Anda Rožukalne: Latvijas mediju gads 2017 – stagnācija nepāries

2017.gadā būs vairāki notikumi, kas nopietni ietekmēs mediju vidi. Lūk, dažas versijas par to, kas varētu un kas nevarētu mainīties.

NEPLP jaunais sastāvs

Lai cik lieliski cilvēki un labi profesionāļi tiks ievēlēti jaunajā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) jau gada sākumā, viņiem būs ļoti grūti strādāt, lai stiprinātu Latvijas elektronisko mediju vidi, padarītu to spēcīgāku, uzlabotu komercmediju konkurētspēju un sabiedrisko mediju neatkarību. Kas traucēs? Pašreizējo valdošo politiķu izpratne par mediju uzdevumiem, pārliecība, ka jebkurai institūcijai, arī neatkarīgam mediju uzraugam un, iespējams, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļai jāklausa politiķu kaprīzēm, jāpilda iegribas un lielie, vēlēšanu gaidās esošiem politiķiem, nevis sabiedrībai svarīgie uzdevumi.

Grūti būs tāpēc, ka gudri un labi cilvēki tiks spiesti paklausīt pret savu gribu, bet pasniegt to kā savu izvēli un profesionālo pārliecību.

Mediju likums vai likumi

Lai gan daudziem parastajiem mediju lietotājiem šis vārdu savienojums varētu būt tukša skaņa, mediju normatīvo aktu veidošana var kļūt par jaunu pavērsienu mediju regulācijā un to darbībā. Plānoti gan grozījumi Elektronisko mediju likumā, gan jauna mediju tiesiskā regulējuma veidošana kopējai mediju videi. Nelielas izmaiņas normatīvajos aktos varētu apstiprināt jau 2017.gadā, bet nozīmīga mediju likuma veidošana var iesprūst ieinteresēto pušu strīdos.

Iestigs jau sen neatrisinātās problēmas, ieskaitot interneta mediju uzraudzību, lielāku īpašnieku caurskatāmība, sabiedrisko mediju jaunās padomes arhitektūru,  reiz iecerētais liegums pašvaldībām darboties mediju biznesā.

MTG TV Latvia nākotne

Neskaidra, jo baumas par MTG Baltijas biznesu pārdošanu varētu nebūt baumas, bet nelaikā publiski izsprukusi patiesība. Piekrītu žurnāla “Ir” prognozei, ka Zviedrijas mediju koncerna kanālu pircējs varētu pieteikties vai jau ir pieteicies no austrumu puses. Tādā gadījumā var notikt spēcīga mūsu valsts medija sagrābšana, kurā liela nozīme būs lielai Latvijas auditorijas daļai un lielāko Latvijas reklāmdevēju naudai.

Krievvalodīgo auditorija 

Tas ir otrais vārds politiskajai neizlēmībai – uzrunāt, mainīt mediju lietojumam paredzēto laiku vai atstāt visu bez izmaiņām.  Diemžēl savus mediju lietojuma paradumus krievvalodīgie iedzīvotāji nemainīs, jo nav iemesla to darīt. Protams, ka daļa skatīsies LTV7 raidījumus, kam atkal varēs pārmest maz skatītāju un lielas investīcijas, bet nevarēs pārmest iedvesmu un profesionālo kvalitāti. Krievijas TV kanālu skatīšanās stabilitāte ir nemainīga vairākus gadus. 2017.gadā Krievijas kanāliem Latvijā klāsies tikpat labi.

Reklāma stagnēs

Ekonomiskā situācija jau gada beigās nav labvēlīga mediju biznesa attīstībai, un tai nav pamata uzlaboties, ja visas priecīgās attīstības prognozes tika mainītas pieticības virzienā. Stagnācijas neziņu vēl sāpīgāku padarīs skaidri izjūtama, bet datos nepietiekami apstiprinātā globālo interneta milžu piesaistītā Latvijas reklāmdevēju nauda. Tā neatgriezīsies Latvijas ekonomikā. Cik liela tā ir? Varbūt nākamgad kāds to pateiks vismaz tik skaidri, kā pateicis Lielbritānijā, kur līdz 2020.gadam tiek sagaidīts, ka ''Google'' un ''Facebook'' iegūs vairāk par 70% no valsts reklāmdevēju ienākumiem.

Reģionālie mediji 

Vietējie un reģionālie laikraksti nebūs stipri, bet savā nišā stiprāki par nacionālajām avīzēm latviešu valodā. Tās diemžēl nav atradušas to intelektuālo spožumu un skaidro pozīciju, kas ļautu tām ātri novērtēt notikumus, redzēt plaši, ieraudzīt sociālās pārmaiņas, novērtēt atšķirīgas perspektīvas un piedāvāt sabiedrībai to visu kā nepieciešamu un vērtīgu saturu. Vietējie mediji turpinās ciest no lielas naudas un lielas nekaunības, kas palielina pašvaldību bezmaksas izdevumu ietekmi un ļauj tiem tērēt nodokļu maksātāju naudu gan avīzēm, gan TV un radio sižetiem.

Auditorija būs pašapmierināta

Mediju satura saņēmēji ir un būs viena no nopietnākajām problēmām. Arī iemesls, kāpēc nopietnai un kvalitatīvai žurnālistikai būs arvien grūtāk sevi pierādīt.

Izklausīšos nepopulāra, atvainojos, ka nav pozitīvisma, un

ceru, ka šis nepiepildīsies, bet - Latvijas mediju auditorija neradīs lielāku pieprasījumu pēc kvalitātes, nemainīs savus paradumus.

Lai gan informācijas par viltus ziņām un mediju lietotprasmes vērtību ir pārpārēm, liela daļa mediju lietotāju turpinās lasīt dzeltenos izdevumus, diskutēt par pārīšu šovu muļķībām, dalīties ar nepatiesām ziņām, dievināt dievietes  un citus padomus tikai tāpēc, ka viegli, ka patīk, ka uzrunāja. Patērētājideoloģijas barotā pārliecība, ka medijs, kas man liekas uz mirkli pievilcīgs, ir vērtīgs, neļaus lielākajai auditorijas daļai sākt nopietni meklēt informācijas kvalitātes kritērijus, tos apgūt, šaubīties par savu zināšanu līmeni un pārkārtot mediju ēdienkarti. Daļēji tajā būs līdzdalīgi tradicionālie mediji, kuri vēl joprojām retu reizi palīdzēs ieraudzīt saviem lasītājiem viņu pašvērtējuma slazdus, kuri reti publicēs viltus ziņu atšifrēšanas rīkus, neveltīs vietu ziņās, lai stāstītu par jaunajiem algoritmu ietekmes mehānismiem. Savā mediju lietojuma pašapmierinātībā un automātismā dzīvojošo auditoriju nekas nopietns netraucēs. Tā tikai jutīsies nokaitināta (kā jau jūtas par šeit teikto), ja kāds apšaubīs vidējā populāro vai sociālo mediju lietotāja izvēles un uzvedību, turpinot vispirms lietot, dalīties, tikai pēc tam domāt, ja vispār domāt.

Digitālās plaisas jaunākā versija starp informētiem un izklaidētiem, bet nedomājošajiem pletīsies platāka.

Pastāv reāla iespēja, ka jauni cilvēki plaisas neinformēto ļaužu pusē stāvēs lielākā skaitā.

Uz to vedina gan Latvijas skolēnu vājās lasītprasmes rezultāti PISA testos, gan Eiropas Drošības un sadarbības organozācijas (EDSO) pētījums, kurā parādīts, ka, vienādi ilgu laiku pavadot internetā, nabadzīgo un bagāto valstu jaunie cilvēki iegūst atšķirīgu labumu – turīgākie meklē zināšanas un ziņas, nabadzīgie – pļāpā vai spēlē spēles. 

Tas jau būs daudz, ja Latvijas mediji publicēs ziņas par citās valstīs aktuālajām diskusijām, kuras skar ne tikai redaktoru profesionālismu un sociālo mediju magnātu atbildību, bet sociālo mediju un mobilo lietotņu programmētāju ētiku. Lūk, piemēram, šī iniciatīva mazināt mobilo telefonu atkarību veicinošas iespējas jau programmēšanas stadijā.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti