Lielās kļūdas un (ne)lielie labojumi
Steiga, nogurums, neuzmanība, maldināšana ir biežākie žurnālistu kļūdu iemesli, jo ik dienu tiek radīts liels skaits satura vienību. Reizēm kļūdu izraisa sākotnēji uzticams informācijas sniedzējs. Biežāk pats žurnālists kaut ko nepamana vai sajauc. Kā profesionālās anekdotes gadu gaitā klejo nostāsti par jaunām kļūdām iepriekšējo kļūdu labojumā, taču neviens žurnālists nevēlas kļūdīties. Tāpēc svarīgi izlemt, kā kļūdu labot, kā par labojumu informēt un kad jāatvainojas savai auditorijai.
Sabiedrisko mediju ombuda pieredzē ir daudz iesniegumu par žurnālistu pieļautajām kļūdām – vārdos, nosaukumos, skaitļos, informācijas vērtējumā, arī informācijas avotu izvēlē, to sniegtajā informācijā un viedokļos. Dažkārt sūdzības iesniedzējs ir fiksējis kļūdu, kur tās nemaz nav. Tādējādi katra iesnieguma izvērtēšana nozīmē iepazīt dažādus kļūdu veidus, to rašanās un labošanas ceļu.
Nenozīmīgās un regulārās ir vārdu, nosaukumu, skaitļu, dažādu terminu neprecizitātes. Tomēr arī tās var radīt kaitējumu, neatbilstoši novērtējot cilvēka, uzņēmuma, institūcijas vai projekta saistību ar ko nelikumīgu vai nosodāmu. Retāk sastopamas kļūdas, kas rodas, ja netiek kritiski vērtēta saņemtā informācija, tādējādi žurnālists var izdarīt neatbilstošus secinājumus un, iespējams, radīt maldīgu priekšstatu par notikumu, cilvēku, problēmu. Šādas kļūdas nevar saukt par neuzmanības kļūdām, tās liecina par neprofesionalitāti.
Nozīmīgās kļūdas demonstrē neseni sabiedrisko mediju prakses piemēri.
Cilvēka nāves izziņošana nopietnā medijā un tā sociālo mediju kontos ir būtiska kļūda. Tās iemesls – pārslodze, jo informācija tika pārbaudīta, nepamanot kādu detaļu. Tā parādīja jauno realitāti – informācijas sniedzēju vidū ir provokatori, manipulētāji, kas mēģina diskreditēt arī žurnālistus un medijus.
Ja vien kļūdas var raksturot un salīdzināt kā lielas un vēl lielākas, tad LTV raidījuma "Panorāma" sastapšanās ar viltus avotu, kas uzdodas par citu cilvēku, 2021. gada aprīlī ir nozīmīgas kļūdas piemērs. Par to liecina drošības dienestu iesaistīšanās, lai pārbaudītu, kā un kas uzdodas par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku Leonīdu Volkovu, vēršoties pie medijiem un parlamentāriešiem. Šis gadījums ir piemērs arī pamatīgam un detalizētam kļūdas labojumam. LTV "Panorāma" žurnāliste Ina Strazdiņa veidoja kļūdas anatomijas sižetu, medijs publicēja skaidrojumus savos sociālo mediju kontos.
Tā bija atšķirīga un pozitīvi vērtējama prakse, jo biežāki ir t.s. nepamanāmie labojumi, kas raisa šaubas par medija gatavību atzīt kļūdas un ietekmē uzticēšanos.
Kļūdu labojums var būt arī izcelts, demonstrējot gan ātru kļūdas novēršanu, gan iespēju auditorijai ieraudzīt izmaiņas "pirms un pēc". Atvainojās gan žurnālists, gan medijs, un kļūdas labojums tika minēts tiešajā ēterā, kad, izmēģinot multimediālai mediju videi piemērotu paņēmienu, izveidojās nopietna problēma – Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas sižetā "Panorāmā" tika iekļauts konkrētajam brīdim neatbilstošs skaņas materiāls.
Atslēgas vārds – precizitāte
Precizitāte ir viens no atslēgas vārdiem žurnālistikā līdztekus citiem profesionālās ētikas principiem, kas nodrošina kvalitatīvu mediju darbu. Tam apliecinājums ir mediju profesionālais standarts, piemēram, sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas paredz, ka
sabiedriskie mediji sniedz pārbaudītu un iespējami precīzu informāciju, tie nedrīkst apzināti maldināt auditoriju, sagrozīt vai izdomāt faktus. Ja par kādas informācijas precizitāti ir šaubas, tas ir skaidri jānorāda.
Precizitātei ir kāda mēraukla. Proti, kļūdu daudzums, iesniegtās sūdzības, precizējumi, labojumi. Tādējādi redakcionālās vadlīnijas demonstrē medija atbildību, nosakot, ka sabiedriskie mediji nevairās atzīt, ja saturā ir bijušas kļūdas. Būtisks ir reakcijas ātrums. Sabiedrisko mediju Redakcionālās vadlīnijas nosaka, ka žurnālists un struktūrdaļas vadītājs vienojas par atbilstošāko kļūdas labošanas veidu ēterā, interneta vietnē un citos kanālos. Visticamāk, vienošanās kārtību noteiks kļūdas nopietnība. Visvienkāršāk to ir atpazīt pēc vārda "precizēts", kas tiek ievietots raksta virsrakstā, piemēram, iekavās vai atsevišķi izceļot tekstā, kas ir labots vai precizēts.
Labā prakse noder visiem!
Sabiedriskie mediji kļūdu labošanas jautājumā demonstrē atšķirīgas pieejas – sākot no ieteikumiem par to, kad jāveic labojumi un jāatvainojas, līdz norādēm, kā jāreaģē uz kļūdām. Šobrīd kļūdu labošanas prakse ir "pārnākusi" uz tīmekli. Aplūkojot dažu Eiropas valstu pieredzi, ir redzams, ka sabiedriskie mediji nevairās demonstrēt kļūdas, daļa piedāvā auditorijai žurnālistu darba pašanalīzi un atklātu izvērtējumu.
Raidorganizācija BBC savā tīmekļa vietnē ieviesusi sadaļu, kur tiek fiksētas, aprakstītas un atsevišķos gadījumos arī izskaidrotas kļūdas jeb to rašanās iemesli, kā arī ietverta atvainošanās, būtiski labojumi, paziņojumi un atbildes. BBC kļūdu labošanas politika iekļauta redakcionālo vadlīniju sadaļā precizitāte, kur skaidrotas kļūdu labošanas situācijas un labojumu atrašanās vieta.
BBC publicē informāciju arī par savas rīcības kļūdām, kas var negatīvi ietekmēt skatītāju uzvedību vai izpratni.
Piemēram, 2022. gada decembra sižetā žurnālists tika filmēts, taksometrā neizmantojot drošības jostu. BBC to skaidroja kā neētisku rīcību: tā bija kļūda, par kuru mēs atvainojamies. Nelietot drošības jostu, ja tāda ir pieejama, ir pretrunā ar likumu (BBC Two, 2022).
Arī Nīderlandes sabiedriskā televīzija rīkojas līdzīgi. Tās mājaslapā ieviesta sadaļa, kurā redakcija analizē savu darbu – izvērtē sižetā pieļautās kļūdas, informējot par žurnālista atbildību un ētikas standartiem. Lai nodrošinātu atklātības principu, tiek norādīta saite uz ombuda atzinumiem par iesniegtajām sūdzībām.
Igaunijā sabiedrisko mediju darbību regulē Igaunijas Nacionālās apraides žurnālistu ētikas padomnieks, kurš izskata un publicē iesniegtos iebildumus par Igaunijas sabiedriskās televīzijas un radio ERR raidījumu saturu. Norvēģijas sabiedriskais medijs NRK, īstenojot atbilstošu ētikas praksi, izvirzījis mērķi, ka sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka tā var uzticēties NRK radītajai žurnālistikai (tiek nodrošināta faktu pārbaude, kļūdu labošana) (Kalbakk, n.d.).
Īrijas sabiedriskā medija RTÉ vadlīnijas nosaka: lai cik rūpīgi sagatavots saturs, vienmēr būs gadījumi, kad tas būs jāprecizē vai jālabo. Būtiski ir ātri reaģēt, lai kļūdas tiktu labotas, pirms pienākusi sūdzība. Paredzēta paskaidrojumu un atvainošanās kārtība. Ja pastāv juridiska rakstura kļūda, tad jākonsultējas ar redaktoru un juristu. Sagatavotie precizējumi pirms publicēšanas ir jāsaskaņo ar vadītāju. Ja kļūda ir pietiekami nopietna, skaidrojums ir jāieraksta teksta veidā, nevis jānolasa tiešraidē. Tāpat būtiski ir pievērst uzmanību tonim, kādā tiek nolasīts precizējums vai atvainošanās.
Dānijas sabiedriskais medijs DR kļūdu labojumu politiku aprakstījis 94 lappuses garās ētikas vadlīnijās, kur skaidroti gadījumi, kā veikt kļūdu labojumu atkarībā no to nozīmīguma.
DR labo visas būtiskās kļūdas, kā arī nodrošina atklātību, publicējot labojumus visās platformās un DR faktu lapā. Nozīmīgas un nopietnas kļūdas labošanā tiek iesaistīts atbildīgās programmas direktors, un tā ir jālabo nekavējoties. Tiešraidē pieļauto kļūdu attiecīgajā medijā precizē, cik ātri vien iespējams, ja kļūda ir raidījuma ierakstā – labojumu ar saiti un tekstu ievieto pirms attiecīgā raidījuma sākuma teksta, mājaslapā jānorāda kļūdas labošanas un teksta atjaunošanas datums. Pēc labojuma veikšanas redakcija atvainojas vai pauž nožēlu.
Arī Latvijas sabiedrisko mediju auditorijas pārstāvji var ātri ziņot par kļūdu, ja to pamanījuši. Visvieglāk tas darāms tīmekļa medijā LSM.lv, kur tam pieejama poga zem katra raksta. LTV un LR mājas lapās atrodama LTV un LR Ētikas komisiju e-pasta adreses, kas paredzētas informēšanai par iespējamiem profesionālās ētikas pārkāpumiem. Sabiedriskajiem medijiem ir pienākums publicēt kļūdu labojumus un ombuda atzinumus, ņemot vērā ieteikumus profesionālo procedūru uzlabošanai, ja tādi izteikti.
Visticamāk, arī Latvijas sabiedriskie mediji pakāpeniski pārņems citu Eiropas un lielāko globālo mediju praksi izveidot īpašas sadaļas savās tīmekļa vietnēs, kur apkopoti visu kļūdu labojumi, sniegti to skaidrojumi un sevišķi sarežģītos gadījumos tiek publicētas galveno redaktoru vēstules. Tieši tā var veicināt sarunu ar savu auditoriju, kura, spriežot pēc pētījuma, nepārtrauks lietot mediju, ja uzzinās, ka tas kļūdījies. Tieši otrādi, ātra kļūdu labošana un patiesa atvainošanās palielina auditorijas uzticēšanos!
Atsauces un avoti:
- BBC Two (2022). How to Crack the Class Ceiling. Pieejams šeit.
- BBC. Corrections and Clarifications. Pieejams šeit.
- BBC. Guidelines. Pieejams šeit.
- DR's etik (2023). Pieejams šeit.
- Kalbakk, A. (n.d.). Editorial independence and and ethics in NRK. Pieejams šeit.
- RTE. Policies and Guidelines (2020). The RTÉ Journalism & Content Guidelines 2020. Pieejams: https://about.rte.ie/reports-and-policies/policies-and-guidelines/
