Latvijā normatīvais regulējums neparedz izmantot šādus speciālos reisus, bet ir atļauts lidot ar komercreisiem, tostarp biznesa klasē. Uz jautājumu, vai Ministru kabineta (MK) noteikumi ir nepārprotami vai tomēr interpretējami, Stukāns minēja Eiropas Savienības (ES) pieredzi – tā savās instrukcijās paredzējusi tieši gaisa transporta līgumreisus.
"Vai Latvija ir unikāla valsts? Visā pasaulē bija kovida pandēmija. [..] Esam saņēmuši no Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta instrukciju. 2019. gadā ES veica instrukcijas grozījumus. Pirms grozījumiem bija paredzēti trīs transporta veidi – gaisa transports, personīgā vai dienesta automašīna, vilciens, prāmis, autobuss. Grozījumu rezultātā ir paredzēts ceturtais transporta veids – gaisa transporta līgumreisi. Eiropa saprata, ka gaisa transports neparedz līgumreisu un palaboja savu instrukciju.
Manuprāt, šis ir neapgāžams pierādījums, jo mums MK noteikumi arī paredz gaisa transportu ar ierobežojumu. Ja kāds uzskatīja, ka vajag līgumreisus, ar vienu teikumu to varēja izdarīt," skaidroja Stukāns.
Valsts kontrole savā revīzijā nevarēja norādīt uz konkrētiem atbildīgajiem. Vaicāts, vai prokuratūra to spēs, Stukāns bija tiešs:
"Nevis spēsim, mēs viennozīmīgi atbildēsim – nav citu variantu, jo ir konstatēts, ka prettiesiski, neatbilstoši MK noteikumiem ir izlietoti valsts līdzekļi. Līdz ar to –
kāds par to ir lēmis, kāds ir maksājis. Mūsu pienākums ir to noskaidrot, jo nevar būt, ka līdzekļi paši par sevi kaut kur aizlidoja. To izvērtēsim un noteiksim katru konkrētu personu."
Stukāns neslēpa izbrīnu, ka neviens neuzņemas atbildību. "Tā valsts pārvaldē nevar būt – kāds par kaut ko atbild. [..] Pētījām normatīvos aktus – Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Ministru kabineta iekārtas likumu. Viss ir skaidri formulēts, kurš ko dara, bet papildus vēl ir nolikumi un reglamenti. Visa atbildība jāsaliek un attiecīgi pretī personas, nākamajā ailītē – rīcība un lēmumi. Nešaubos, ka tad viss saliksies pa plauktiem."
Viņš uzsvēra, ka personas motīvi un personas attieksme var ietekmēt soda veidu un soda apmēru, bet ne to – ir vainīgs vai ne, jo likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
"Publiskas personas līdzekļus var iztērēt tikai uz normatīvo aktu pamata, bet šāda pamata šobrīd nav. Punkts," akcentēja Stukāns un paskaidroja – ja ar prettiesisku rīcību valstij nodarīti zaudējumi, tiesa var piedzīt summu no vainīgās personas.
KONTEKSTS:
Veicot bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo lidojumu revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Revīzijā gan nebija iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu premjerministra un delegācijas ārvalstu komandējumos, tāpēc to vērtēs tiesībsargājošās iestādes.
Saistībā ar Kariņa lidojumiem uz dienesta pārbaudes laiku atstādināts Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Tikmēr Valsts kanceleja, Valsts kontroles revīzijas publiskošanas dienā komentējot iesaistīto pušu atbildību, norādīja, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs.
Kariņš iepriekš publiski uzsvēris, ka ir devies darba vizītēs un strādājis valsts interesēs, bet pats neiedziļinājās lidojumu organizēšanā, bet drīz pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar Kariņa specreisiem, Kariņš demisionēja no ārlietu ministra amata.
