Panorāma

Panorāma

Panorāma

COVIDPASS.LV - jaunā ceļotāju anketa

RSU virusologi pēta «latviešu covid»

Stradiņa universitātes virusologi pēta «latviešu Covid»

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) virusologi šonedēļ sāka pētīt Latvijas koronavīrusa pacientu bioloģisko materiālu. Tas ļaus atbildēt gan uz jautājumu par vīrusa smagumu, antivielām un iespēju saslimt atkārtoti, gan, iespējams, izdosies atklāt, kāpēc Latvijā ar vīrusu slimo mazāk nekā kaimiņvalstīs. Pagaidām zinātnieki pieļauj gan saistību ar padomju gados saņemto tuberkulozes vakcīnu, gan likumpaklausību.

Sākot darbu pie iegūto paraugu izpētes, laborantes ģērbjas aizsargtērpos, liek sejas vairogus un velk dubultus gumijas cimdus. Viņas tūlīt sastapsies ar Covid-19. Līdz šim iegūti 60 paraugi no tiem, kuri Latvijā izslimojuši šo vīrusu.

"Mēs pētam gan asinis, gan iztriepes, gan fēces, gan urīnu, kur nosakām gan vīrusa klātbūtni, gan slodzi, jo domājam – ja ir vīrusa slodze organismā lielāka, slimības gaita ir smagāka," saka RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore Modra Murovska.

Tāpat slimības gaitu būtiski ietekmē citi vīrusi, piemēram, herpes vai adenovīrusi un hroniskās kaites, kas pacientam ir. Tas ir atsevišķs pētījuma lauks. Tāpat kā vīrusa sekas. "Šie slimnieki lielā procentā, ap 70%, sirgst ar tā saukto noguruma sindromu. Kas var būt tikai simptoms, bet var novest arī pie slimības. Pie hroniskā noguruma," norāda Murovska.

Pētījums saņēmis arī  Borisa un Ināras Teterevu fonda ziedojumu. Par šo naudu, piemēram, iegādāta ierīce laboratorijas sterilizēšanai. "Mēs varam droši strādāt, varam pasargāt paši sevi un apkārtējo laboratoriju kolēģus," saka RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Zaiga Nora-Krūkle.

Lai pētījums izdotos, nepieciešami vairāki simti paraugu. Pagaidām saņemti 60. "Cik būs apjomīgi, to mēs paredzēt nevaram. Tas ir atkarīgs no pacientu skaita un arī no vēlmes iesaistīties. Jo ne visi piekrīt. Ir, kas atsakās," norāda Nora-Krūkle.

Protams, arī virusologus interesē atbilde uz jautājumu – kāpēc Latvijā ar šo vīrusu slimo salīdzinoši mazāk nekā tepat kaimiņos, Lietuvā un Igaunijā. Vai tiešām ir kāda atšķirība, iespējams, pat gēnu līmenī? "Kāpēc mēs tik maz slimojam? Varbūt tiešām mums ir īpašības, kas atšķiras. Varbūt BCŽ vakcīnai nozīme, prettuberkulozes vakcīnai, [varbūt] ir dati, ka aizsargā," vaicā Murovska.

"Varbūt mums ir kāda īpatnība tīri ģenētiski, varbūt ģeogrāfiski, tad rodas jautājums – kāpēc kaimiņiem nav, kā mums. Bet ticamāk – mēs esam likumpaklausīgi un ierobežojumi bija lielāki,"

Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādās arī ieteikumus ārstiem. "Visam ir jābūt uz pierādījumiem balstītam. Un, ja šie pierādījumi būs, būs arī vadlīnijas un pieeja, kā ārstēt un ko darīt," saka Nora-Krūkle. Pētījums jāpabeidz līdz gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti