Latvijā ir būtiski aktualizējušās diskusijas par mediju, it īpaši sabiedrisko mediju saturu – piemēram, no mediju uzrauga, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, ir izskanējis aicinājums lielāku īpatsvaru piešķirt pozitīvām ziņām. Jūs savukārt savās publikācijās piedāvājat atšķirīgu konceptu – konstruktīvo žurnālistiku. Kāds ir Jūsu viedoklis par šādām diskusijām?
Ulriks Hāgerups: Pirmkārt, jāatzīst, ka man nekad nav nācies dzirdēt ne par vienu valdību vai politiķu, kurš neteiktu, ka vēlas, lai mediji būtu pozitīvāki un kuri neatzītu, ka vēlas biežāk redzēt patīkamas reportāžas. Pārtrauciet būt kritiski pret mani, kļūstiet pozitīvi un stāstiet par labajām lietām, kuras esmu izdarījis, dodiet man mikrofonu un netraucējiet ar saviem kritiskajiem jautājumiem. Tas nav nekas pārsteidzošs. Tomēr runa ir par ko citu. Es nezinu, kā tas ir jūsu mediju saturā, jo to nevaru klausīties un saprast
Tomēr kopumā medijos daudzās valstīs ir vērojama tendence, ka žurnālistika ir kļuvusi par kultūru, kurā mūsu galvenais darbs ir fokusēties uz lietām, kas nestrādā, mirstošiem cilvēkiem un sliktiem laika apstākļiem.
Tas ko es vēlos akcentēt kā vērā ņemamu problēmu – ja mēs kā žurnālisti esam filtrs starp realitāti un sabiedrības realitātes uztveri, un sabiedrība uzskata, ka realitāte un apkārtējā pasaule ir krietni sliktāka nekā īstenībā, tad mums ir problēma. Mūsu uzdevums, it īpaši sabiedriskajos medijos, ir sniegt precīzu skatījumu. Bet ja mēs fokusējamies uz lietām, kas nestrādā, jebkurā stāstā akcentējam tikai konfliktus, drāmu un krāpniekus, tad mēs beigās cilvēkiem piegādājam … ne gluži melus, tomēr izkropļotu bildi.
Tomēr iedomājoties hipotētisku situāciju – jums ir vienlaikus jāvēsta par sliktiem laika apstākļiem, kuru rezultātā ir daudz avāriju, vai arī par ziņu, ka latviešu mūziķis ir ieguvis "Grammy" balvu. Kuru no ziņām Jūs liktu kā prioritārāku?
Ulriks Hāgerups: Ir svarīgi uzsvērt, ka es nerunāju par pozitīvajām ziņām, tās noteikti ir jānodala no konstruktīvajām ziņām, konstruktīvās žurnālistikas. Ideja noteikti nav par to, ka mums vajadzētu gatavot vairāk jauku ziņu, piemēram, par kaķiem, kas nokāpj no koka, vai par "Youtube" videoierakstiem ar kaķiem uz skrituļdēļa. Konstruktīvā žurnālistika noteikti nav izklaides ziņas, bet tās ir ziņas, kas ir svarīgas ikvienam, par ikdienas norisēm.
To mērķis ir atklāt problēmu, atklāt, kurš ir vainojams problēmā, bet pēc tam – spert arī nākamo soli un noskaidrot – kā mēs šo problēmu varam atrisināt.
Pilnu interviju ar Ulriku Hāgerupu varēs noklausīties Latvijas Radio programmā "Labrīt" sestdien, 20. februārī, plkst. 9.10.
