ĪSUMĀ:
- Krievija atradusi alternatīvus tirgus saviem energoresursiem, taču peļņa ir samazinājusies.
- Saskaņā ar prognozēm pērn Krievijas IKP audzis par 2,6%, šogad lēš tikpat lielu izaugsmi.
- SVF: Tā ir kara ekonomika; ražošana pieaug militārajām vajadzībām, bet patēriņš sarūk.
- Analītiķi: Šogad izdevumi aizsardzībai būs ap 40% no Krievijas kopējiem budžeta tēriņiem.
- SVF: Krievija piedzīvo "smadzeņu aizplūšanu", valsti atstāj izglītoti un augsti kvalificēti speciālisti.
- Analītiķis: Karu nevar uzvarēt tikai kaujas laukā Ukrainā; jāpārlauž Krievijas ekonomikas mugurkauls.
- Krievija jāpiespiež ķerties pie rezervēm, jāpastiprina sankcijas, jāierobežo Krievijas naftas cenas.
Krievija 2022. gada 24. februārī īstenoja pilna apmēra iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība (ES) ātri reaģēja un ievērojami pastiprināja sankcijas, kuras pret Krieviju bija noteiktas jau pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. To galvenais nolūks bija būtiski samazināt Krievijas ieņēmumus no energoresursu eksporta un nepieļaut rietumvalstīs ražotu augsto tehnoloģiju nonākšanu Krievijā.
Krievijai ir izdevies atrast alternatīvus tirgus saviem energoresursiem, taču par tiem iekasētā peļņa ir samazinājusies. Krievija caur trešajām valstīm turpina importēt Rietumu tehnoloģijas, tomēr to apjoms ir ievērojami mazāks nekā pirms kara. Turklāt ES lēš, ka sankciju dēļ Krievijas rīcībā ir par 400 miljardiem eiro mazāk, ko tērēt.
2023. gadā Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 2,6%, liecina Pasaules Bankas prognozes. Janvāra beigās Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paziņoja, ka arī šogad Krievijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 2,6%, lai gan vēl oktobrī tika prognozēta 1,1% izaugsme.
SVF izpilddirektore Kristalina Georgijeva paskaidroja, kādi ir iemesli Krievijas ekonomikas izaugsmei. "Tas liecina par to, ka šī ir kara ekonomika, kurā valsts, kam bija ļoti ievērojamas rezerves, kas veidojušās daudzu gadu laikā, ievērojot fiskālo disciplīnu, investē šajā kara ekonomikā. Ja paskatāmies uz Krieviju, tad šodien ražošana pieaug militārajām vajadzībām, bet patēriņš samazinās.
Un tas ir diezgan līdzīgi tam, kāda bija Padomju Savienība. Augsts ražošanas līmenis, zems patēriņa līmenis," Georgijeva sacīja telekanālam CNBC.
Kopš kara sākuma Krievijas militārie izdevumi ir strauji pieauguši. Šogad izdevumi aizsardzībai veidos aptuveni 40% no Krievijas kopējiem budžeta izdevumiem, lēš analītiķi.
Tajā pašā laikā Krievija piedzīvo tā saucamo "smadzeņu aizplūšanu", kad valsti atstāj izglītoti un augsti kvalificēti dažādu jomu speciālisti. Kopš kara sākuma Krieviju ir pametuši vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, kas nav labi ekonomikai, norādīja Georgijeva: "Es domāju, ka Krievijas ekonomiku gaida ļoti smagi laiki cilvēku aizplūšanas dēļ, kā arī tāpēc, ka sankciju dēļ samazinās piekļuve tehnoloģijām.
Lai gan ekonomiskās izaugsmes rādītāji izskatās labi, aiz tiem slēpjas plašāks stāsts, un tas nav īpaši labs stāsts."
ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels norādīja, ka Krievijas ekonomikas izaugsme ir saistīta tikai un vienīgi ar milzīgajiem militārajiem izdevumiem. Borels to nodēvēja par militāro keinsismu, atsaucoties uz britu ekonomista Džona Meinarda Keinsa teoriju, ka lielāki valdības izdevumi aizsardzībai sekmē ekonomikas izaugsmi.
"Keinsisma teoriju var īstenot, būvējot infrastruktūru vai būvējot bumbas. Protams, Krievijas ekonomiku stimulē karš, bet inflācija ir ļoti augsta, rubļa vērtība ir ievērojami samazinājusies, ienākumi no energoresursu pārdošanas arī ir samazinājušies. Nē, Krievijas ekonomikai neiet labi," Borels sacīja izdevumam "Kyiv Independent".
Arī pazīstamais ģeopolitikas analītiķis Dmitrijs Alperovičs komentēja, ka pašreizējais Krievijas ekonomikas modelis nav ilgtspējīgs. "Krievijas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā pieauga, bet tas galvenokārt bija saistīts ar viņu piekopto militāro keinsismu. Tas nav produktīvi Krievijas ekonomikai. Realitāte ir tāda, ka daudzi gados jauni Krievijas pilsoņi karo un mirst šajā karā. Tas ilgtermiņā nogalinās Krieviju gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Rietumiem ir jāsaprot, ka mums ir visas priekšrocības pār Krieviju, mēs varam viņus pārspēt, ja mums būs vēlme to izdarīt," Alperovičs sacīja sarunā ar raidsabiedrību "Deutsche Welle". "Šo karu nevar uzvarēt tikai kaujas laukā Ukrainā, ir jāpārlauž Krievijas ekonomikas mugurkauls. Ir jāpiespiež Krievija ķerties pie viņu rezervēm, ir jāpastiprina sankcijas un jāierobežo Krievijas naftas cenas, lai viņi nevarētu gūt būtiskus ienākumus no energoresursiem."
ES vēlas līdz kara gadadienai, 24. februārim, apstiprināt 13. sankciju paketi pret Krieviju, taču pagājušajā nedēļā tās pieņemšanu bloķēja Kremlim draudzīgā Ungārija.
