Nāves un saslimšanas ar Covid-19 gadījumu statistika Latvijā. Ko tā patiesībā parāda

Latvijas dati par nāves gadījumiem sociālajos tīklos rada sazvērestības teorijas. Piemēram, oficiālais nāves gadījumu skaits, kuru cēlonis bijis Covid-19, aprīlī bija deviņi cilvēki, maijā – trīs, bet augustā – viens. Savukārt, ja summē ar Covid-19 mirušo skaitu, par kuru ik dienu ziņo tās pašas valsts struktūras, iznāk citi rezultāti: 15 - aprīlī, deviņi - maijā un divi - augustā. Turklāt to nāves gadījumu skaits, kuru cēlonis bijis gripa un pneimonija, ir vairākas reizes lielāks: attiecīgi 33, 34 un 31.

Tādēļ sociālajos tīklos regulāri rodas jautājumi. Kāpēc tik ļoti atšķiras ar Covid-19 saslimušo mirstības statistika? Vai iestādes kaut ko slēpj? Vai, gluži pretēji, nepietiekami labi slēpj? Vai, spriežot pēc gripas un pneimonijas izraisītās mirstības, Covid-19 nav nemaz tik bīstams, kā mums stāsta? Vai arī otrādi? Jā, un kā ir ar tām maskām? Varbūt tās valkāt nav jēgas? Lūk, Lietuvā maskas valkā visi, bet saslimušo skaits kāpj.

Kā to visu saprast un kas jāņem vērā, lasot oficiālo statistiku? Rus.LSM.lv tika skaidrībā par oficiālajiem datiem un dažiem sociālajos tīklos izplatītajiem viedokļiem.

1. Kāda patiesībā ir mirstība ar Covid-19? Mirt “ar Covid-19” ne vienmēr nozīmē “tieši no Covid-19”, taču, ja nebūtu Covid-19, cilvēks vēl dzīvotu. Lasīt vairāk

2. Reģistrēto gripas izraisīto nāves gadījumu skaits ir lielāks nekā Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits. Vai tas nozīmē, ka gripa ir bīstamāka par Covid-19? Jāskatās, cik daudzi ir miruši no kopējā ar Covid-19 hospitalizēto skaita un cik – no kopējā ar gripu hospitalizēto skaita. Pavasarī Latvijā Covid-19 izraisīto nāves gadījumu bija piecas reizes vairāk.

Lasīt vairāk

3. Kāpēc gripas izraisīto nāves gadījumu skaits uz Covid-19 fona samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem? Šogad pie mums gripas epidēmijas nebija. Acīmredzot pasākumi, kas tika veikti pret Covid-19, izrādījās ļoti iedarbīgi arī pret gripu. Lasīt vairāk

4. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, kopējais Covid-19 slimnieku skaits tuvojas 15 tūkstošiem un mēdz būt dienas, kad kopējais izveseļojušos skaits vispār nemainās. Kas ir visi šie cilvēki, kas tiek uzskatīti par Covid-19 slimniekiem? Kad ārsts atzīst, ka pacients vairs nav infekciozs, viņš par to ziņo SPKC un epidemiologi šo gadījumu ietver savā statistikā kā beigušos. Tomēr ģimenes ārsti nesteidz ziņot, ka inficēšanās gadījums ir “slēgts”. Lasīt vairāk

5. Vai ikdienas statistikā tiek iekļautas atkārtotās analīzes (piemēram, tādas, kas veiktas pacientam slimnīcā vairākas reizes pēc kārtas un bijušas pozitīvas)? Atkārtotās analīzes tiek veiktas, un tās ietekmē kopš epidēmijas sākuma veikto kopējo analīžu skaitu. Ikdienas statistikā tiek iekļauti tikai pozitīvie rezultāti no analīzēm, kuras ar Covid-19 inficētajam veiktas pirmo reizi. Lasīt vairāk

6. Sociālajos tīklos par trešdienas, 18. novembra, testēšanas rezultātiem tika rakstīts – “11% pozitīvo analīžu, cilvēkiem jāsaprot, ka tas nozīmē, ka īstenībā saslimušo ir daudz vairāk par diagnosticētajiem!” Kā jāsaprot inficēto procents? Šī diena – 18. novembris – bija brīvdiena, kad tiek pārbaudīti galvenokārt cilvēki ar simptomiem, un tāpēc pozitīvo analīžu procents parasti ir augstāks. Lasīt vairāk

7. Kāds komentētājs tviterī rakstīja: “Atgādināšu, ka Lietuvā visi valkāja maskas jau kopš vasaras. Nepalīdz.” Kāda tad jēga no maskām? Pareiza masku izmantošana būtiski pazemina inficēšanās risku. Lasīt vairāk

1. Kāda patiesībā ir mirstība ar Covid-19?

Ir divi saistīti, taču dažādi mirstības rādītāji – pirmais, par kuru mums ziņo katru dienu, ir mirušo skaits “ar Covid-19”, bet otrs, kurš tiek publicēts ar nelielu aizkavēšanos, apkopojot mēneša rezultātus, ir par mirušajiem “no Covid-19”. Un “ar” ne vienmēr nozīmē “tieši no”. 

Ja to nezina, tad dati par mirstību, kas publicēti Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vietnē un kas tiek aktīvi apspriesti sociālajos tīklos (piemēram, šeit), spēj izraisīt pārsteigumu – tā teikt, tik daudz tiek runāts par Covid-19 bīstamību, taču šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits Latvijā acīmredzami nav katastrofāls. Pagaidām lielākais nāves gadījumu skaits bija aprīlī – deviņi gadījumi. Pēc tam – viens līdz trīs mirušo mēnesī. Turpat tiek publicēti arī dati par nāves gadījumiem, kurus izraisījusi pneimonija un gripa: aprīlī – 33 gadījumi, nākamajos mēnešos 13 līdz 34 gadījumi.

Pirmais pieņēmums, kas ienāk prātā, ir tāds, ka daļa nāves gadījumu ar Covid-19 var tikt pieskaitīti pneimonijas izraisīto nāves gadījumu statistikai. Bet tad neizpratne rodas cita iemesla dēļ – 2018. un 2019. gadā, kad nekāda Covid-19 nebija, pēc tiem pašiem SPKC datiem, gripas un pneimonijas izraisīto nāves gadījumu skaits bija pusotras līdz divas reizes lielāks, taču 2020. gadā ir acīmredzams samazinājums.

“Sākotnējie [ikdienas] dati par slimnieku nāves gadījumiem ar Covid-19 tiek saņemti no ārstniecības iestādēm. Tos mēs saņemam katru rītu no katras slimnīcas. Tā ir mūsu operatīvā statistika. Bet jau galīgie nāves cēloņi tiek noteikti citādi. Ja Covid-19 ir primārais cēlonis, šie nāves gadījumi beigās iekļūst galīgajā statistikā. Taču ir grupa, kura galīgajā Covid-19 statistikā neiekļūst. Tie ir mirušie, kuriem Covid-19 bija faktors, kas veicināja nāves iestāšanos, bet nebija primārais cēlonis,” LSM.lv paskaidroja epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, kurš SPKC vada Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamentu. “Cilvēks uzņemts [slimnīcā] ar lielu temperatūru, viņam diagnosticēts Covid-19, attīstījusies pneimonija, dots skābeklis, taču pacients nav izturējis un nomiris – šādā gadījumā nāves cēlonis nav jāmēģina uzminēt. Bet ir gadījumi, kad pacientam diagnosticēts Covid-19, bet viņam ir arī trombozes un bijis infarkts. Un infarkts ir galvenais nāves cēlonis. Taču, ja nebūtu bijis Covid-19, tagad infarkta nebūtu bijis un cilvēks vēl dzīvotu. Runa ir par to, ka Covid-19 ir potenciāli nāvējoši bīstams noteiktām cilvēku grupām. Un, tāpat kā citu infekcijas slimību gadījumos, ir skaidrs, ka cilvēki mirst priekšlaicīgi, tostarp hronisku slimību saasinājumu dēļ, kurus izraisa Covid-19.

Lūk, piemēram, no kā miris cilvēks, ja viņam galvā trāpījusi lode? No traumas, kas nav savienojama ar dzīvību, vai tādēļ, ka uz viņu kāds izšāvis? Ar Covid-19 bieži vien ir tāpat. Šajā gadījumā tas pilnīgi nav principiāli svarīgs jautājums. Nezinu, kāpēc tieši šie skaitļi tik ļoti tiek apspriesti.”

SPKC vietnē ir arī sīka instrukcija, kā aizpildīt miršanas apliecību – ar konkrētiem piemēriem, kādos gadījumos kā nāves cēlonis tiek minēts Covid-19, bet kādos – netiek, piebilda Perevoščikovs.

“Jebkurā gadījumā Covid-19 daļu saslimušo noved līdz nāvei – vai nu tādēļ, ka izraisa smagu pneimoniju, vai arī citus procesus organismā, kuru dēļ saasinās citas hroniskas saslimšanas,” uzsvēra epidemiologs. “Tāpat ir ar gripu – pie mums apmēram simt cilvēku, kuriem tika diagnosticēta gripa, nomira. Par viņiem ir skaidrs, viņi bija inficējušies ar gripu, nevis kādu citu infekciju, un tas noveda pie primārās vai sekundārās pneimonijas attīstīšanās. Bet cik cilvēku vēl miruši, kuriem neviens nav ņēmis paraugus analīzēm? Kuriem gripa izprovocējusi procesus organismā, kas noveduši līdz stāvoklim, kas nav savienojams ar dzīvību? Katru gadu mēs publicējam biļetenus par gripu, kuros ir ļoti uzskatāms grafiks – kopējā mirstība valstī, izņemot nāves gadījumus, kurus izraisījušas traumas. Tajos lieliski redzams, ka kopējā mirstība Latvijā [līdz šim bija] visaugstākā gripas epidēmiju periodā.”

Atpakaļ uz sākumu

2. Reģistrēto gripas izraisīto nāves gadījumu skaits ir lielāks nekā Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits. Vai tas nozīmē, ka gripa ir bīstamāka par Covid-19?

“Daudz svarīgāk ir skatīties citus skaitļus – cik daudzi miruši no kopējā ar Covid-19 hospitalizēto skaita, bet cik – no kopējā ar gripu hospitalizēto skaita. Pavasarī Latvijā šī starpība bija piecas reizes – Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits bija piecas reizes lielāks. Jāsalīdzina lietas, kuras ir reāli salīdzināmas,” uzskata Jurijs Perevoščikovs.

“Analizēt Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaitu maksimumus pa mēnešiem – uzskatu, ka tā ir veltīga nodarbe. Jo saslimstība mums bija viena no zemākajām Eiropā, un tas noteica to, ka bija mazs mirušo skaits.

Ja mēs būtu ielaiduši situāciju kā Itālijā vai Zviedrijā, kur šogad ir jau seši tūkstoši ar Covid-19 mirušo… Pārrēķiniet attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu un iedomājieties, kas būtu, ja infekcija pie mums būtu izplatījusies tikpat plaši.

Būtu nevis simt mirušo, bet vairāk nekā tūkstotis. Mums arī tagad nav augstas saslimstības ar Covid-19, Latvijā tā [pagaidām] ir trīs reizes zemāka nekā Eiropas Savienībā, pat neskatoties uz pieaugumu pēdējā mēneša laikā. Tāpēc vērtēt kopējo mirstības palielinājumu pagaidām ir priekšlaicīgi. Lūk, kad mēs redzēsim rudens statistiku…”

Atpakaļ uz sākumu

3. Kāpēc gripas izraisīto nāves gadījumu skaits uz Covid-19 fona samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?

“Šogad mums gripas epidēmijas, par laimi, nebija. Tā Latvijā 2020. gadā dīvainā kārtā deva vietu Covid-19. Acīmredzot pret Covid-19 veiktie pasākumi izrādījās ļoti efektīvi arī pret gripu. Paskatieties, kas notika Dienvidu puslodē [kur tagad tuvojas vasara] – saslimstība ar gripu šogad tur bija ļoti zema, jo cilvēki sēdēja mājās, izolācijā, un šie pasākumi ir iedarbīgi pret daudzām infekcijām,” norādīja Jurijs Perevoščikovs.

Atpakaļ uz sākumu

4. Pēc SPKC datiem, kopējais Covid-19 slimnieku skaits tuvojas 15 tūkstošiem un mēdz būt dienas, kad kopējais izveseļojušos skaits vispār nemainās. Kas ir visi šie cilvēki, kas tiek uzskatīti par Covid-19 slimniekiem?

“Jā, es arī esmu [sociālajos tīklos] redzējis jautājumus – tā teikt, no kurienes statistikā tik daudz slimo, kas tie tādi par “nesaprotamiem cilvēkiem”? Ko nozīmē “nesaprotami”!? Katram ir vārds, uzvārds un personas kods, un ar katru ir veikts darbs,” uzsvēra Jurijs Perevoščikovs. “Lūk, kā tas darbojas – cilvēkam laboratorijā tiek veikts tests Covid-19 noteikšanai, un tas izrādās pozitīvs. Ārstējošais ārsts skatās, vai ir simptomi. Epidemiologs arī jautā individuāli katram – vai ir simptomi, kas sāp, un tā tālāk, un ievada šo informāciju datubāzē.

Pēc tam, kad slimnieku esam reģistrējuši, cilvēks var nokļūt slimnīca vai ārstēties mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Paiet 14 dienas (bet infekciozitāte parasti beidzas divu nedēļu laikā), un, ja saslimšanas forma ir viegla, cilvēkam vairs nav simptomu. Viņa izolācijas režīms beidzas. Ja nepieciešams, tiek slēgta slimības lapa un iestājas brīdis, kad ārstējošais ārsts izbeidz, kā pie mums to sauc, “epidemioloģisko gadījumu”. Ir atzīts, ka cilvēks vairs nav infekciozs, ārsts par to informē mūs, un mēs šo gadījumu varam “slēgt” arī savā statistikā.

Taču ģimenes ārsti tagad ir ļoti aizņemti un nereti nesteidz mums paziņot, ka infekcijas gadījums ir slēgts. Bet, kad ziņo, mēs to iekļaujam statistikā,” pastāstīja Jurijs Perevoščikovs.

“Lai gan, godīgi sakot, tieši šī statistika mūs satrauc mazāk par pārējo. Svarīgs ir kas cits – cik ir aizņemtu gultu slimnīcās, cik hospitalizētu smagi slimo, cik – pacientu ar vidēji smagu slimības gaitu. Cik mirušo. Cik jaunu gadījumu. Tā ir patiešām svarīga statistika.

Bet to, vai cilvēks ir pilnīgi izveseļojies, vai arī viņa veselībai vēl ir sekas, kad inficēšanās gadījums jau “slēgts”, zina tikai pats cilvēks un viņa ģimenes ārsts. Mums par to neziņo. Un arī jēdziens “izveseļojies” ir diezgan abstrakts. Daudziem izslimojušajiem sekas un dažādi simptomi ir vēl ilgu laiku – nedēļām, pat mēnešiem. Bet šie cilvēki vairs nav infekciozi. Mums, epidemiologiem, ir svarīgi, lai ārsts pieņemtu lēmumu pārtraukt pacienta izolāciju – atbilstoši noteiktiem kritērijiem.”

Atpakaļ uz sākumu

5. Vai ikdienas statistikā tiek iekļautas atkārtotas analīzes (piemēram, tādas, kas veiktas pacientam slimnīcā vairākas reizes pēc kārtas un bijušas pozitīvas)?

“Protams, [ikdienas] pozitīvo rezultātu statistikā tiek iekļauti tikai unikālie [pirmo reizi atklātie] Covid-19 pacienti, nav svarīgi, cik reižu viņi pārbaudīti pirms tam. Pie mums uz analīzēm tagad nosūta ārsts, ja ir simptomi. Ja nav nosūtījuma, cilvēkam var veikt analīzes par maksu. Taču nez vai pie mums ir daudz fanātiķu, kuri ir gatavi pāris dienās apstaigāt desmit laboratorijas un katrā samaksāt par analīzi… Atkārtoti tiek pārbaudīti cilvēki, kuri ir pakļauti īpašām riskam, piemēram, medicīnas darbinieki. Ne katru dienu, bet, teiksim, vienu reizi šodien, nākamo – pēc mēneša. Ja cilvēks tiek pārbaudīts reizi mēnesī, viņš arī varēja inficēties pēc mēneša. Tādu atkārtotu izmeklējumu, protams, ir daudz, bet nevar taču teikt, ka cilvēks, kurš šodien ir vesels, pēc mēneša nevarēja inficēties. Jā, tas ietekmē visu [kopš epidēmijas sākuma] veikto testu kopējo summāro statistiku, taču tā skaita visā pasaulē,” paskaidroja epidemiologs.

Atpakaļ uz sākumu

6. Viens no trešdienas, 18. novembra, testēšanas rezultātu komentētājiem tviterī rakstīja – “11% pozitīvo analīžu, cilvēkiem jāsaprot, ka tas nozīmē, ka īstenībā saslimušo ir daudz vairāk par diagnosticētajiem!” Kā jāsaprot inficēto procents?

“Bet kā gan citādi… Augstāks pozitīvo rezultātu īpatsvars [tajā dienā] bija tāpēc, ka 18. novembris bija brīvdiena un tika veikts mazāk skrīningu, tas ir, mazāk pārbaudīti cilvēki tur, kur ir slimības uzliesmojuma riski. Piemēram, kolektīvos, kur bijis inficēšanās gadījums. Tādi ārēji veselu cilvēku, kuriem nav simptomu, skrīningi parasti dod mazāk pozitīvu rezultātu. Kad darba dienās tiek summēti dati par cilvēku ar simptomiem un cilvēku bez simptomiem pārbaudēm, pozitīvo rezultātu procents parasti ir zemāks. Bet izejamās dienās parasti tiek pārbaudīti cilvēki ar simptomiem, un pozitīvo rezultātu procents izrādās lielāks, par ko mēs arī pārliecinājāmies 18. novembrī,” pastāstīja Jurijs Perevoščikovs.

Atpakaļ uz sākumu

7. Viens no komentāriem tviterī saistībā ar augstāku saslimšanas līmeni Lietuvā bija šāds: “Atgādināšu, ka visi maskas Lietuvā valkāja kopš vasaras. Ko nelīdz? Jo nelīdz.”  Tātad kāda jēga no maskām?

“Neviens pasākums nav simtprocentīgi efektīvs un nevar pilnībā novērst vīrusa izplatīšanos. Tāpēc svarīgi īstenot visus ieteicamos pasākumus, jo katrs no tiem kaut ko dod. Maskas lietošanas nolūks pirmām kārtām ir kontrolēt infekcijas avotu. Masku pareiza izmantošana būtiski samazina inficēšanās risku – kad tās tiek izmantotas. Taču tās nekādi nevar ietekmēt inficēšanās novēršanu situācijās, kad tās netiek izmantotas – piemēram, tikšanās ar paziņām ciešā lokā, ja kāds ir inficēts, vai arī ja cilvēks nepietiekami rūpīgi mazgā rokas un pieskaras mutei, degunam vai acīm. Tāpēc nevar teikt, ka, lai arī [Lietuvā] maskas visi valkā, tas nepalīdz. Palīdz – tur, kur valkā. Bet, ja pēc tam cilvēks skūpstās ar savu paziņu vai cilvēki bez maskām tiekas ballītē, vēl kaut kur – ko var zināt, varbūt kāds tur jau ir inficēts,” norādīja epidemiologs.

“Man šķiet svarīgi tas, ka ir kategorija cilvēku, kuri apzināti atsakās pieņemt īstenību. Joprojām ir cilvēki, kuri paziņo, ka maska viņus neaizsargā. Jā, VIŅUS maska aizsargā mazākā mērā, lai gan kaut kāda filtrācija [arī ieelpojot] ir. Galvenais – maska aizsargā APKĀRTĒJOS no VIŅA siekalu pilieniem, kuri tiek izdalīti [izelpojot] elpošanas un sarunas laikā. Ar maskas palīdzību mēs pirmām kārtām pasargājam nevis sevi, bet citus. Bet daži no tā izdara secinājumu – ja jau maska ir neefektīva MANAI aizsardzībai, es to nevalkāšu! Tāds uzskats daudziem dominē, [runājot par šo jautājumu],” rezumēja Perevoščikovs.

Atpakaļ uz sākumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt