Valdība mainīja divas atbalsta programmas Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem - ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.
Ministru kabinets sēdē ceturtdien, 27. maijā, apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) papildus pieprasīto finansējumu 13 028 675 eiro apmērā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai kompensētu zaudējumus reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem, kas radušies sakarā ar ārkārtējās situācijas noteiktajiem drošības un sociālās distancēšanās pasākumiem sabiedriskajā transportā.
Nodokļu ieņēmumi Latvijas kopbudžetā četros mēnešos, salīdzinot ar 2020. gada attiecīgo periodu, pieauguši par 168,9 miljoniem eiro jeb 5,9% un veidoja 3,02 miljardus eiro. Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī: ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Skaistumkopšanas un sporta nozares pārstāvji aicina valdību pieņemt lēmumu atļaut tām drošā veidā strādāt, jo vairāku mēnešu dīkstāve negatīvi ietekmē gan sabiedrības veselību, gan arī sekmē ēnu ekonomikas uzplaukumu. Abu nozaru pārstāvji atzīst, ka šajos septiņos mēnešos ir konsultējušies ar visām ministrijām, Saeimu, kā arī dažādām valsts iestādēm, kas, no vienas puses, ir saprotoši, ka liegumu strādāt vajadzētu atcelt, bet valdības lēmums neseko, līdz ar to ticība Ministru kabinetam ir zudusi un ir cerība tikai uz Saeimas ārkārtas lēmumu.
Vismaz 70% no ārvalstu tūristiem vasarā ir lietuvieši, pastāstīja brīvdienu parka „Vērbeļnieki” saimnieks Klāvs Vikmanis. Viņš ir pārliecinās, ka robežas ceļotājiem no kaimiņvalstīm šovasar atvērs. Pagājušā gadā šajā laikā jau varēja brīvi pārvietoties starp Baltijas valstīm. Liepājas viesnīcās rezervācijas lietuvieši vasaras mēnešiem neatsaka.
Aizvadītajos septiņos gados akvakultūras nozarei no Eiropas atbalsta fondiem bijuši pieejami no 25 līdz 30 miljoniem eiro. Tie nonākuši dažos desmitos saimniecību, kas iekšzemē audzē karpas, foreles, samus un stores. Lai gan pašas nozares un Zemkopības ministrijas (ZM) aplēses par mūsu dīķsaimniecības ciešanām pandēmijas laikā atšķiras, turklāt ierēdņi par akvakultūru ir bēdīgākās domās nekā pati nozare, nu jau esot sācies cerību pilns laiks. Turklāt izaugsmi ļauj plānot arī nākamajiem septiņiem gadiem rezervētais atbalsts.