Skaistumkopšanā prognozē nozares aiziešanu pagrīdē Covid-19 noteikumu dēļ

Līdz ar prasību pēc Covid-19 sertifikāta vai negatīva testa friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem nozare nonāks pagrīdē. Tā situāciju vērtē gan nozarē strādājošie, gan pakalpojumu saņēmēji. Latgalē joprojām ir zemākais vakcinācijas temps pret Covid-19. Attiecīgi ir gan mazāk meistaru, gan pakalpojumu saņēmēju, kuri ir vakcinējušies, bet testu veikšana sit pa kabatu abām pusēm.

Skaistumkopšanā prognozē nozares aiziešanu pagrīdē Covid-19 noteikumu dēļSilvija Smagare

Tikt pie meistara, lai safrizētos vai sakoptu nagus, ar 1. septembri, ir kļuvis sarežģītāk ne vienam vien, īpaši, ja neesi vakcinējies vai esi bez testa. Tā pastāstīja Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji no Daugavpils un Rēzeknes apkaimes.

„No katra zvana durvīs mēs tagad raustāmies. Durvis salonā slēdzam, pieņemam tikai pārbaudītus klientus. Kase mums, protams, ir atvērta, taču par biznesu to tagad nenosauksi, jo noslodze šobrīd ir vien kādi 20%,” pastāstīja vadītāja vienam no skaistumkopšanas saloniem Daugavpils centrā. Viņa gan nevēlējās atklāt savu vārdu un salona nosaukumu.

Viņa raksturoja problēmas, ar kurām saskaras ne tikai šis salons: „Kā mēs varēsim nodrošināt sev darba algu? Kurš klients tagad nāks uz procedūru, ja viņam par testu jāmaksā vairāki desmiti eiro. Mēs esam nolikti uz ceļiem. Nav noslēpums, visa sfēra aizies pagrīdē. Frizieri, kosmetologi, kas varēs, strādās mājās. Mēs jau pirmajā pandēmijas vilnī zaudējām pusi savu darbinieku, viņi aizbrauca uz citām valstīm. Bet, ko nesīs šīs rudens un ziema, grūti pat prognozēt. Tas ir biznesa krahs. Un tas nav joks.”

Pelēkā zona nozarē aktualizējas, problēmas ir, Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

„Cilvēki noteikti nepaliks ar nekoptiem nagiem un matiem, viņi saņems šo pakalpojumu tāpat, kā to saņēma lielāka daļa, kad bija pilnīga totāla dīkstāve visai nozarei. Tikai tagad slepeni, nelegāli.

Salonu īpašnieki stāsta, ka iet prom nevakcinētie meistari. Tas nozīmē gan kāda konkrēta uzņēmuma bankrotu, gan pelēkās ekonomiskās zonas palielināšanos.

Tas ir pilnīgi skaidrs. Bet tas nekādi nesekmē vakcinēšanas apriti. Kas attiecas uz klientu, tad šeit nevakcinētajiem nākt uz procedūru ar derīgu testu ir neizdevīgi. Izvēle: par naudu uztaisīt testu un par tādu pašu naudu uztaisīt procedūru. Liela daļa tāpēc izvēlas pelēkās zonas pakalpojumus,” sacīja Ulberte.

Tieši noteikumus ievērojošie saloni un pakalpojumu sniedzēji esot nonākuši neizdevīgākā situācijā. „Vienīgā sabiedrības daļa, kas cieš no šiem ierobežojumiem ir tā, kas izpildījusi visus valdības nosacījumus. Pakalpojumu sniedzēju pusei katastrofāli samazinās ienākumi, īpaši, ja atstās tikai zaļo zonu – tikai vakcinētajiem, jo vakcinētā sabiedrības daļa ir mazāka nekā nevakcinētā. Ja mēs sadalām arī šo vakcinēto daļu, tad tie ir seniori, kuri neiet uz saloniem, sporta zālēm, restorāniem. No valdības nepienāksies nekādas kompensācijas, dīkstāves pabalstu, jo mēs drīkstam strādāt. Bet tie, kuri ir aizgājuši pelēkajās zonās, saņem bezdarbnieka pabalstus, tie varēs labi pelnīt, jo pie viņiem varēs nākt cilvēki, kuri nevarēs oficiāli apmeklēt salonus,” pauda Ulberte.

Uzraugošās institūcijas – nedz Valsts policija, nedz pašvaldības policija – pagaidām nav nevienu skaistumkopšanas salonu Latgalē sodījušas par noteikumu pārkāpšanu.

Labs risinājums, lai neciestu nozare un iedzīvotāji, šajā situācijā būtu vismaz bezmaksas testi, norādīja iedzīvotāji Latgalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt