Solvita Denisa: Multenes un hibrīdkarš. Maša, Lācis un citi

Par Latviju un par Latgali pēdējā laikā daudz ticis rakstīts ārzemju presē. Saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā (un viņa attieksmi pret NATO) ārzemju žurnālisti no jauna sākuši interesēties par Latvijas pierobežu: “Kā tad tur ir ar to hibrīdkaru NATO teritorijā”? (Foreign Policy. How World War III Could Begin in Latvia, arī ''Bloomberg. Fear of Putin and a Baltic War Intensifies with Trump's Victory.) Problēmā iedziļinājās Dr.sc.comm. Solvita Denisa.

Es arī devos uz Latgali, taču cita iemesla dēļ. Baltijas Mediju izcilības centrs šogad rīkoja vairākas mediju pratības darbnīcas Latvijas skolotājiem. Arī man bija iespēja tikties ar Latvijas skolu macībspēkiem, lai izstāstītu par kritisku domāšanu veicinošiem „vingrinājumiem”, ko skolotāji var pielietot savā praksē. Mēs runājām par realitātes konstruēšanu, par jauniem marketinga trikiem, par to, kāpēc pašiem ir jāveic faktu pārbaude, par uzticību un analīzi.

Latgales skolas bibliotēka

Manā bērnībā (kas noritēja Padomju Savienības pēdējos gados) teica, ka skolēna seja ir viņa dienasgrāmata (Дневник — лицо ученика). Taču varbūt arī skolai ir sava seja?

Minētajā darbnīcā vienā no Latgales pagastu skolām (ar apmācību latviešu valodā) varēju izvēlēties telpu nodarbībai. Nolēmu palikt skolas bibliotēkas lasītavā. Ar datoriem un projektoriem aprīkotā telpā stāv galdi un krēsli, tepat arī plaukti ar grāmatām, pie sienas – tāfele. Uz tāfeles – kalendārs (latviešu valodā) ar krievu multfilmas  “Maša un Lācis” varoņiem. Animācijas filmiņa galvenie varoņi ir Lācis, kas dzīvo mežā, un meitenīte, kura nepārtraukti uzbāžas Lācim. Un Lācis arī pieskata un audzina šo pamesto, nepieskatīto un neaudzināto bērnu. (https://ria.ru/society/20161205/1482872562.html).

Multfilmu seriālu atbalsta arī Krievijas Kultūras ministrija, tās mājaslapā stāstīts par seriāla panākumiem.

“Krievijas Disneja” popularitāte

Stāsta varoņi jau kādu laiku ir ļoti populāri ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā (Viļņā uz ielas reklamē Ziemassvētku uzvedumu bērniem lietuviešu valodā) un Itālijā (tur pat veido vietējus produktus ar Mašas un Lāča bildēm). Krievijas laikraksti ziņo par līdz šīm nepieredzētu Krievijā ražotās multenes popularitāti. „RIA Novosti” rakstā “Multene “Maša un Lācis” noskatīšanās skaita ziņā ir apsteigusi Adeles klipu YouTube” (“Мультфильм "Маша и Медведь" обогнал по просмотрам клип Адель на YouTube”) stāsta par fenomenāliem panākumiem, šo multeni iepirkuši „Netflix”, „Turner”, KIKA, France TV, „Sony Music”, „NBCUniversal” un „Televisa”, ir teikts rakstā.

Psihologi ziņo, zinātnieki saka, eksperti vērtē

Pirms kāda laikā Krievijas portāli pavairoja ziņu par to, ka animācijas seriāls “Maša un Lācis” ir nosaukts par viskaitīgāko bērnu psihei. Lai gan tur parādās tādi apzīmējumi kā “Rossijskije uchenije, Rossijskije psihologi”, nav atrodamas ne atsauces uz pētījumiem, ne arī uzvārdiem. To piemin arī seriāla veidotāji, ka avoti nav nosaukti.  Tiesa gan kritika par saturu paradās arī citur.

Taču vēlāk kļuva vēl interesantāk. Šonedēļ nenosauktajiem krievu psihologiem piebiedrojās nenosaukti izraēlieši.  isralike.org, kas veido ziņas Izraēlas krieviski runājošajai auditorijai, atsaucas nevis uz pētījumu un uzvārdiem, bet uz citu resursu (STMEGI), kas ir saistīts ar Izraēlu. Taču nepublicē neko vairāk. STMEGI neatsaucas ne uz ko. Taču jautājumi paliek.

Vai Maša un Lācis ir kaitīgi bērnu psihiskajai veselībai?

To var pateikt psihologi. Arī Latvijas psihologi. Vai kāds pieprasījis ekspertīzi? Vai mums vispār ir ieteikumi no psihologu puses, ko bērni var un ko viņiem nevajag skatīties? Vai kāds valsts līmenī seko līdzi šāda rakstura informācijas ienākšanai Latvijas publiskajā telpā?

Vai Maša un Lācis var kļūt par propagandas upuri?

Var, bet viennozīmīgi un pamatoti apgalvot ir sarežģīti. Taču tie paņēmieni, kas ir izmantoti rakstos par “Mašu un Lāci” un ko pārpublicē mediji, ir ļoti līdzīgi tām tehnikām, ko izmanto, lai panāktu manipulatīvu efektu.

Vai Maša un Lācis paši var kalpot kādas valsts interesēm?

Var. Viens no labākajiem piemēriem ir Disneja „Mickey Mouse”, kas bija aizliegts Vācijā. Saskaņā ar leģendu Hitleram nebija paticis tas, ka pele, kas plaši tika izmantota propagandā pret ebrejiem, šajā filmā parādās kā pozitīvs tēls. Un tas varēja traucēt saglabāt ietekmēšanas līniju. Kāds iespaids tiek radīts ar “Mašas un Lāča” tēliem. Kādu valsti bieži saista ar lāci? Vai lācis ir pozitīvs tēls?

Vai Krievijas Federācijas Kultūras ministrija atbalsta arī citas animācijas filmas?

Jā, un saraksts ir plašs. Te ir gan “Fiksiki”, gan “Belka i Strelka - ozornaja semejka”, “Barboskini”, “Tri kota” un arī citas multfilmas, ko skatās gan krieviski, gan latviski runājošie bērni arī Latvijā. Te ir dati par 2015. gadu. Šajā dokumentā ieteikts atbalstīt 36 projektus, ieskaitot multeņu ciklus uz seriālus. 2016. gadā sarakstā ir vairāk projektu – kopā 72, tajā skaitā “Luntik i ego druzja”, “Smeshariki”.

Vai tikai multeņu saturā var slēpties citas valsts intereses?

Noteikti nē. Un te ir runa par t.s. „Big Data” – lielajiem datiem. Īsumā – visas aktivitātes interneta vidē ir iespējams fiksēt un analizēt. Kā pēdējos „Big Data” lielos projektus var minēt „Cambrige Analytica” asistēšanu Donaldam Trampam, par ko raksta Eiropas mediji. Tur vairāk ir uzsvērta iespēja veidot lietotāja psiholoģisko portretu, par pamatu ņemot aktivitātes sociālajos tīklos un pielāgojot politiskā marketinga informāciju tieši lietotāja psiholoģiskajam tipam. Meklējot jaunas sērijas, balsojot, komentējot arī multenes un iestājoties grupās, lietotājs nonāk noteiktā lokā. Proti, tas tiek atvērts visupirms analītikai.

Vai par šo kaut kas teikts jaunajā Krievijas informācijas drošības doktrīnā?

Doktrīnā nav iespējams atrast vārdu “multenes”, bet tiek pieminēta vietējas sabiedrības aizstāvēšana. Proti, analizējot situāciju ir rakstīts: “Pieaug informācija iedarbība uz Krievijas iedzīvotājiem, pirmkārt, uz jauniešiem ar mērķi “izskalot” tradicionālās krievu garīgās un tikumīgās vērtības.” Tātad tiek konstatētas problēmas. Par to, ka arī multenes formē vērtības, jau bija pieminēts šajā rakstā.

Varbūt tās vērtības ir labas un noderēs arī mums, multenes taču tiek taisītas saviem bērniem?

Pie dažām vērtībām nāk klāt arī valsts simboli, tiek runāts par valstiskumu. Krievijas valstiskumu un krievu kultūru. Kultūra ir tā dēvētās mīkstās varas („soft power”) sastāvdaļa, un nepieciešamības gadījumā var tikt iedarbinātas dažādas lietas. Arī virtuālajā vidē dati savākti, piekļuve ir. Un tālāk – “tikai tehnikas jautājums”.

Vai vēl kas aizdomīgs tieši par “Maša un Lācis”?

Ir dažas “sakritības”. Saskaņā ar leģendu (kas parādās daudzās intervijās) ideja autoram Oļegam Kuzovkovam radās 90. gadu vidū. Taču darbs pie seriāla sākās tikai 2008. gadā. Tieši 2008. gadā par Krievijas prezidentu kļuva Dmitrijs Medvedevs. Pieauga arī partijas “Vienotā Krievija” (Edinaja Rossija)” loma valstī. Politisko partiju sāka vadīt Vladimirs Putins (partijas logo arī ir attēlots lācis). Multeni sāka veidot kompānija “Animakkord”, ko vada Dmitrijs Lovejko. Tieši viņš, atsaucoties uz biznesa specializēto izdevumu informāciju, atrada naudu. Kas ir Dmitrijs Lovejko? Viņš ir bijušais KVN (Jautro un asprātīgo kluba) dalībnieks, viņš piedalījās populārajā KVN komandā “Novosibirskij gosudarsvennij universitet”. Līdz 2008. gadam

viņš vadīja marketinga attīstību uzņēmuma “Vzlet”. Ar ko tad nodarbojas “Zinātniski pētnieciskais uzņēmums” “Vzlet”? Kompānijai tika izsniegtas licences, lai veidotu militāros ieročus un “dubultās pielietojamības” (skatīt).

Vai skola var kaut ko darīt?

Un te es vēlos atgriezties pie mediju pratības darbnīcām. Skolotāji sūdzas, ka viņi īsti nezina, ko bērni interneta vidē dara: kam seko, kā vērtē un ko ievēro. Zināšanu plaisa strauji palielinās. Arī personīgās ierīces, ko lieto skolotāji, atpaliek no dažiem “advancētākiem” pirmklasniekiem, kuri žonglē ar viedtālruņiem. Darbnīcas laikā konstatējām, ka daudzi, zinot mediju pratības aptuveno nozīmi, nespēj kritiski vērtēt piedāvāto informāciju. Viņi paši ir nebruņoti ar zināšanām un nejūtas droši skolēnu priekšā.

Kur ir mūsu animācijas filmas?

Latvijā daudz tiek runāts par valsts drošību, par apdraudējumiem un aizsardzības budžetu. Ņemot vērā ekspertu un citu iesaistīto pušu intervijas, drošība bieži tiek uztverta kā militāra drošība. Kad runa ir par informācijas drošību, fokusā nonāk informatīvie raidījumi, daudz retāk – izklaides raidījumi un raidījumu hibrīdi (t.s. “infortainment”). Taču Latvijas bērni un jaunieši ir aizmirsti, vismaz publiskajā telpā. Aizmirsti kā meitene Maša, kuras vecāku vienkārši nav klāt. Viņi ir kaut kur. Un Maša? Mašu audzina Lācis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti