Ukrainas bēgļiem Latvijā piešķirs 500 eiro «darba pabalstu»; sabiedriskais transports – bez maksas

Saeima ceturtdien, 10. martā, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas nosaka papildu mehānismus, kā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs saņemt atbalstu. Citstarp Ukrainas bēgļiem Latvijā paredzēts vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts 500 eiro apmērā. Noteikts arī, ka šīs valsts iedzīvotājiem būs tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu, informēja Saeimas Preses dienestā.

Bērniem, kas ieradušies Latvijā no Ukrainas bez vecāku pavadības, ieviests jauns ārpusģimenes aprūpes institūts – ārkārtas aizbildnība. Likums paredz, ka par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kā arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai viesģimenes statuss, tāpat arī persona, ar kuru nepavadīts bērns kopā ieradies Latvijā.

Ja pašvaldība bērnam nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā un tā tiek apgūta privātā izglītības iestādē, pašvaldība šim privātā pakalpojuma sniedzējam segs izmaksas Izglītības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

Likumā veiktas izmaiņas, lai pacientiem ar hroniskām slimībām nodrošinātu zāļu terapijas nepārtrauktību, ja tiem ir derīga, Ukrainā izrakstīta recepte. Ja zāļu terapijas turpināšanai nepieciešamas narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, tad Ukrainas iedzīvotājam nepieciešama attiecīgā ārsta speciālista konsultācija Latvijā. Tas izrakstīs zāles uz Latvijas recepšu veidlapas. Ņemot vērā, ka karadarbības rezultātā personām var būt bijusi traucēta iespēja saņemt zāles Ukrainā, tad būs pieļaujama šo zāļu saņemšana arī gadījumā, ja Ukrainas receptes derīguma termiņš ir beidzies ne vēlāk kā pirms 14 dienām, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas jeb 500 eiro apmērā, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tāpat noteikts, ka darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas iedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas. Ukrainas iedzīvotājus, kas ir farmaceiti un farmaceita asistenti, varēs nodarbināt aptiekas, zāļu lieltirgotavas vai ārstniecības iestādes.

Noteikts, ka Ukrainas iedzīvotājiem būs tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu, kas pārvadā pasažierus dotētajā reģionālās nozīmes maršrutā.

Ar izmaiņām likumā nodrošināts atbalsts arī tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri, bēgot no Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta, ieceļo Latvijā ar dzīvniekiem. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā minētos dzīvniekus reģistrēs un nodrošinās tiem veselības obligāto prasību izpildi.

Savukārt, lai atvieglotu ziedojumu veikšanas kārtību valsts kapitālsabiedrībām, likumā paredzēta speciāla kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, norādīja Saeimas Preses dienestā.

Tāpat paredzēts piemērot pievienotās vērtības nodokļa nulles procentu likmi tādu preču piegādēm, kas uz līguma pamata tiek bez maksas piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā vai nodotas tālāk citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai ar mērķi sniegt vispārējo atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti