Tā ir nu jau ierasta Krievijas spēku taktika – uzbrukt civilajiem objektiem un nogalināt pēc iespējas vairāk to, kuri ieradušies glābt.
"Harkivā šī bija ļoti grūta nakts. Notika vairāki "Šahed" triecieni pa dzīvojamajām ēkām. Diemžēl, ir bojāgājušie. Trīs bija Valsts ārkārtas dienestu darbinieki, kuriem trāpīja atkārtotā triecienā. Diemžēl viņus nogalināja. Nogalināja arī sievieti, kas šeit dzīvoja," vēsta Harkivas mērs Ihors Terehovs.
"Šis ir dzīvojamais rajons, cilvēku mājas. Te ir daudz iedzīvotāju, un daudzi ir šoka stāvoklī. Kas attiecas uz "Šahediem", šeit bija viens drona trieciens. Un tad, kad glābšanas darbus uzsāka glābēji un policisti, notika otrs "Šahed" trieciens."
Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs paziņoja, ka naktī notikuši vismaz četri gaisa triecieni pa pilsētu. Vēlāk amatpersonas informēja, ka tajos izmantoti Irānā ražotie trieciendroni "Shahed", un jau iepriekš apšaudītās dzīvojamās ēkās gājuši bojā četri cilvēki, tai skaitā trīs glābšanas dienestu darbinieki.
Volodimirs ir jauns ugunsdzēsējs, kurš profesiju izvēlējās, lai ietu tēva Vladislava pēdās. Abi ieradās, lai palīdzētu Krievijas uzbrukumos cietušajiem un strādāja vien pāris māju attālumā viens no otra. Otrajā uzbrukuma vilnī drons ietriecās Volodimira tēva glābēju brigādē. Uzreiz bojā gāja trīs ugunsdzēsēji, arī Volodimira tēvs, kura mūžs aprāvies 52 gadu vecumā.
Vēl viens cilvēks gāja bojā uzbrukumā citam Harkivas dzīvojamo māju rajonam.
Izcēlies ugunsgrēks, un bojāti arī dažādi infrastruktūras objekti.
Harkiva atrodas netālu no Ukrainas ziemeļaustrumu robežas, un tās apkaime visbiežāk cieš no Krievijas uzbrukumiem, un šī iemesla dēļ reģionā ir nopietnas elektroenerģijas padeves problēmas. Arī apgabala centrā ir regulāri strāvas padeves traucējumi.
Turpinās uzbrukumi arī citām Ukrainas apdzīvotām vietām. Trešdien vakarā okupanti ar pretkuģu raķetēm uzbruka arī Merefas pilsētai, un cietusi kāda sieviete.
Tikmēr ASV domnīca "Kara izpētes institūts" jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē vēsta, ka pēdējo divu nedēļu laikā atsevišķos frontes posmos ir pastiprinājies Krievijas karaspēka mehanizēto sauszemes uzbrukumu skaits un apjoms.
Vienu šādu uzbrukumu Ukrainas aizstāvji atvairīja 20. martā netālu no Limanas pilsētas Doneckas apgabalā. Vēlāk publicētos video bija redzams, ka ukraiņi ir sabojājuši vai iznīcinājuši vairākus Krievijas bruņutransportierus.
Savukārt 30. martā okupētās Avdijivkas apkaimē Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu, kurā bija iesaistīti vismaz 36 tanki un 12 kājnieku kaujas mašīnas. Ukraiņu spēkiem izdevās iznīcināt 12 ienaidnieka tankus un 8 kaujas mašīnas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
