Papildināts 19:39
Latvijā
Janvāra sākumā mūžībā aizgājušā politiķa Gundara Bērziņa nāves apstākļus policija izmeklē kriminālprocesā, taču sākotnējā informācija neliecina, ka noticis noziedzīgs nodarījums.
Reaģējot uz Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija draudiem protestēt, nesaņemot pietiekamu finansiālu atbalstu, veselības ministre un premjers norādījuši uz šī gada budžetā plānoto papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, tostarp ģimenes ārstiem.
Pirmo reizi Baltijā un tieši Latvijā izdevies laparaskopiski izoperēt vienu no agresīvākajiem audzējiem – aizkuņģa dziedzera galviņas vēzi. 10 stundu ilgā operācija bija daudz saudzīgāka pacientei. Savukārt ārstiem tā bija jauna pieredze.
Ar dziesmām un arī klusuma brīdi Rēzeknē piektdien pieminēja cīnītājus, kas Latvijas brīvību un neatkarību aizstāvēja Latgalē pirms 103 gadiem. Lielinieki Pētera Stučkas vadībā, vēl pēc bermontiešu padzīšanas no Rīgas, uzturējās Rēzeknē, un Neatkarības karš nevarēja beigties, kamēr Latgalē vēl bija Sarkanā armija.
Mēs katru dienu kā uz fronti organizējām mašīnas, smago tehniku un autobusus, lai no Ozolniekiem brauktu uz Rīgu un aizstāvētu savu zemi, – tā barikāžu laiku atceras Zemgales barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis Jānis Melders. Nu Ozolniekos atklāts piemiņas akmens, arī tādā veidā sakot paldies visiem, kuri aizstāvēja Latviju.
Latvijas iedzīvotāji labi zina, ko nozīmē cīnīties par savu brīvību milzīga pārspēka priekšā. Tādēļ nespēj mierīgi noskatīties pārdzīvojumos, kas šobrīd jāiztur Ukrainas tautai. Arī Barikāžu laika piemiņas pasākumā Doma laukumā visas dienas garumā darbojas biedrības "Tavi draugi" sveču darbnīca, kur iespējams gan ziedot materiālus ierakumu sveču izgatavošanai, gan pašiem pielikt roku to tapšanā.
Apritot 32 gadiem kopš 1991. gada janvāra barikādēm, šonedēļ visā Latvijā tiek rīkoti atceres pasākumi. To organizatori un dalībnieki norādīja – šogad atceres diena ir īpašā gaisotnē, jo Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna licis izvērtēt brīvības un neatkarības nozīmi un to, kādi upuri tādēļ jānes.
Lai gan šobrīd ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils ir krities par nu jau vairākiem metriem, plūdu risks līdz pavasarim joprojām saglabājas, atkal kļūst aukstāks, un sals no jauna var sākt upē "ražot" vižņus, norādījis Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Aizdambējums, kas radīja plūdus, vēl nav izzudis. Tas kļuvis īsāks, un ūdens tajā izskalojis sev ceļu, bet jauni vižņi situāciju atkal var sarežģīt. Latgales pašvaldības, kas atrodas Daugavas krastos, nopietnus plūdu draudus pagaidām nesaskata, taču ir gatavas reaģēt, ja upe tomēr sāktu iziet no krastiem.
Vidzemes apgabaltiesa šodien nosprieda apmierināt bijušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera prasību par reliģiskās organizācijas "Pirmā Evaņģēliskā Jēzus draudze" darbības izbeigšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Saeimā veidos parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Saeimas deputāts Ainārs Šlesers no partijas "Latvija pirmajā vietā" savācis nepieciešamo parakstu skaitu komisijas izveidei par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām un apstākļiem, kāpēc vairākas bankas beigušas darbu. Šlesers arī sola, ka šī nebūs vienīgā viņa iniciētā parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Par karošanu Krievijas pusē aizdomās turētais Latvijas pilsonis pirms vairākiem gadiem dienējis Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) un atvaļināts ar disciplinārsodu, apstiprināja NBS.
20. janvāris ir Barikāžu atceres diena. Pagājuši jau 32 gadi kopš šiem mūsu valsts neatkarībai nozīmīgajiem un pat unikālajiem notikumiem. Pirms vairākiem gadiem tika pieņemts likums, ka barikāžu dalībniekiem par viņu izrādīto varonību – būt gataviem aizstāvēt Latvijas neatkarību – piešķiramas dažādas atlaides. Tiesa – ko un kā darīt, tas ir jāizlemj pašvaldībām. Pirms teritoriālās reformas apmēram ceturtdaļa pašvaldību savos saistošajos noteikumos bija apstiprinājušas dažādus atbalstus vietējiem barikāžu dalībniekiem.
Barikāžu laikā toreizējās Augstākās padomes Preses centrs strādāja gandrīz kā ziņu aģentūra, gada laikā nosūtot simtiem preses relīžu. 20. janvārī Latvijā bija akreditēti 434 rietumvalstu žurnālisti, tajā skaitā 27 filmēšanas grupas. Par Preses centra lomu ceļā uz Latvijas neatkarību Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" stāsta bijušais Augstākās padomes Preses centra vadītājs Aleksandrs Mirļins.
1991. gada janvāra barikāžu nedēļa bija šausmīga, bet vienlaikus arī ļoti skaista. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Atmodas laika žurnālists, leģendāra TV raidījuma "Labvakar" vadītājs Ojārs Rubenis.
Laikā, kad vairāk nekā citos gada posmos ļaudis slimo ar vīrusu izraisītām elpceļu slimībām, pieaug arī izsniegto darbnespējas lapu skaits. Kaut gan šis kāpums ir ikgadēja parādība, darba devēji atkal aktualizē nepamatoti izsniegto slimības lapu problēmu, jo tā tieši saistīta ar finansiāliem zaudējumiem. Tomēr Veselības inspekcijā norādīja, ka tikai retos gadījumos secina darbnespējas lapas izsniegšanu bez medicīniska pamatojuma.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) ir neapmierināta ar finansiālā atbalsta trūkumu primārajai veselības aprūpei šī gada valsts budžeta plānā, tāpēc tā aicina valdību nekavējoties atrisināt šo situāciju, bet, ja tas netiks darīts, sola rīkot protesta akcijas un aicināt kolēģus nepārslēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Kopš 14. janvāra ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminājies par 3,65 metriem, un patlaban tas ir stabilizējies, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Šorīt plkst. 6.30 sniegs un apledojums daudzviet Latvijā apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, informēja valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Pļaviņās vērienīgi plūdi pēdējo reizi bija pirms desmit gadiem. Daugavai izejot no krastiem, applūda pilsētas ielas un mājas, no kurām evakuēja cilvēkus. 2013. gada lielo plūdu laikā Pļaviņās gan nupat bija uzbūvēts jauns aizsargdambis, kas pilsētu pasargā arī šobrīd. Pašvaldība uzskata, ka Pļaviņās nav tādu dambja nestspējas risku kā Jēkabpilī. Taču, lai arī Pļaviņās ūdens līmenis šobrīd ir stabils, iedzīvotāji neslēpj bažas par iespējamiem plūdiem un arī esošā dambja izturību.
Klajā nākusi jau desmitā Latvijas Ārpolitikas institūta ikgadējā "Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmata". Tā gan izvērtē sasniegto, gan tālākos attīstības scenārijus un sniedz rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem. Šogad visu ārpolitisko procesu centrā ir Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
