Slimnīcās plānveida stacionāro palīdzību ierobežos ilgāk; stingrākas prasības ambulatorajiem pakalpojumiem

Ņemot vērā aizvien pieaugošo stacionēto Covid-19 pacientu skaitu un nepieciešamību vienlaikus spēt sniegt neatliekamo palīdzību citiem pacientiem, arī pēc 4. janvāra slimnīcās vēl saglabās  ierobežotu plānveida stacionāro pakalpojumu klāstu. Vienlaikus stingrākas prasības noteiktas ambulatorajiem pakalpojumiem, informēja Veselības ministrija.

Par šādu soli trešdien, 30. decembrī, lēmusi valdība pēc Veselības ministrijas priekšlikuma. Iepriekš plānveida stacionārās palīdzības pārtraukšana slimnīcās bija paredzēta līdz 4.janvārm. 

Lieto “Telegram”? Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais! 📣

 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Arī pēc 4. janvāra dienas stacionāros sniegs tikai noteiktus plānveida stacionāros pakalpojumus, kurus nedrīkst pārtraukt:

  • pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;
  • staru terapija;
  • veselības aprūpes pakalpojumi hematoloģijā;
  • metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija;
  • pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
  • invazīvā kardioloģija;
  • invazīvā radioloģija. 

Stacionāros obligāti būs jānodrošina:

  • akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība;
  • onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
  • veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;
  • akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

Veselības ministrija gan norādīja –  tiklīdz būs iespējams, plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšana tiks paplašināta.

Vienlaikus ar stingrākām drošības prasībām ārstniecības iestādes turpinās sniegt ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus.

Attiecīgi speciālistu konsultācijas iespēju robežās jānodrošina attālināti. Ja tas nav iespējams, pacientus drīkst pieņemt tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku. Tāpat ārstniecības iestādei, organizējot pierakstu, jāparedz pietiekams laika periods starp pacientiem, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.

Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.

Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.

Paula Stradiņa slimnīcā ārkārtējās situācijas laikā koronavīrusa slimnieku aprūpē iesaistīti ārsti no visdažādākajām nodaļām un pat medmāsas, kas iepriekš sniedza tikai ambulatoros pakalpojumus.

Ar jaunajiem apstākļiem spiesti aprast daudzi, un Covid-19 slimniekus aprūpē arī tādi darbinieki, kas infekciju slimību nodaļās iepriekš nav strādājuši.  

“Jebkurā gadījumā šīs paaugstinātas epidemioloģiskās uzraudzības gadījumā tur ir vajadzīgs lielāks personāla skaits, jo viņiem ir jāpārģērbjas, jāiet iekšā, kādam ir jābūt ārpusē. Tas kopējais pacientu skaits tā kā slimnīcā ir mazāks pašlaik, bet to pacientu aprūpē, kas ir, ir vajadzīgs lielāks personāla skaits,”  stāstīja P. Stradiņa slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Jo vairāk koronavīrusa pacientu, jo lielāki ierobežojumi un jārēķinās, ka ne visus pakalpojumus var saņemt attālināti vai tuvu dzīvesvietai.

“Vēl viens iemesls ir arī sociālekonomiskie apstākļi. Pacientam vienkārši ir ļoti grūti nokļūt pašreizējos apstākļos līdz vajadzīgajai iestādei. Tad mums, ģimenes ārstiem, ir ļoti daudz vēl papildu attālināto konsultāciju, lai saskaņotu nākamās plānveida izmeklēšanas,” sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Šie pacienti nezaudēs savu vietu rindā.

“Ir tas, ka varētu būt kaut kāds pacientu loks, kuri savas problēmas nerisina šodien, un viņas būs vēl smagākas pēc tam, kad Covid-19 krīze būs beigusies,” sacīja Kreicberga.

KONTEKSTS:

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka pagājušajā nedēļā, salīdzinot ar vienu nedēļu iepriekš, stacionēto pacientu skaits pieaudzis par 6,4% un bija vidēji 114 pacienti dienā. Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) 29. decembra dati, stacionāros uz to brīdi ārstējas kopumā 1059 pacienti, no kuriem ar vidēju slimības gaitu – 1000 pacienti, savukārt ar smagu slimības gaitu – 59 pacients. Turklāt epidemioloģiskās prognozes liecina, ka slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt, informēja Veselības ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt