Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Covid-19 skāris pusi Rīgas skolu

Panorāma

Panorāma

Covid-19 dēļ pieauga slimības lapu skaits

Covid-19 slimības lapās iztērēti 70,5 miljoni eiro; dažs – darba nespējā pat 9 mēnešus

Pēdējā pusotra gada laikā, kopš sadzīvojam ar koronavīrusa izraisīto pandēmiju, valsts apmaksātās Covid-19 slimības lapās iztērēti 70,5 miljoni eiro. Šādas lapas īpaši lielā skaitā izsniedza laikā no pagājušā gada novembra, kad Latvijā otro reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija, līdz šā gada pavasarim. Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" skaidroja, cik liela daļa slimības lapu ir saistītas ar Covid-19 un uz cik ilgu laiku saslimšana ar šo vīrusu var izsist no ierindas?

Pirmās slimības lapas saistībā ar tolaik jauno koronavīrusu sāka izsniegt pagājušā gada martā, kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija Covid-19 dēļ.

Ir interesanti palūkoties uz datiem, kas parāda, kā šajā periodā kopumā audzis darba nespējas lapu skaits. Dati rāda, ka gan 2019. gadā, kad par Covid-19 vēl nerunāja, gan 2020. gada janvārī, kad Latvijā vēl nevienam saslimšana nebija apstiprināta, B lapu skaits bijis ap 40-50 tūkstošiem mēnesī. Bet jau šī gada janvārī tas pārsniedzis 61 tūkstoti, un tik liels pieaugums ir tieši uz Covid-19 rēķina.

Pagājušā gada sākumā aprīlī, vasarā, vēl līdz septembrim ieskaitot, Covid-19 slimības lapu īpatsvars pret visām B lapām bija niecīgs, vien aptuveni 1-2 procenti. Un novembrī, kad otro reizi izsludināja ārkārtējo situāciju, aptuveni septītā daļa darba nespējas lapu bija Covid-19 lapas, decembrī jau aptuveni trešdaļa, bet šā gada pirmajos divos mēnešos gandrīz katra otrā lapa bija izsniegta kā Covid-19 lapa. Tolaik bija ļoti augsta saslimstība un pilnas slimnīcas.

Tikmēr no jūnija redzama neliela lejupslīde, jo mazinājās saslimstība un arvien vairāk cilvēku vakcinējās pret Covid-19. Un vakcinētajiem vairs nebija jādodas pašizolācijā vai jādodas uz Covid-19 testēšanas punktu, par ko iepriekš izsniedza slimības lapu.

Kopā pusotra gada laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksājusi gandrīz 178 tūkstošus Covid-19 slimības pabalstu, un vidēji viens cilvēks bijis darba nespējīgs 15 dienas. Citu slimības lapu šajā periodā, protams, bijis vairāk, un arī tās bijušas nedaudz garākas.

Tomēr te jāņem vērā, ka vidējo Covid-19 slimības ilgumu ietekmējis tas, ka daudziem slimības lapas izsniegtas vien uz testēšanās un atbildes sagaidīšanas dienu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) atzina, ka cilvēkiem slimojot smagi, prombūtne slimības dēļ ir daudz garāka, turklāt pacienti pēc ārstēšanās slimnīcā nemaz nevar uzreiz doties uz darbu.

VSAA vecākā statistiķe Sabīna Rauhmane "Panorāmai" norādīja: "Tās garākās lapas ir pat astoņi un deviņi mēneši. Cilvēki slimo no pagājušā gada oktobra, novembra līdz pat pašam jūlijam, un arī var redzēt, ka slimības gadījums nemaz nebeidzas, bet turpinās. Ir svarīgi, lai cilvēks, it īpaši, ja viņš ir darbspējas vecumā, lai viņš atgriežas darba tirgū."

"Ārsti mani izvilka"

Aiz katra no iepriekš minētajiem 178 tūkstošiem izmaksāto pabalstu ir reāls cilvēks, un daļa no viņiem ar slimības sekām spiesti sadzīvot arī šodien. "Panorāma" tikās ar Annu Cīruli, kura februāra sākumā saslima ar Covid-19 un Gaiļezerā nogulēja vairākus mēnešus.

"Es esmu ļoti pateicīga dakteriem, it sevišķi Gaiļezerā, ka viņi mani izvilka. Radinieki jau bija pabrīdināti, ka var gatavoties... man dēls vispār... viņam jumts aizbrauca," ar asarām acīs pastāstīja Cīrule.

Ir septembris un sieviete pamazām plāno atsākt strādāt. Pēdējo reizi savā iepriekšējā darbā – kādā no tiesām, kur kundze pildīja arhivāres pienākumus, viņa bija pirms septiņiem mēnešiem – februārī.

No darba ziemā viņa aizgāja pati, jo nevarējusi izturēt negatīvo atmosfēru. Pieteikusies bezdarbnieku kursos, bet jau pēc nedēļas saslimusi ar Covid-19 un bezsamaņā nogādāta slimnīcā. Nepaveicās, jo, ja saslimst pēc darba attiecību pārtraukšanas, pabalsta nav.

"Man atbildēja, ka es neesot sociāli garantēta, kaut kā tā tas skaitījās, un man nekādas apmaksas netiek veiktas. Man tā slimības lapa bija līdz šai dienai atvērta, bet viņa man neko nedeva, jo bezdarbniekiem maksā bezdarbniekus un tas arī viss," stāstīja Cīrule.

Viņas teikto apstiprināja arī VSAA – tā mēdzot notikt. Bezdarbnieku kursos piedalīties nevarējusi, jo, sākot no februāra, piecas nedēļas pavadījusi intensīvajā terapijā, pēc tam vēl līdz pat maija beigām turēta parastajā Covid-19 nodaļā, kur "Panorāma" viņu intervēja aprīļa beigās. Gaidījusi rehabilitāciju "Vaivaros", tur slimības lapu pagarinājuši vēl par mēnesi, tagad pienācis laiks meklēt citu darbu. Gribētos uz pusslodzi, bet darba devēji lielākoties vēloties pilna laika darbinieku.

Sieviete uzsvēra: "Es nevaru astoņas stundas strādāt, es jūtos fiziski... vēl nevaru to padarīt. Tāpēc, ka man arī ir tā, kad es staigāju, man ik pa brīdim ir jāapsēžas, jāatpūšas. Ir arī zudusi atmiņa, momentā varu aizmirst, ko tikko darīju."

Tik ilgi, cik ar Covid-19, ar citām kaitēm sieviete nekad iepriekš neesot slimojusi.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā jau minēja, ka katrs cilvēks darbspējīgā vecumā jāatgriež darba tirgū, jo aģentūras speciālisti arī ir tie, kuri diendienā redz, cik valsts budžetam izmaksā Covid-19 slimības lapas cilvēkiem, kuri ir darba attiecībās.

Laika periodā no aprīļa līdz šā gada jūlijam slimības pabalstos izmaksāti 70,5 miljoni eiro. Pret visu summu, kas šajā periodā tērēta B lapām, tā gan ir vien aptuveni piektā daļa. Bet visvairāk slimības pabalstiem saistībā ar Covid-19 tērēts šā gada februārī un martā, kad bija daudz sasirgušo un daudz stacionēto pacientu.

KONTEKSTS:

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī šovasar Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.

Iepriekš bija iecerēts, ka laikā, kad saslimstības rādītājs pārsniegs 120 gadījumu atzīmi, ierobežojumus nāksies pastiprināt, tomēr valdība lēma to nedarīt, nosakot, ka līdz nākamajam lēmumam spēkā ir līdzšinējie ierobežojumi.

Made with Flourish

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt