Vai Ilze Viņķele stāsta patiesību par «AstraZeneca» vakcīnu

Pēc bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles vārdiem, viens no iemesliem, kāpēc Latvija pasūtījusi kompānijas “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 maksimālo daudzumu, bijis tāds, ka pētījumā tā vienīgā no visām spējusi pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi. Kā parādīja “Melu detektora” pārbaude, uz jautājumu par to, vai ar vakcīnu pret Covid-19 sapotētie var ne tikai smagi neslimot paši, bet arī neinficēt citus, joprojām nav skaidras atbildes.

CITĀTS

 “Lēmums par Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu tika veidots, par pamatu ņemot Imunizācijas valsts padomes, Zāļu valsts aģentūras, VM atbildīgo departamentu speciālistu sagatavoto lēmuma projektu. “AstraZeneca” bija līderis gan prognozēs par reģistrācijas [termiņu], gan vakcīnas vienkāršu lietošanu masu vakcinācijā, gan vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi… Mēs izmantojām iespēju pieteikties uz maksimālo šo vakcīnu skaitu, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus.”

11. janvārī, blogs Vinkele.lv

Par “AstraZeneca” vakcīnu Eiropas Zāļu aģentūras interneta vietnē pagaidām nav nekādu ziņu – tā vēl nav atļauta izmantošanai Eiropas Savienībā. “Vēl nav zināms, cik lielā mērā vakcinētie cilvēki tomēr var pārnēsāt un izplatīt vīrusu,” teikts par divām citām - (“Moderna” un “Pfizer/BioNTech” - vakcīnām, kuras jau apstiprinātas izmantošanai ES.

Lieto “Telegram”? Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais! 📣

 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Tiesa, Oksfordas Universitātes (tā kopā ar “AstraZeneca” izstrādāja vakcīnu) paziņojumā presei sacīts, ka “sākotnējās pazīmes liecina, ka vakcīna varētu samazināt vīrusa transmisiju, pateicoties novērotajam asimptomātiskās inficēšanās [gadījumu] samazinājumam”. Zinātniskajā ziņojumā par vakcīnas izmēģinājumiem tiek izteikts analoģisks pieņēmums, bet vēl piesardzīgāk: “Asimptomātiskās inficēšanās novēršana [vakcinētajiem] varētu samazināt vīrusa transmisiju. (…) Tomēr, (…) lai apstiprinātu šos sākotnējos rezultātus, vajadzīgi papildu dati.”

Paziņojums presei publicēts 23. novembrī, bet zinātniskais ziņojums – 8. decembrī. Vakcīnu pasūtījumu portfeli Latvijā Veselības ministrija izveidoja mēnesi iepriekš, kad vakcīnas izstrādātāji vēl nebija izteikuši pat hipotēzi.

Sarunā ar Rus.lsm.lv Ilze Viņķele paskaidroja – par “AstraZeneca” vakcīnas unikālajām spējām pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi viņai vēl rudenī stāstījuši eksperti. Starp šiem ekspertiem viņa nosauca Veselības ministrijas galveno infektologu Ugu Dumpi (Rus.lsm.lv sarunas ar Ilzi Viņķeli stenogrammu lasiet zemāk).

Tomēr Dumpis sarunā ar Rus.lsm.lv šo versiju neapstiprināja.

Visbeidzot, kā pārliecinājās Rus.lsm.lv, ziņojumā, (.pdf), kuru Viņķele neilgi pirms demisijas, 1.decembrī,  iesniedza valdībai, tieši pateikts: “Vakcīnu īpašības, iedarbīgums un efektivitāte nav pilnībā zināma, tai skaitā

nav datu, vai, [vakcinējot ar konkrēto vakcīnu], tiks novērsta inficēšanās (transmisija)” no vakcinētā cilvēka.

DETALIZĒTI

“Tie bija ekspertu vērtējumi, ne mani – ka “AstraZeneca” vakcīna vienīgā pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt transmisijas ķēdi. Es neesmu imunoloģe, un šādus lēmumus var[u] pieņemt tikai un vienīgi pēc profesora Dumpja un [Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājas] profesores [Daces] Zavadskas ieteikuma,” Rus.lsm.lv paziņoja Ilze Viņķele. Saistībā ar vakcīnu iepirkšanu pašlaik notiekošo viņa nosauca par “nenormālu spiedienu un raganu medībām”. (Rus.lsm.lv sarunas ar Ilzi Viņķeli stenogrammu lasiet zemāk).

“Es neatceros, ka būtu runājis ar ministri par vakcīnām un inficēšanās ķēdēm,” Rus.lsm.lv teica Uga Dumpis. “Man nekad nav bijuši pārliecinoši dati, ka tā ir vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt transmisijas ķēdi. Tie būs zināmi tikai, kad būs publicēti trešās fāzes pētījuma rezultāti un  vakcīna būs reģistrēta.” 

Dumpis turklāt norādīja, ka praktiski visas Eiropas valstis izvēlējušās “AstraZeneca” vakcīnu kā galveno: “Arī ASV un Lielbritānija, ja es pareizi atceros. Jo tai ir ērtāka loģistika un [zemāka] cena, kā arī bija garantētas ātrākas piegādes lielos daudzumos. Es īsti nesaprotu, kāpēc pēkšņi Latvijā ir tādas bažas par “AstraZeneca” vakcīnu.” 

Uga Dumpis Rus.lsm.lv norādīja vienu “AstraZeneca” vakcīnas atšķirību: “Tā ir

vienīgā vakcīna, kurai pētīja, [vai tā spēj pārtraukt transmisijas ķēdi]. “Bet mēs tos rezultātus vēl nezinām. Pārējām vakcīnām to nemaz nepētīja.”

“Parasti ir tā – [ja vakcinētais cilvēks] inficējas, uzreiz ieslēdzas imūnā atbilde un iznīcina vīrusu,” pastāstīja Uga Dumpis. “Visticamāk, ka šajā gadījumā arī tā būs, mēs vienkarši nezinām. Taču tas, ka mēs nezinām, nenozīmē, ka tā nav. Bet lielais pētījums, trešās fāzes, vēl nav publicēts. Tā kā viss ir hipotētiski. Bet tādu datu, ka kāds briesmīgi slimotu pēc vakcinācijas, arī nav. Ir skaidrs, ka,

ja cilvēki neslimo vai slimo ar viegliem simptomiem, viņi tik “lipīgi” kā slimie noteikti nav.

To mēs zinām. Bet atkal - tiem cilvēkiem [“Pfizer/BioNTech” un “Moderna” pētījumos] neviens netaisīja polimerāzes ķēdes reakcijas [analīzi], un līdz ar to nevar pateikt, vai viņi neslimo asimptomātiski. Bet “AstraZeneca” pētījumā to taisa.”

Ko atbildēja Ilze Viņķele (pilna versija)

— Jūs rakstāt par vakcīnas portfeļa izveidi, ka “AstraZeneca” bija vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi. Uga Dumpis teica, ka šajā jautājumā joprojām nav skaidrības ne par vienu no vakcīnām un ka “AstraZeneca” atšķiras ar to, ka šis jautājums tika pētīts, bet rezultāti joprojām nav publicēti.

 — Un tas jautājums būtu?

— No kurienes bija jūsu dati, ka “AstraZeneca” bija vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi? Un par hronoloģiju - pirmā šāda provizoriskā informācija tika publicēta (Oksfordas Universitātes majaslapā) tikai novembra beigās, kad Latvijas vakcīnu portfelis jau bija izveidots.

— Es saprotu jūsu jautājumu. Labā ziņa ir tāda, ka Uga Dumpis ir to cilvēku skaitā, kas šos ieteikumus par vakcīnu portfeļa izveidi ir devis. Viņš kā eksperts, īpaši ja jūs mēģināt cilvēkiem, kas ir bijuši klāt, izspiest tās, jūsuprāt, neatbilstības sacītajā... pie tā nenormālā spiediena un raganu medībām, kuras šodien notiek, eksperts teiks to, ko viņš saka. Uz brīdi, kad veidoja vakcinācijas portfeli, jūs ļoti precīzi aprakstījāt situāciju: bija informācijas tik, cik bija. Neviena vakcīna vēl nebija reģistrēta. Ārstu un pētnieku rīcībā bija tie klīniskie pētījumi tajās fāzēs ar tiem atzinumiem, ar kuriem bija. Un, kā Uga Dumpis jums arī latviski izstāstīja, tad “AstraZeneca” vienīgajai vispār bija pētījums par to, ko tas nozīmē [attiecībā] uz transmisijas pārtraukšanas iespējām. Tie bija ekspertu vērtējumi, ne mani - es nemāku to izvērtēt – ka “AstraZeneca” ir vienīgā, kas vispār ir pētījusi ar rezultātiem šo transmisijas pārtraukšanas ķēdi. Es jums neko vairāk nevarēšu pateikt.

— Tāds bija ekspertu viedoklis?

— Es neesmu imunoloģe, es esmu sabiedrības veselības speciāliste. Un šādus lēmumus var[u] pieņemt tikai un vienīgi pēc profesora Dumpja un profesores Zavadskas ieteikuma. 

— Jūsu blogā nav rakstīts, ka tā informācija par “AstraZeneca” vakcīnas unikalitāti bija ekspertu viedoklis, tur tas pasniegts kā fakts.

— Man šķiet, es tajā blogā diezgan skaidri latviski esmu rakstījusi, kas šo piedāvājumu projektu ir veidojuši… Tad labi, ka jūs piezvanījāt, lai pajautātu. Es vispār kaut kā domāju, ka cilvēki kontekstu lasa… Drīkst jautāt? Kāds būtu jūsu ieteikums, kā rakstīt tā, lai ir skaidrs pat jums, ka tas nav politiķu lēmums?

— Pat man?

 — Jā.

 — Es šaubos, vai esmu tik niecīgi apdāvināta personība.

 — Nē, nē, jūs esat ļoti profesionāls āķīgs žurnālists, tāpēc es domāju, kā uzrakstīt tā, lai ir skaidrs. Paldies, ka piezvanījāt, jo man likās - tas ir diezgan acīmredzams, ka šis projekts ir veidots, ņemot pamatā ekspertu viedokļus. Jo, pat ja es lasu tos pētījumus par vakcīnām, tad es vienalga neuzņemos atbildību tos izvērtēt, jo man pietrūkst konteksta. To var izdarīt tikai un vienīgi cilvēki, kuri ar to strādā diendienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt