakstīt, jo tādēļ, ka mums bija problēmas Baltkrievijā un ar pārcelšanos, mēs nevarējām pievērst vajadzīgo uzmanību tam, lai gatavotos skolai. Krievu valodas un literatūras mācību grāmata pirmajai klasei "velk" uz padomju tradīcijām, taču tas droši vien ir neizbēgami. Tajā ir vai nu padomju, vai mūsdienu Krievijas teksti un dzejoļi. Patīkami pārsteidza elektroniskais izglītības portāls, elektroniskā dienasgrāmata, elektroniskie kontroldarbi tiešsaistē. Tajā laikā, kad es mācījos, Baltkrievijas skolā nekā tāda nebija.
Mācību grāmatas te izsniedz bez maksas, bet Baltkrievijā par tām jāmaksā.
Skolā negatīvas attieksmes saistībā ar statusu un tautību pret mums nav.
Piešķīra pat bezmaksas skolotāju individuālām nodarbībām latviešu valodā."
Pārcelšanās bērniem bija daudz grūtāka nekā pieaugušajiem
"Kopumā bērniem pārcelšanās un adaptācija ir grūtāka, nekā biju domājusi. Valodas apgūšana bērniem padodas smagāk nekā mums, pieaugušajiem," pārdzīvo Paļina. "Piecgadīgajam dēlam ir diezgan sarežģīti bērnudārza latviešu grupā. Viņam ir grūti atrast draugus, viņš lielāko daļu laika klusē, ne ar vienu nesarunājas, spēlējas viens pats. Nodarbībās bērnudārzā viņam ir grūti mācīties dzejoļus latviešu valodā, viņam neizdodas. Runā, ka svešvalodas bērniem "pielīp", bet izrādījās, ka tā nav. Ar vecāko meitu mācāmies vārdus pa vakariem, bet no rīta viņa visu ir aizmirsusi. Ceram, ka ar laiku šī problēma atrisināsies."
Pēc Paļinas domām, ļoti noderīgas latviešu valodas apguvei ir spēles un citi mācību materiāli izglītojošajā portālā "Māci un mācies latviešu valodu". Mazajiem ļoti patīk mācīties burtus sadaļā, kas veltīta bērniem līdz sešiem gadiem.
Tagad ģimene domā par to, lai jaunajā mācību gadā ņemtu privātskolotāju savai otrklasniecei, pirmkārt jau latviešu valodā. Paļina uzskata, ka angļu un latviešu valodas pasniegšanas līmenis skolā, kurā mācās viņas meita, ir ļoti atšķirīgs: "Ar angļu valodu viss ir vienkāršāk, izvilksim paši, bet latviešu valodu mēs paši nu nekādi… Un mēs neesam pārliecināti, ka privātskolotājs bērnam noteikti palīdzēs."
Es klausos savu varoņu stāstu un saprotu – viņi noteikti tiks galā.
Bet pēc tam atveru Latvijas ziņu lenti – un tās lasīšana man atsauc atmiņā manu pieticīgo skolotājas pieredzi Baltkrievijā. Un neizbēgami liek salīdzināt, kā ir "šeit" un "tur".
Nav iespējams iedomāties, ka mūsdienu Baltkrievijas skolas skolotāji varētu streikot, pieprasot algu paaugstinājumu un izmaiņas izglītības sistēmā. Totalitārā valstī, kur publiski nedrīkst pulcēties vairāk par trim cilvēkiem, to var uzskatīt par nesankcionētu masu pasākumu un tā dalībniekus var iesēdināt cietumā.
Latvijā pilsoniskā sabiedrība aktīvi kontaktējas ar valsti, strīdas, streiko, pat kliedz un pauž sašutumu.
Demokrātija, tāpat kā izglītības sistēma, ir dzīvs organisms. Tas slimo, meklē ārstēšanās shēmas, kuras reizēm palīdz, bet reizēm ne, un tad meklējumi sākas no jauna.
Baltkrievijā izglītības sistēma ir akmenscieta siena, kuru nevar caursist ne ar kādām, pat ne ar viscietākajām un gudrākajām pierēm. Visās skolās ir vienādas mācību grāmatas un pedagoģiskie principi, mācību stundu plāni-konspekti skolotājiem tiek pārdoti jau gatavi: ņem, lasi, kas rakstīts, tev taču vienkāršāk, nav jābūt radošam, nevajag censties ieinteresēt skolēnus par savu priekšmetu, viss ir apstiprināts "no augšas". Tā ir visā – parasts apspiestas totalitārās sabiedrības stāsts.
…Kamēr rakstu šo rakstu, nolemju piezvanīt draudzenei ukrainietei, kas ar diviem bērniem aizbēgusi no nežēlīgā Krievijas izraisītā kara. Pajautāšu, kā jaunajam mācību gadam gatavojas viņas bērni vienā no Latvijas mazpilsētām.
"Крепко-накрепко дружить, с детства дружбой дорожить учат в школе, учат в школе, учат в школе" (Stipri, stipri draudzēties, no bērnības draudzību turēt augstā vērtē māca skolā, māca skolā, māca skolā)
