Krievijas sāktais karš pret Ukrainu beigsies pat ne minūtē, bet sekundē, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins nolems to izbeigt, tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Tikmēr Ukrainas karavīri turpina drosmīgi aizsargāt valsti pret Krievijas iebrucējiem un gaida arvien jaunas bruņojuma piegādes no Rietumiem.
Latvijā ceturtdien vizītē ieradies Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Viņš kopā ar Latvijas valsts vadītāju Eviku Siliņu apsprieduši gan turpmāku ekonomisko sadarbību ar Ukrainu, gan arī iespējamu 155 milimetru lādiņu ražošanas organizēšanu Latvijā, kā arī bezpilota lidaparātu turpmāku attīstīšanu un pielāgošanu Ukrainas kara vajadzībām.
Otrdien notikušais Ukrainas dronu trieciens Krievijas Tatarstānā – 1200 kilometrus no Ukrainas – ir līdz šim tālākais šāda veida uzbrukums. Militārās ražotnes un naftas rūpnīcas, par kurām Krievija uzskatīja, ka tās atrodas dziļā aizmugurē un ir drošībā, par tādām vairs nav uzskatāmas, Latvijas Televīzijai pauda ukraiņu militārais eksperts Oleksandrs Kovalenko.
NATO ārlietu ministri trešdien apsprieduši priekšlikumu izveidot jaunu fondu Ukrainas atbalstam turpmākajiem pieciem gadiem 100 miljardu eiro apmērā. Alianses vadītāja Jensa Stoltenberga plāns paredz arī to, ka NATO misija no ASV vadītās grupas, kas pašlaik palīdz pārraudzīt atbalstu, pārņems lielāku kontroli pār ieroču piegādes koordinēšanu Kijivai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis vairākus ar mobilizāciju saistītus likumprojektus, kas paredz karadienestā iesaukt gados jaunākus vīriešus. Latvijas Radio uzrunātie ukraiņu vīrieši atzīst, ka šāds lēmums bija gaidāms, taču ne visi ir gatavi karot: mūsdienās daudziem būtu grūti nogalināt pat vistu, kur nu vēl cilvēku.
Ukrainā militārā situācija ir drūma un steidzami nepieciešami vienkārši tradicionālie ieroči – haubices, šāviņi, raķetes, kā arī bezpilota lidaparāti, sarunā ar tīmekļa izdevumu "Politico" vērtēja augsta ranga ukraiņu virsnieki. Neskatoties uz sīvām cīņām frontē, Ukraina līdz 2024. gada pirmajai pusei arī apņēmusies iznīcināt Kerčas tiltu, kas savieno Krieviju ar tās anektēto Krimas pussalu.
Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un Krievijas karavīru un tehnikas zaudējumus, ar augstu ticamību var paredzēt, ka Krievija saskarsies ar sarežģījumiem līdz 2026. gadam veikt faktiskās izmaiņas tās bruņotajos spēkos un pilnībā noformēt un apbruņot jau esošās, kā arī no jauna veidotās vienības. To savā jaunākajā rakstā norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).