Katras nākamās Rietumu noteiktās sankciju paketes pret Krieviju ietekme uz agresorvalsts ekonomiku būs arvien mazāka, tā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" vērtēja Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs, Eiropas Ārlietu padomes biedrs Andris Strazds.
Caur Latvijas ostām uz Krieviju joprojām turpina plūst mangāna rūda, ko izmanto agresorvalsts militārā rūpniecība. Gan iedzīvotāji, gan Saeimas koalīcijas un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka mangāna rūdas tranzīts caur Latviju uz Krieviju ir jāpārtrauc. Vienlaikus eksperti brīdina – tranzīta aizliegšana ietekmēs gan ostu darbību, gan nodarbinātību. Lai arī tiek strādāts pie mangāna rūdas iekļaušanas Eiropas Savienības (ES) sankciju paketē pret Krieviju, Latvijā saglabājas augstāks sankciju apiešanas risks nekā citur ES.
Mangāna rūdas tranzīts uz Krieviju ir jāpārtrauc, un, lai to izdarītu, Latvija varētu izmantot esošos Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstus, jo mangāna rūdai ir duālais militārais pielietojums, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Strauji pieaudzis eksports uz trešajām valstīm, kas robežojas ar Krieviju. Daļu no tā varētu skaidrot ar pārorientēšanos uz citiem tirgiem Krievijas sāktā kara dēļ, bet Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē vairākkārt izskanēja, ka patiesais eksporta pieauguma iemesls ir Krievijai piemēroto sankciju apiešana. Izskanēja aicinājumi meklēt risinājumus, lai to pārtrauktu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) pret agresorvalsti vērsusi veselas 13 sankciju kārtas. Taču neviena no tām nav skārusi mangāna rūdu, no kuras tiek izgatavoti ieroči, un kura uz Krieviju plūst arī caur Latvijas dzelzceļu un ostām. Šim jautājumam ministrijas apņēmušās meklēt risinājumu. Taču tas atklājis jautājumu – vai šī mangāna rūda ir vienīgais "caurums" ES sankcijās un vai gadījumā neapzināti nestiprinām Krievijas militāro spēku arī citos veidos.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".
Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.
Latvijā būs aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas importēt virkni augļu un dārzeņu. To paredz valdībā otrdien, 5. martā, pieņemtie noteikumi, ar kuriem noteikti konkrēti produkti, kurus Latvijā nedrīkstēs ievest no Krievijas un Baltkrievijas. Konkrēto produktu importa aizliegums stāsies spēkā jau piektdien, 8. martā.
Polijā un vairākās citās Eiropas valstīs turpinās zemnieku protesti, un viens no to iemesliem ir lētāku lauksaimniecības preču ievešana no Ukrainas. Tikmēr arī Ukrainas zemnieki Krievijas agresijas un citu iemeslu dēļ spiesti cīnīties par izdzīvošanu.
Krievija jau divus gadus Ukrainā posta ne tikai infrastruktūru un cilvēku dzīves, bet turpina graut arī Ukrainas ekonomiku. Lai gan Ukrainas ekonomika kļūst spēcīgāka, tomēr liela atkarība no ārējās palīdzības saglabājas, jo valsts turpina ciest no kritiskās infrastruktūras graušanas, darbaspēka trūkuma un uzņēmumu nevēlēšanās investēt kara plosītajā valstī. Finansiāli talkā nāk gan atsevišķas valstis un institūcijas, gan Eiropas Savienība (ES).
Agresorvalsts Krievijas ekonomika divus kara gadus ir bijusi pakļauta starptautisko sankciju spiedienam. Neraugoties uz to, Krievijas tautsaimniecība ir izrādījusies pārsteidzoši noturīga. Arī jaunākās prognozes liecina, ka Krievijas ekonomika šajā gadā piedzīvos izaugsmi. Taču viss nav tik rožaini, jo inflācija saglabājas augsta, bet vairumam Krievijas iedzīvotāju labklājības līmenis nepieaug, jo ekonomika ir pakārtota karam Ukrainā.
Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".
Internetā uzmanību pievērsis video, kurā Krievijas karavīri pateicas saviem atbalstītājiem. Viens no tiem ir uzņēmums "Rīgas maize", kura līdzīpašnieks ir Latvijā labi zināmas maiznīcas "Lielezers" īpašnieks Normunds Bomis. Tas jau izraisījis sašutumu, un daļa Latvijas iedzīvotāju aicina nepirkt "Lielezera" maizi. Viņš gan uzsver – no Krievijas uzņēmuma norobežojies pēc kara un ir kļuvis par situācijas ķīlnieku.
Ukrainā netālu no tās galvaspilsētas Kijivas rūpnīcu sācis celt Turcijas aizsardzības uzņēmums "Baykar". Tajā paredzēts ražot "Bayraktar" bezpilota lidaparātus TB2 vai TB3, vēstīja Ukrainas sabiedriskais medijs "Suspilne".
Lai gan pret "Gazprom" joprojām nav tiešu sankciju Eiropas Savienībā, Krievijas gāzes kompānijas dalība "Latvijas gāzē" arvien vairāk sāk Latvijas uzņēmumam traucēt. Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", savukārt Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
