Intervijā ukraiņu žurnālistam Serhijam Sidorenko, ko otrdien publicējis tīmekļa izdevums "European Pravda", Braže izteikusies, ka Ukrainai nepieciešama ne tikai zenītartilērija un munīcija, bet arī tālas darbības rādiusa ieroči.
Uz žurnālista precizējošo jautājumu, vai tie nepieciešami arī triecieniem Krievijas teritorijā, viņa atbildēja apstiprinoši: "Arī Krievijas teritorijā, no kuras Krievija uzbrūk Ukrainai, jo to nosaka starptautiskās tiesības. Jūs drīkstat veikt triecienu [mērķiem] ne tikai Ukrainas suverēnajā teritorijā, bet arī tām vietām, no kurām Krievija uzbrūk."
Līdzīgi iepriekš izteicies arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka Krievija pret Ukrainu īsteno iekarošanas karu un Kijivai ir tiesības uz pašaizsardzību, tostarp uz triecieniem pa likumīgiem Krievijas militārajiem mērķiem ārpus valsts".
Ministre atkārtoti uzsvēra, ka ukraiņiem ir tiesības izmantot prettriecieniem Krievijai visus tiem piegādātos ieročus, tai skaitā iznīcinātājus F-16, tālas darbības rādiusa lidrobotus un raķetes ATACMS.
"Ja Krievija uzbrūk Ukrainai, Ukrainai ir tiesības dot prettriecienu," norādīja Braže.
Uz jautājumu, vai varētu mainīties pašreizējie rietumvalstu nosacījumi, kas liedz izmantot Rietumu ieročus ārpus Ukrainas teritorijas, ministre atbildēja, ka tie varētu manīties.
Viņa piebilda, ka ir jau valstis, kas ieročus piegādā bez šādiem nosacījumiem.
"Ne viss tiek izteikts skaļi, un zināmos brīžos labāk, ka tas netiek teikts skaļi, taču ir efekts kaujas laukā," atzina Braže.
Uz žurnālista jautājumu, vai Krievija apstāsies Ukrainā, viņa atbildēja, ka "Krievijai ir jāapstājas Krievijā".
"Nav runa par [Krievijas] apturēšanu Ukrainā. Krievija ir jāpadzen no Ukrainas," uzsvēra ministre.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" Braže atgādināja, ka Eiropas Savienība gatavo kārtējo sankciju paketi pret Krieviju.
"Tā nākamā sankciju pakete, kas tiek gatavota, un esošo sankciju iedzīvināšana ir ļoti skaidra. Viens ir individuālās sankcijas attiecībā uz cilvēkiem, tad ir tā saucamās sektorālās sankcijas, tur būs arī mangāna rūda, alumīnija oksīds un citas lietas. Un nākamais, kas ir mūsu lielā prioritāte – Baltkrievijas un Krievijas sankciju samērošana," pauda Braže.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
