Gobzema otrā iespēja un grūti izpildāmi solījumi. Kas jāzina par partiju «Katram un katrai»

"Atpakaļceļa vairs nav – vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī 7. oktobra rītā es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju". Tā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām intervijā izdevumam "Ventspilnieks.lv" solīja tobrīd jaunā politiskā spēka, partijas "Kam pieder valsts?" jeb "KPV LV" premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. Toreiz viņš ne valdību izveidoja, ne valsti pameta. Gobzems no Latvijas aizbrauca šī gada pavasarī, bet jau drīz atgriezās, lai ar jaunu politisko partiju "Katram un katrai" startētu šajās Saeimas vēlēšanās.

Gobzema otrā iespēja un grūti izpildāmi solījumi. Kas jāzina par partiju «Katram un katrai»
00:00 / 12:11
Lejuplādēt

Varas vēlme

Partijas "Katram un katrai" aizsākumi meklējami 2016. gada pavasarī dibinātajā partijā "KPV LV". Tolaik tās līderis bija Artuss Kaimiņš. Aldis Gobzems gan sākotnēji noliedza savu dalību tajā, taču iepriekšējās vēlēšanās jau startēja kā partijas premjera amata kandidāts.

Skaļāko "KPV LV" solījumu vidū bija gan nodoms likvidēt koalīcijas padomi, gan iecere pārveidot ministrijas par sekretariātiem. Gobzems arī solīja vērsties pret vairākiem žurnālistiem, kuri bija viņu kritizējuši.

Saeimā iekļuva 16 "KPV LV" deputāti, un partija pamatoti varēja cerēt uz darbu valdībā. Pirmajā koalīcijas veidošanas mēģinājumā "KPV LV" gan netika uzrunāta, bet, kad Jānim Bordānam izveidot savu valdību neizdevās, toreiz Valsts prezidents Raimonds Vējonis kā nākamajam iespēju deva Gobzemam. Viņš tolaik solīja: "Varu apsolīt, ka visu savu atlikušo mūžu es veltīšu, lai Latvijas tauta dzīvotu pārticībā, lai tā dzīvotu saticībā un lai Latvija uzplauktu."

Tomēr pieredzējušie politikas veterāni Gobzema cerībām aizlika priekšā kāju, jo viens pēc otra no sadarbības atteicās. Gobzems savu iespēju vēl centās saglābt, aicinot valdībā bezpartejiskus profesionāļus, taču šī iecere beidzās, īsti pat nesākusies. Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens skaidroja: "Es domāju, ka viņš gribēja kļūt par valdības vadītāju, un arī šie dažādie manevri, kas tur notika to dažu dienu laikā, kad viņiem šāda iespēja bija, liecināja par to, ka viņš patiešām ļoti vēlas kļūt par noteiktu izpildvaras līderi, bet, no otras puses, arī toreiz aizkulisēs cirkulēja ziņas par to, ka diez vai viņiem tas izdosies. [Ministriem] no citām partijām varētu būt diezgan grūti strādāt viņa vadībā, un to mēs arī pieredzējām."

Pēc Gobzema neveiksmīgā valdības izveidošanas mēģinājuma "KPV LV" sašķēlās. Vairums deputātu bija gatavi darboties Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdībā, bet daļa, tostarp Gobzems, balsoja pret "Jaunās Vienotības" vadīto valdību, frakciju pameta un visus četrus gadus nostrādāja opozīcijā.

"Es domāju, tas bija cilvēcisks aizvainojums par to, ka viņš netika apstiprināts šajā amatā, viņš bija ļoti vīlies un droši vien arī apvainojies uz potenciālajiem koalīcijas dalībniekiem, un vienkārši negribēja ar viņiem sadarboties, jo varbūt cerēja uz kaut kādu, nu tā teikt, atgriešanos baltā zirgā, bet tas nekad nenotika. Viņš droši vien gribēja būt Ministru kabineta vadībā, izjust, cita starpā, arī šī amata spozmi, bet es pieņemu, ka viņš bija gatavs tikai pirmajam amatam, viņš nebija gatavs kaut kādam tur ministram, ierindas deputātam, tas bija acīmredzot viņam par sīku," uzskata Ikstens.

Partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (no kreisās) un partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, 2018. gada jūnijs

Vēlāk no frakcijas tika izslēgts arī otrs partijas līderis Artuss Kaimiņš, un "KPV LV" popularitāte strauji kritās. Gan Eiropas Parlamenta, gan Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās partija savāca tikai vienu procentu vēlētāju balsu. Koalīciju partijai nācās atstāt brīdi pēc tam, kad to pārstāvošais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pārgāja Nacionālās apvienības rindās un premjers valdības sastāvu ''pielaboja'', nomainot pārējos "KPV LV" ministrus – Sandi Ģirģenu un Ramonu Petraviču. Tāpat atklājās, ka partija nelikumīgi tērējusi tai piešķirto valsts finansējumu.

Gobzema deputāta gaitas

Nedienas ar "KPV LV" nebija šķērslis Aldim Gobzemam kļūt par vienu no aktīvākajiem debatētājiem no 13. Saeimas tribīnes. Covid-19 pandēmijas sākumā Gobzems kritizēja valdību par nepietiekamiem ierobežojumiem slimības apkarošanā un cilvēkus par vieglprātību, savukārt vēlāk vērsās jau pret slimību ierobežojošiem pasākumiem, kad valdība tos ieviesa.

"Es teiktu, ka tas tikai apstiprina šo viņa balamutīgo raksturu, nekonsekvenci, nespēju pildīt solījumus, un šādus politiskos līderus sabiedrība īpaši nemīl," uzsvēra politologs Ikstens.

Deputātu vairākkārt izslēdza no dalības Saeimas sēdēs – gan par Covid-19 vakcinācijas sertifikāta neuzrādīšanu, gan par policistu darba traucēšanu un viņu cieņas aizskaršanu pulcēšanās ierobežojumu laikā vairākās pilsētās, kur tika rīkotas politiskās akcijas ar nosaukumu ''Rododendrs''.

Arī šoruden Gobzemam ir aizliegts piedalīties sešās Saeimas sēdēs par to, ka bijis rupjš pret deputātu Sandi Riekstiņu, nosaucot viņu par kretīnu.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems piedalās biedrības "Stabilitātei - Jā!" rīkotajā tautas sapulcē pie Brīvības pieminekļa, kurā protestē pret Covid-19 ierobežošanas pasākumiem., 2020. gada 12. decembris

Aizstāvības izgāšanās 

Šī gada sākumā Aldis Gobzems nodibināja jaunu partiju – "Katram un katrai". Šī būs Gobzema otrā partija. Līdz tam viņš sabiedrībā bija vairāk pazīstams kā advokāts, arī pārstāvot Zolitūdes lielveikala sabrukšanas traģēdijā cietušos un solot Latvijas vēsturē lielākās kompensācijas.

Tomēr pievēršanās politikai acīmredzot liedza Gobzemam kvalitatīvi pildīt advokāta pienākumus. Īsi pirms iepriekšējām vēlēšanām tiesa nolēma atstāt bez izskatīšanas triju traģēdijā cietušo prasības, jo Gobzems atkārtoti neieradās uz tiesas sēdi. Gobzems gan neierašanos uz tiesu dēvēja par pārpratumu. "Kalendārā tādas ziņas nebija. Man bija pagājušajā nedēļā saruna ar tiesu sēžu sekretāri, kura man zvanīja un teica, ka sēdes ir noņemtas līdz kaut kādam datumam, kuru es no galvas neatceros. Tāpēc droši vien pārpratums kaut kāds." Uz žurnālista precizējošo jautājumu, ka lēmums jau bijis par atkārtotu neierašanos, ne tikai vienu, Gobzems atbildēja: "Man ir grūti pateikt, kas tur ir. Iepriekšējo reizi es noteikti esmu bijis. Ir kaut kādas reizes, kad es dzīvē neesmu bijis uz kādu tiesas sēdi, bet tur noteikti ir pārpratums, to mēs atrisināsim."

Gobzems lēmumu pārsūdzēja, bet arī to tiesa noraidīja, jo advokātam neesot bijis ordera, kas apliecinātu viņa tiesības pārstāvēt lietā iesaistītās personas. Kļūstot par Saeimas deputātu, Gobzems lietas nodeva kolēģiem, jo likums liedz apvienot advokāta un deputāta darbus. Traģēdijā cietušo biedrības valdes locekle Aļona Burve-Želudkova toreiz medijiem pauda, ka advokāta pievēršanos politikai cietušie vērtē kā nodevību. Viņa arī apgalvoja, ka Gobzems uz krimināllietas tiesas sēdēm neesot nācis pat pusotru gadu, atstājot cietušos bez interešu pārstāvja.

Solījumus būs grūti izpildīt

Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Gobzems agresīvā tonī paziņoja: "Ja es mīlu savus bērnus, izdarīšu vislabāko. Tāda pati attieksme man ir politikā; ja mēs ieguldīsim bērnos, nevis izpatiksim katram pensionāram, kam izskalotas smadzenes, tikai tad valsts uzplauks."

Partijas "Katram un katrai" 14. Saeimas vēlēšanu reklāma uz sabiedriskā transporta

Partijas "Katram un katrai" piedāvājumā ir daudz vilinošu solījumu – samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, medikamentiem, elektrībai un gāzei, atcelt nekustamā īpašuma nodokli mājsaimniecībām un transporta nodokli, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijām līdz 1000 eiro. Partijas programmā solīts arī dot – gan brīvpusdienas visiem bērniem, gan bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem, gan vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu paaugstināt līdz pieciem tūkstošiem eiro. Gobzems uzsvēra: "Jūs zināt, cik tas ir, pieci tūkstoši par bērnu? Tas ir gadā 85 miljoni. Par Covid-19 gultām nozaga 80 miljonus. Jūs gribat teikt, ka 12 miljardu budžetā nevar atrast 80 miljonus? Valstij tas nav nekas, bet katrai māmiņai tas ir mežonīgs atbalsts. Turklāt, tas caur PVN atnāk atpakaļ. Tās vispār ir kaķu asaras. Gadā piedzimst 17 tūkstoši latviešu, sareiziniet ar pieciem tūkstošiem, cik tas būs?"

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis sacīja – partijas piedāvājumā trūkst risinājumu, kā solījumus izpildīt. "Tas piedāvājums, protams, šķiet populistisks tā iemesla pēc, ka tur ir izlasīti piedāvājumi, kurus ir salīdzinoši, teiksim tā, patīkami lasīt, respektīvi – "mēs palielināsim vai samazināsim to, kas mums īsti nepatīk". Respektīvi, izlasītas tādas lietas, kas salīdzinoši labi ir komunicējamas. Bet, ja skatāmies ekonomikā, tad, protams, ir arī ne tikai patīkamās lietas jādara, bet arī daudzas nepatīkamās lietas, kuras šajā ziņā kā piedāvājuma iztrūkst. Kaut vai piedāvājot risinājumus tam, kas tad [kompensēs] vai ar ko tiks kompensēti, piemēram, nodokļu samazinājumi, kur tiks ņemti ieņēmumi, lai daudz ko palielinātu, – arī tās lietas iztrūkst," uzskata Gašpuitis.

Ekonomists norādīja – daudzas no partijas nosauktajām problēmām, piemēram, algas un nodokļi, prasa nopietnu diskusiju un risinājumu. Taču tas būtu jādara sabalansēti, lai neciestu citas jomas.

"Skaidrs, ka, sasummējot to tādā saprātīgā attīstības budžetā, tām visām lietām naudas nav. Ekonomiski galvenais secinājums – izskatās pārāk labi, lai tā būtu īstenība.

Bet kaut kādā mērā šīs lietas ir iespējams īstenot, tikai – kurš par to visu maksās un kā maksās, tas ir jautājums," norādīja Gašpuitis.

Gobzema jauno politisko piedāvājumu politologs Ikstens dēvēja par pragmatiskāku salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, taču norādīja, ka tas gluži nesader ar partijas līdera personības iezīmēm, tāpēc var vēlētājus mulsināt.

"Nu tas ir kļuvis tāds nedaudz rāmāks un piezemētāks nekā 2018. gadā piedāvāja "KPV LV". Mēs vairs neredzam tur tādus dramatiskus piedāvājumus kā, piemēram, samazināt ministru skaitu līdz sešiem, izveidot vienu Latvijas augstskolu un tamlīdzīgas ēverģēlības. Līdz ar to šķiet, ka tas piedāvājums kļūst pragmatiskāks, un varētu domāt, ka Aldim Gobzemam un viņa domubiedriem atrašanās Saeimā ir nākusi par labu. Šajos četros gadus viņi ir kaut ko apguvuši. No programmas to varētu nolasīt, bet tas neiet nu nekādi kopā ar Alda Gobzema izteikti agresīvo intervēšanās stilu un publiskajiem paziņojumiem. Tas, es domāju, arī rada tādu ārkārtīgi nedrošu sajūtu par to, kas šī partija patiesībā ir un cik lielā mērā tā ir atkarīga no Alda Gobzema kaut kādām iegribām vai kaut kādiem jūtu uzplaiksnījumiem," uzsvēra Ikstens.

Nedēļu pirms Saeimas vēlēšanām SKDS aptaujā partijai "Katram un katrai" redzams nepilnu trīs procentu vēlētāju atbalsts. Politologs Jānis Ikstens gan pieļāva, ka "Katram un katrai" var atkārtot Zīgerista partijas 1995. gada vēlēšanu fenomenu, kad daļa vēlētāju apgalvoja, ka par šo partiju nebalsos, bet vēlēšanās rīkojās pretēji. Tomēr, arī iekļūstot Saeimā, Gobzema partija, visticamāk, netiks uzaicināta strādāt valdībā, uzskata politologs.

Partiju analīze

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti