Jauna Krievijas ofensīva, visticamāk, gaidāma šovasar – visticamāk augustā, taču iespējams, arī ātrāk, prognozēja virsnieki. Par to liecina vairāki fakti – Krievija ir palielinājusi gan karavīru skaitu Ukrainā, gan arī raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu skaitu, mērķējot uz Ukrainas infrastruktūru un apgrūtinot jebkādus minējumus par to, kurā virzienā Krievija īstenos lielāku uzbrukumu.

Un pastāv liels risks, ka frontes līnija sabrūk neatkarīgi no tā, kur Krievijas ģenerāļi nolems koncentrēt savu ofensīvu, brīdināja virsnieki, kas vēlējās palikt anonīmi un savulaik dienējuši kādreizējā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija vadībā.

Kā galvenos iemeslus tam militārpersonas minēja gan daudz lielāku okupantu skaitlisko pārsvaru kara laukā, gan arī Krievijas arvien biežāk izmantotās vadāmās aviācijas bumbas, kas jau vairākas nedēļas grauj ukraiņu pozīcijas.

"Ukrainai šobrīd nekas nevar palīdzēt, jo nav nopietnu tehnoloģiju, kas spētu kompensēt Ukrainai to lielo karaspēka masu, ko Krievija, visticamāk, pret mums izmantos. Mums šādu tehnoloģiju nav, un arī Rietumiem to nav pietiekamā skaitā," pauda viens no augsta ranga militāriem avotiem sarunā ar "Politico".

Pēc viņa domām, tikai ukraiņu drosme un izturība, kā arī Krievijas komandieru kļūdas tagad var mainīt drūmo dinamiku. 

Tāpat militārpersonas norādīja, ka katra Ukrainas sabiedroto neizlēmība un kavēšanās ukraiņiem maksā dārgi – Krievija cieši vēro ukraiņu karā izmantotās tehnoloģijas un arvien attīsta savējās, lai tās atspēkotu.

"Neticiet baumām par to, ka viņi (Krievija) vienkārši met karaspēku "gaļas mašīnā"," piebilda viens no uzrunātajiem ukraiņu virsniekiem. "Viņi, protams, dara arī to – vēl vairāk maksimizējot sava skaitliskā pārsvara ietekmi –, taču viņi arī mācās un pilnveidojas."

Pēc virsnieku teiktā, iebrukuma pirmajās nedēļās Lielbritānijas un ASV piegādātās pleca tipa prettanku raķetes nāca laikā, palīdzot viņiem izglābt Kijivu. Tāpat līdzējušas arī raķešu palaišanas iekāras "HIMARS", pateicoties kurām 2022. gada novembrī ukraiņiem izdevās izspiest okupantus no Hersonas. 

"Taču bieži vien mēs vienkārši nesaņemam ieroču sistēmas laikā, kad tās mums ir vajadzīgas, un tās tiek piegādātas tad, kad vairs nav aktuālas," sacīja cits vecākais virsnieks, kā piemēru minot iznīcinātājus F-16, kurus ukraiņi karā varēs sākt izmantot vien šovasar.

"Katram ierocim ir savs īstais laiks. F-16 bija vajadzīgi 2023. gadā. Tie nebūs piemēroti 2024. gadā," viņš teica.

Kā iemeslu tam virsnieks minēja Krievijas iespējamu gatavību to uzbrukumiem veiksmīgi pretoties. Proti, pēdējos mēnešos krievi no Krimas  vairākkārt izšāvuši raķetes bez sprāgstošām kaujas galviņām.

"Mēs nevarējām saprast, ko viņi dara, un tad mēs to sapratām – viņi izmanto tāluma noteikšanu," viņš teica. 

Virsnieks paskaidroja, ka Krievija ir aprēķinājusi, kur vislabāk izvietot savas raķešu un radaru sistēmas "S-400", lai maksimāli palielinātu teritoriju, ko tās var aptvert, lai mērķētu uz F-16, turot tos prom no frontes līnijas un Krievijas loģistikas centriem.

Šobrīd Ukrainā visvairāk vajadzīgi vienkārši tradicionālie ieroči – haubices, šāviņi, raķetes. Arī bezpilota lidaparāti, norādīja militārpersonas.

Virsnieki uzsvēra, ka viņiem ir nepieciešams arī daudz, daudz vairāk vīru. Valstij pašlaik frontes līnijās nav pietiekami daudz cīnītāju, un tas tikai pastiprina jau tā esošās problēmas, kas saistītas ar nepietiekamo Rietumu atbalstu.

Vienlaikus Ukraina ir apņēmības pilna turpināt cīņu pret iebrucējiem, un, kā norādīja ukraiņu izlūki, trešais uzbrukums Kerčas tiltam starp Krieviju un okupēto Krimu ir "neizbēgams".

Ukrainas militārās izlūkošanas dienesta augsta ranga amatpersonas norādīja, ka pēc diviem iepriekšējiem mēģinājumiem uzspridzināt tiltu tiek plānots arī trešais mēģinājums un ukraiņi esot apņēmušies to iznīcināt pavisam.

Kā norādīja amatpersonas, tas, visticamāk, varētu notikt 2024. gada pirmajā pusē.

Ja to izdosies paveikt, Maskava būtu spiesta militārajām piegādēm izmantot autoceļus caur okupēto Ukrainas dienvidu daļu. To maršruts varētu būt caur Hersonas un Zaporižjas daļām, kas šobrīd ir okupantu kontrolē. 

Ukrainas amatpersonas uzskata, ka tas būtiski pasliktinātu Kremļa iespējas veikt ofensīvas operācijas laikā, kad tā sauszemes spēki virzās uz priekšu.

Visticamāk, ka Kerčas tiltam varētu uzbrukt ar tāla darbības rādiusa raķešu sistēmu "Taurus".

Vācijas kanclers Olafs Šolcs līdz šim konkrētā ieroča piegādi Ukrainai ir atteicis, apgalvojot, ka tas būtu līdzvērtīgi viņa valsts tiešai līdzdalībai karā ar Krieviju un bīstami eskalētu situāciju kara laukā.

Tikmēr prokremliskie Krievijas kanāli pagājušajā mēnesī publiskoja it kā pārtvertu telefonsarunu, kurā augsta ranga Vācijas militārās amatpersonas apsprieda "Taurus" spējas. Eksperti lēsa, ka ar 10 līdz 20 raķetēm, iespējams, pietiktu, lai iznīcinātu tiltu.