Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Igaunija un Lietuva palielinājušas saslimstības rādītāja slieksni, līdz kuram ieceļotājiem no attiecīgās valsts nav jāievēro pašizolācija. Jau iepriekš un arī tagad Viņķele noraidīja ideju par šādu soli arī Latvijā.
Ministre atzina, ka valdībā ir diskusijas par šo jautājumu. “Es saprotu [ekonomikas ministru Jāni] Vitenberga kungu, kurš aģitē par tūrisma nozari,” piebilda Viņķele.
Vienlaikus viņa norādīja uz to, ka viesmīlības pasākumu īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) ir aptuveni 2,5%. “Un šeit izšķiršanās ir starp to, cik brīvi mēs dzīvojam Latvijas iekšienē, cik brīvi mēs pulcējamies, apmeklējam kultūras, izklaides pasākumus, cik brīvi strādā mūsu sabiedriskās ēdināšanas iestādes, cik droši mūsu bērni klātienē apmeklē skolu, – un viena biznesa – tūrisma biznesa – izdzīvošanas labbūtības jautājumu,” skaidroja ministre.
Viņasprāt, šādā situācijā svaru kausi sliecas par labu tam, lai nodrošinātu iespējami mazāk ierobežojumu Latvijas iekšienē. Bet, paaugstinot minēto slieksni, pieaugs Covid-19 inficēšanās risks, kas savukārt atstās iespaidu uz to, ka ierobežojumus nāktos pastiprināt.
“Risinājums vienkārši ļaut brīvāk un bez ierobežojumiem kustēties var draudēt ar bumeranga efektu.
Pāris nedēļas brīvi pakustamies, un inficēšanās rādītāji un saslimušo cilvēku skaits pieaugs tik būtiski, ka mums būs jādara ārkārtīgi ekonomikai smagas un vēl traumējošākas lietas,” brīdināja Viņķele.
Tostarp viņa minēja mācības neklātienē, kas īpaši ietekmētu mazo klašu skolēnu vecākus, tādējādi arī atstājot būtisku ietekmi uz tautsaimniecību.
Vienlaikus veselības ministre apliecināja, ka otrdien, 15. septembrī, piedāvās valdībā skatīt jautājumu par obligātās pašizolācijas termiņa saīsināšanu no 14 dienām uz 10 dienām. “Balstoties uz jaunākajiem pētījumiem par vīrusa inficētspēju no cilvēka, kurš ir saslimis, konstatēts, ka desmit dienu pašizolācija lielā apmērā nepalielina risku šim cilvēkam inficēt citus,” skaidroja politiķe.
Viņķelei nepiekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) “Es neapstrīdu, ka ir šāds Covid-19 un jābūt epidemioloģiskai drošībai, bet ir alternatīvi risinājumi (..), kas ļautu pārliecināties, ka valstī ieceļo no Covid-19 brīvi jeb neinficēti cilvēki,” sacīja Ģirģens. Viņaprāt, šādas alternatīvas ir sejas masku lietošana iebraucējiem 14 dienas, testēšana uz robežas, izziņas uzrādīšana par negatīvām Covid-19 analīzēm.
Savukārt Viņķele vēlāk sociālajos tīklos uzsvēra, ka sākotnējā testēšana nevar aizstāt pašizolāciju.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.