"Diemžēl vīrusi ir visur un vienmēr, un tas pats kovida vīruss arī nekur jau nav pazudis, tepat viņš cirkulē. Jautājums ir, kā cilvēki sevi aizsargā, jo ir tomēr jāuzmanās. Es domāju, ka rudenī tāpat Covid-19 atkal lielākā vai mazākā mērā nāks atpakaļ," vērtēja Murovska.
Viņa gan pauda, ka, iespējams, šoreiz vīruss neizraisīs tik smagas saslimšanas, jo tā struktūra ir mainījusies.
Nozīme ir arī kolektīvajai imunitātei – lielākā daļa iedzīvotāju ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19.
"Bet ir dažādas blaknes visam tam, ko mēs esam pārdzīvojuši, jo tikai tagad mēs sākam pētīt un redzam, kādas ir sekas, cik daudz mums ir garā Covid-19, kāpēc viņš rodas, cik daudz nāk klāt autoimūnas slimības, jo arī šis kovida vīruss ir pieskaitāms pie autoimūniem vīrusiem. Tas nozīmē, ka viņš izraisa vai ir palaidējfaktors dažādām autoimūnām slimībām, viņš ir ierosinātājs," norādīja Murovska.
Tāpat profesore atklāja, ka vēl tikai tiek pētīts, vai Covid-19 vīruss pamet mūsu organismu pēc pārslimošanas vai paliek un kļūst par tā saucamo persistento infekciju, kura organismā ir visu laiku.
"Viņa var būt mierīga, bet pie jebkuras stresa situācijas vai nelabvēlīgiem apstākļiem var aktivēties. Tie ir tikai pētījumi, neviens vēl nav pateicis, vai tā ir vai tā nav – vai mēs inficējamies entās reizes vai tā ir aktivācija iepriekšējai infekcijai. Tas viss ir liels pētījumu lauks," atzina Murovska.
Jūnija vidū RSU tika rīkota Pasaules Virusoloģijas biedrības konference, kurā ap 100 pasaules vadošo virusologu no 26 valstīm dalījās pieredzē par cilvēku, dzīvnieku un augu vīrusiem gan klīniskajā un lietišķajā virusoloģijā, gan fundamentālajā zinātnē, turklāt īpaša uzmanība tika pievērsta Covid-19 pandēmijas jautājumiem un jaunākajām laboratorijas tehnoloģijām. Murovska ir Pasaules Virusoloģijas biedrības padomes locekle un bija viena no šīs konferences līdzpriekšsēdētājām.
"Bija ziņojums par to, ka ir organizācija Norvēģijā, kas izstrādā taktiku, kā īsā laikā cīnīties ar jauna vīrusa infekciju, ja viņa parādīsies. Ja būs jauna pandēmija. Protams, es gribu teikt, ka pie tā ļoti strādā arī Pasaules Veselības organizācija, jo visās vīrusu grupās ir radītas ekspertu kopas – uz katru vīrusu grupu. Mēs izskatām ļoti daudzus vīrusus un skatāmies, kurš varētu būt tas potenciālais, kurš varētu apdraudēt cilvēku veselību tuvākajos 10 gados epidēmijas/pandēmijas nozīmē," stāstīja Murovska.
Neatkarīgo ekspertu secinājumi un dati tiks apkopti gan ar zinātnieku, gan mākslīgā intelekta palīdzību, lai saprastu, kurš no vīrusiem varētu būt lielākais apdraudējums.
Tad attiecīgi tiks uzsākta gatavošanās iespējamajam scenārijam.
"Iespējams, ka ir vairāki dzīvnieku vīrusi, kas jau rāda, ka viņi ļoti ātri maina savu ģenētisko struktūru un ka viņi var būt arī tā sauktās zoonozes, kas var būt gan cilvēkam, gan dzīvniekam. Tad mēs viņus arī tā identificējam kā uzmanāmos vīrusus," norādīja Murovska.
Murovska ir vairākkārt atzīta par RSU "Gada zinātnieku", bet pētījums "Persistentu vīrusu infekciju iesaiste nervu sistēmas slimību attīstībā" izpelnījies Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību kā gada nozīmīgākais sasniegums zinātnē.
Pēdējā laikā zinātnieces uzmanības lokā ir pētīt slimības, kas galvenokārt skar nervu sistēmu, kā arī pētīt to, kur vīruss darbojas kā autoimūnās slimības palaidējfaktors. Norisinās arī mialģiskā encefalomielīta jeb hroniskā noguruma sindroma, kas jo īpaši aktuāls kļuvis tā sauktā garā Covid-19 gadījumos, pētījumi.
"Tās ir slimības, kas ir cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kas tiešām rada invaliditāti, rada diezgan lielu ekonomisko zaudējumu, tāpēc ir jāmēģina rast vismaz loģiskus, pieejamus un objektīvus kritērijus, kā šo slimību [mialģisko encefalomielītu] diagnosticēt, jo pagaidām to diagnosticē tikai uz klīniskajiem simptomiem," skaidroja Murovska.
