Ekonomika
Ekonomisti: Dalība eirozonā veicinājusi Latvijas konkurētspēju; jāveicina ieguldījumu laišana tirgū...
Ekonomisti: Dalība eirozonā veicinājusi Latvijas konkurētspēju; jāveicina ieguldījumu laišana tirgū (papildināts)
Latvija eirozonā ir jau 10 gadu. Galvenie secinājumi – tas veicinājis Latvijas konkurētspēju, atvieglojis ceļošanu Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus gan – valsts nav pietiekami darījusi, lai veicinātu ekonomiku. Savukārt kopumā eirozona ir pierādījusi savu dzīvotspēju arī krīžu laikos, taču kontinentā vēl jāiemācās ieguldījumus izmantot izaugsmei. Tas spriests Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro".
Pērn par piektdaļu samazinājies darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm
Pērn par piektdaļu samazinājies darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm
5,1 miljonu eiro pērn samaksājis uzņēmums ar Vācijas kapitālu, iegādājoties lauksaimniecībā izmantojamu zemi un mežu 754 hektāru platībā Ogres novadā, liecina "Latio" apkopotie dati. Otrs lielākais darījums izceļas ar meža nozarei retāk raksturīgu gadījumu – meža īpašumus no uzņēmuma ar Somijas kapitālu iegādājās vietējais meža apsaimniekošanas un mežizstrādes uzņēmums un par vairāk nekā 4 miljoniem eiro nopircis 505 hektārus Kurzemē un Zemgalē. Kopumā gan pērn darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm samazinājies par piektdaļu.
Kara ietekme: Ventspilī naftas produktu vietā sāk pārkraut augu eļļas
Kara ietekme: Ventspilī naftas produktu vietā sāk pārkraut augu eļļas
Agrāk rapšu eļļu ieveda no Krievijas, bet tagad piegādātāji atrasti Ukrainā, un ķīmisko naftas produktu vietā sāk pārkraut palmu eļļu – tie ir daži no stāstiem, kā ģeopolitiskās situācijas ietekmē uzņēmējus un kā izdodas pārorientēties. Abās lielākajās Kurzemes ostās – Ventspilī un Liepājā – ir vērojams kravu samazinājums, taču komersanti atrod arvien jaunas kravas un meklē iespējas, kā nodrošināt darbību. Zaudējot naftas produktu kravu plūsmu, Ventspils osta nonākusi jaunas identitātes meklējumos.
ASV un Lielbritānija nosaka sankcijas pret hutiešu komandieri un aizsardzības ministru
ASV un Lielbritānija nosaka sankcijas pret hutiešu komandieri un aizsardzības ministru
Lielbritānija un ASV ceturtdien paziņoja, ka ir noteikušas sankcijas vairākām hutiešu nemiernieku amatpersonām, kas saistītas ar uzbrukumiem kravas kuģiem Sarkanajā jūrā. Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons sacīja, ka ierobežojumi pastiprina skaidru vēstījumu vērsties pret tiem hutiešiem, kas stāv aiz nepieņemamām un nelikumīgām darbībām Sarkanajā jūrā. 
Puķu audzētavas sāk gatavoties pavasara sezonai
Puķu audzētavas sāk gatavoties pavasara sezonai
Šobrīd ziedu un stādu audzētavas gatavojas pavasara sezonai – tiek gatavoti podi un siltumnīcas, tāpat arī siltumnīcas tiek kurinātas. Kā stāstīja audzētāji, uz stādiem nevar ieekonomēt, jo tie prasa savu, tāpēc laikapstākļiem nākas pielāgoties un kurināt vairāk, ja ir nepieciešams. 
«Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi
«Pasažieru vilcienam» ieceļ pagaidu padomi
Pēc vilcienu nedienām amatus atstājušās "Pasažieru vilcienu" padomes vietā ir iecelta pagaidu padome – par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, par padomes locekļiem – Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols, paziņojumā medijiem informēja Satiksmes ministrija.
Norvēģijas lašu audzētājus tur aizdomās par karteli
Norvēģijas lašu audzētājus tur aizdomās par karteli
Eiropas Komisijai ir aizdomas, ka seši Norvēģijas lašu nozares uzņēmumi varētu būt noslēguši neatļautu vienošanos par savas produkcijas cenām. Pirms spert nākamos soļus, Brisele ir aicinājusi šīs kompānijas oficiāli atbildēt uz šīm pretenzijām.
Eiropas Komisija rosina uzlabot dialogu starp korporācijām un to darbiniekiem
Eiropas Komisija rosina uzlabot dialogu starp korporācijām un to darbiniekiem
Eiropas Komisija (EK) rosina uzlabot dialogu starp lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. Šonedēļ publicētais priekšlikums paredz uzlabot uzņēmumu padomju darbību, kuru mērķis ir nodrošināt konsultācijas starp darbiniekiem un kompānijas vadību pārrobežu pārmaiņu gadījumos. Nepietiekamu dialogu un atvērtību pārmet ne tikai lieliem uzņēmumiem, bet arī Eiropas Savienības (ES) iestādēm. Nevalstiskā sektora organizācijas (NVO) šonedēļ pauda aicinājumu lēmumu pieņēmējiem kļūt atklātākiem.
Balvu novada budžeta deficītu vietvara cer mazināt ar aizņēmumu Valsts kasē
Balvu novada budžeta deficītu vietvara cer mazināt ar aizņēmumu Valsts kasē
Balvu novada dome ceturtdien, 25. janvārī, plāno pieņemt pašvaldības budžetu, kura apmērs būs līdzīgs kā pērn – nedaudz virs 32 miljoniem, taču ar deficītu 2,4 miljonu eiro apjomā. Sākotnēji deficīts Balvu novadā bija iezīmēts vēl lielāks – 4,8 miljoni eiro. Taču to uz pusi mazināt dome plāno ar aizņēmumu uz trim gadiem Valsts kasē. Pašvaldība būs arī spiesta mazināt štata vietu skaitu, kā rezultātā darbu varētu zaudēt aptuveni 100 darbinieki.
Valsts palīdzēs Rēzeknei, ja tā samazinās budžeta izdevumus
Valsts palīdzēs Rēzeknei, ja tā samazinās budžeta izdevumus
Valsts būs gatava finansiāli palīdzēt uz bankrota sliekšņa nonākušajai Rēzeknes pašvaldībai. Tomēr tikai ar nosacījumu, ja pilsētas dome apņemas samazināt šā gada budžetā plānotos izdevumus. Šobrīd iesniegts budžets ar deficītu, un tuvākā mēneša laikā jāatrod, no kādiem tēriņiem pašvaldībai atteikties.
«Rail Baltica» projekta turpināšanai pieteiksies ES finansējumam
«Rail Baltica» projekta turpināšanai pieteiksies ES finansējumam
Valdība trešdien, 24. janvārī, ārkārtas sēdē atbalstīja "Rail Baltica" projekta pieteikumu Eiropas Savienības finansējumam. Prioritātes – dienvidu posma būvniecība un esošo būvniecības līgumu pabeigšana. Papildus pieteikta vēl citu objektu izveide.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd