Ukrainas pilsētā Harkivā, kas pēdējās nedēļās piedzīvo intensīvus Krievijas uzbrukumus, ir gandrīz pilnībā iznīcināta enerģētikas infrastruktūra, paziņojis pilsētas mērs Ihors Terehovs.
"Ja tava sirds ir laba, ja vēlies smagi strādāt un palīdzēt cilvēkiem, tu vari paveikt jebko!" tā Latvijas Radio raidījumā "Drošinātājs" sacīja Amerikas lietuviete Rima Žiūraitis, kura Ukrainā karavīriem māca taktisko medicīnu. Viņas zināšanas glābušas dzīvības, bet karā gūtā pieredze mainījusi pašas dzīvi.
Lai gan kara plosītajā Ukrainā vajadzību joprojām ir ļoti daudz, ziedojumu apmērs sarucis. Bet, neskatoties uz to, tūliņ uz Hersonu dosies kārtējie biedrības "Tev" busiņi ar palīdzības kravu. Viens no tiem palīdzību vedīs bumbu patvertnei. Hersonā bumbu patvertnēs iedzīvotāji joprojām nakšņo, bet bērni mācās. Tāpēc ir pateicīgi par visu, kas spēj uzlabot satraucošo, bīstamo ikdienu.
Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā, visticamāk, sāks lielu ofensīvu. Ar šādu secinājumu klajā nākuši ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi. Pēc viņu domām, Krievija šajā ofensīvā varētu koncentrēties uz Doneckas apgabala rietumu iekarošanu. Tikmēr Ukrainas armijas pārstāve Natālija Humeņuka atgādināja, ka draudi no Krievijas kuģiem Melnajā jūrā Ukrainai joprojām saglabājas, neskatoties uz to, ka Kijivai veiksmīgi izdevies atvirzīt Krievijas floti tālāk prom.
Desmitiem tūkstoši Ukrainas karavīru šajā karā ir zaudējuši rokas vai kājas. Kājas amputācija ir smaga trauma, kas atstāj dziļas sekas. Latvijas neiroķirurgs Jānis Šlēziņš uzņēmies savākt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai šo karavīru dzīvi uzlabotu uzreiz, vēl pirms protēzes izgatavošanas. Proti, platformā ziedot.lv tiek vākti līdzekļi brīvroku kruķiem – īpašai ierīcei, kas stiprinās pie kājas, ļauj pārvietoties, bet tajā pašā laikā atstāj brīvas karavīra rokas.
Kā darbojas Vatikāna jeb Svētā Krēsla diplomātija? Kā tiek sabalansēta pāvesta duālā loma – garīgā un politiskā šķautne, aicinājumi uz mieru sadursmē ar skaudro kara, konfliktu un ģeopolitikas realitāti? Šie jautājumi no jauna tika uzdoti, kad atklātībā nāca pāvesta Franciska intervijas fragments par baltā karoga pacelšanu saistībā ar karu Ukrainā.
NATO izskata iespēju notriekt Krievijas raķetes pie savām robežām, ja tam piekrīt Ukraina un tiek ievērotas visas starptautiskās sekas, paziņojusi Polijas Ārlietu ministrija. Tikmēr Ukraina uzskata, ka Krievija pārbauda pieļaujamās robežas un notriekt raķetes, kas ielido citu valstu gaisa telpā, būtu tikai normāla vietas ierādīšana agresorvalstij.
Ziņas par ASV neapmierinātību ar Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām varētu būt patiesas, jo ASV oficiālā nostāja visu kara laiku ir bijusi pret uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Vienlaikus arī Ukrainai ir pamats būt neapmierinātai, jo ASV militārais atbalsts joprojām ir iestrēdzis Kongresā.
Krievijas gaisa terors pastiprinās, telefonsarunā ASV Pārstāvju palātas spīkeram Maiklam Džonsonam norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka ASV Kongresa ātrs lēmums par palīdzību Ukrainai ir kritiski svarīgs.