Ašeradens uzsvēra, ka valsts dienesti ļoti rūpīgi uzrauga sankcionēto preču tranzītu, bet mangāna rūda nav sankcionēto preču sarakstā. Kā ziņoja Igaunijas laikraksts "Postimees", no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% pārkrauti Igaunijā un Latvijā. Mangāna rūdu izmanto augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
"Ņemot vērā, ka tā ir duālās izmantošanas prece, mēs varam meklēt iespēju izmantot ES sankciju mehānismu, un valdība var rīkoties precīzāk, izmantojot esošos mehānismus," sacīja ministrs, norādot, ka ir skaidrs, ka mangāna rūdas tranzīts uz Krieviju ir jāpārtrauc.
Savukārt, komentējot aicinājumus pārtraukt ekonomisko sadarbību ar agresorvalsti Krieviju pilnībā, Ašeradens norādīja, ka šāds likumprojekts būtu jāskata kontekstā ar līgumiem, kas Latvijai ir kā ES dalībvalstij, un jāmeklē dalībvalstis, kuras būtu gatavas Latviju šādā lēmumā atbalstīt.
Ašeradens pauda, ka Finanšu ministrijā nav vērtēts, kādas sekas tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju atstātu, piemēram, uz Ventspils un Liepājas ostām, bet, runājot par dzelzceļu,
ministrs norādīja, ka Igaunijā sekas bijušas "diezgan dramatiskas" – Igaunijas dzelzceļa uzņēmumam, kuram valdība lika pārtraukt Krievijas kravu apkalpošanu, nācies atlaist darbiniekus.
""Latvijas dzelzceļam" šobrīd valdības subsīdijas tuvojas 100 miljoniem eiro gadā. Es vēl nezinu, ko nozīmētu "Latvijas dzelzceļa" slēgšana," sacīja Ašeradens.
Ministrs pauda, ka šobrīd, skatoties, kā attīstās Latvijas ekonomika un inflācijas procesi, budžetā liekas telpas nav. "Drīzāk es skatos, vai mēs varēsim rēķināties ar budžeta ieņēmumiem, kurus esam plānojuši," sacīja Ašeradens.
Par iespēju saraut tirdzniecības ķēdes ar Krieviju un Baltkrieviju ceturtdien, 14. martā, sprieda Saeimā. Priekšlikums nodots izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
