Krustpunktā

Krustpunktā: Šī ir bijusi skaļu un skandalozu ziņu nedēļa

Krustpunktā

Krustpunktā: Vai esam gatavi riskiem, ko rada mākslīgā intelekta attīstība?

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds

Ekonomists: Katra nākamā Rietumu sankciju pakete Krieviju ietekmēs arvien mazāk

Katras nākamās Rietumu noteiktās sankciju paketes pret Krieviju ietekme uz agresorvalsts ekonomiku būs arvien mazāka, tā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" vērtēja Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs, Eiropas Ārlietu padomes biedrs Andris Strazds.

Ekonomists atgādināja, ka Krievijas ekonomika turpina piedzīvot izaugsmi uz milzīgo militāro izdevumu rēķina

"Iekšzemes kopprodukts (IKP) parasti pieaug strauji tajos brīžos, kad ir jāatjauno kaut kas sagrauts, piemēram, pēc lieliem plūdiem, citām stihijām, pēc gada ceturksnī IKP pieaug. Tāpēc varam tā ciniski prognozēt, ka celtniecības dēļ Krievijā IKP pieaugs, jo nāksies, piemēram, atjaunot naftas rūpnīcas. (..) Bieži vien ir tā, ka ekonomikas apjoms pieaug, bet labklājība nepieaug, IKP pieaugums ir uz tā rēķina, ka drudžaini gada laikā kaut kas ir jāatjauno," skaidroja Strazds.

Attiecībā uz Krievijas militāro rūpniecību Strazds norādīja, ka Krievija nespēj pilnā apmērā atjaunot to, kas frontē Ukrainā tiek sagrauts, un "šādā apjomā un šādā veidā nevar turpināties mūžīgi". Taču vienlaikus Krievijas militārās rūpniecības jauda var saglabāties esošajā līmenī vēl "gadu vai divus", ja Krievija saņem ieročus no Ziemeļkorejas un Irānas, vērtēja Strazds. 

Vaicāts par rietumvalstu, tostarp Eiropas Savienības, pret Krieviju noteikto sankciju ietekmi uz agresorvalsts ekonomiku, Strazds atzīmēja, ka turpmāk sankcijas uz Krievijas ekonomiku atstās arvien mazāku ietekmi.

"Krievija ir zināmā mērā atkabinājusies no Rietumiem. Svarīgākais secinājums no šī – (..) mēs, protams, varam rakstīt vēl un vēl, teiksim, 14., 15., 27. sankciju paku, bet ar katru nākamo sankciju paku tā ietekme būs arvien mazāka. Jo Krievija arī no savas puses ir tās saites ar Rietumiem lielā mērā sarāvusi," sacīja Strazds.

Vienlaikus gan līdz šim ieviestās sankcijas bijušas efektīvas Krievijas "kara mašīnas" iegrožošanā, sacīja Strazds. 

"Eksports uz Krieviju ir samazinājies, līdz ar to pat ar visām shēmām un sankciju apiešanu caur Centrālāziju Krievijas spēja iepirkt modernās tehnoloģijas ir samazinājusies – tā nav pilnīgi noreducēta uz nulli, bet tā ir samazinājusies. Krievijas ieņēmumi, protams, ir samazinājušies – ja nebūtu sankciju, Krievijas naftas ieņēmumi būtu vēl par 20–25% procentiem lielāki droši vien. Viennozīmīgi [sankcijām] bija jēga un ir jēga esošo sankciju spiedienu uzturēt, bet

nevajag domāt, ka mēs ar sankcijām apstādināsim Krievijas kara mašīnu. Tā gan diemžēl nebūs. (..) Šeit mēs ļoti droši zinām, ka bez sankcijām Krievijas ekonomika, Krievijas militārā rūpniecība būtu daudz labākā stāvoklī, nekā tā ir šobrīd," pauda ekonomists. 

Taujāts, vai Krievijas ekonomika patlaban spēj uzkrāt līdzekļus, Strazds atbildēja: "Krievija, teiksim tā, dzīvo no rokas mutē."

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviesta virkne sankciju. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti