Sadaļas Sadaļas

4. studija

Cik laika nepieciešams, lai sameklētu no avārijas vietas aizbēgušu autovadītāju?

4. studija

4. studija

Kā jaunais vīruss ietekmējis mūsu valodu, uzvedību un sadzīvi?

Sejas aizsega vietā – aizsargmaska. Padomi pareizai valodas lietošanai

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 ietekmējusi arī mūsu ikdienas sarunvalodu. Vīruss Latvijā ieviesis gan jaunvārdus, gan arī jaunus paradumus un pat bērnu rotaļas.

Visbiežāk ikdienā varam pamanīt dažādus paziņojumus un atgādinājumus, kuri vēsta par nepieciešamību ievērot higiēnas prasības.

"Cilvēki nepareizi sauc dezinfekcijas līdzekļus, iespējams, angļu valodas iespaidā. Piemēram, tos sauc par dezinfektoriem, kas pats par sevi nav nepareizs vārds, taču tam ir cita nozīme. Tas ir cilvēks, kurš pēc tam dezinficē darba vietu, kur ir bijis, piemēram,  Covid-19 slimnieks," skaidroja Valsts valodas centra (VVC) pārstāvis Arturs Krastiņš.

Pēc viņa teiktā, interesanti ir tas, ka dažādi sauc sejas aizsargmaskas. "Citi tos sauc par sejas aizsegiem, taču tas nebūtu tas precīzākais, kā to saukt.

Tāpēc, ka sejas aizsegs var būt arī kā kovboju filmās – aizsedza priekšā seju, lai neredz, kas par cilvēku, tā var būt jebkāda maska. Labāk teikt "sejas aizsargmaska"."

Ir vārdi, kas mūsu ikdienas valodā ir ienākuši ar pavisam citu nozīmi. 

"Ja runājam tieši par tiem aizsargiem, kurus mēs redzam veikalos pārdevējiem, tad tos labāk saukt par "vizīriem". 

"Vizieris", kas tagad ir "iegājies" sabiedrībā, patiesībā ir termins ar pilnīgi citu nozīmi. Vizieris ir optisks tēmeklis jeb skatu meklētājs, kas ir kamerās, kas ir teodolītos. Un vizieris ir arī kuģu daļa. Tā ir daļa, kas prāmjiem atveras. Kuģa purngals atveras, un pa to var iebraukt mašīnas iekšā, un šī daļa, kas atveras, to sauc par vizieri," klāstīja VVC pārstāvis.

Valoda neapšaubāmi pandēmijas dēļ ir mainījusies.

Arī bērnu spēles nu tapušas pieskaņotas vispārējai situācijai valstī un pasaulē – bērni tagad spēlē nevis "ķeriņus" vai "sunīšus", bet gan "kovidu".

Tas nozīmē, ka noķertais nelaimīgais nu ir inficētais – "kovids", kurš ķer un inficē nākamo upuri. 

Tomēr runa nav tikai par vārdiem vien. Covid-19 būs atstājis ietekmi arī uz cilvēku dzīvi. Pirmajā uzliesmojumā bija satraukums sabiedrībā, bet ar laiku tā pielāgojās jaunajai situācijai un iestājās zināms miers. 

"Tagad [otrajā uzliesmojumā] ir drusciņ grūtāk tajā ziņā, ka, lai gan mēs jau esam vienreiz pielāgojušies šīm pārmaiņām, mūsu klimatā,

protams, nāk novembris, decembris, janvāris, februāris, kas ir tumšie mēneši," sacīja psihoterapeite Diāna Zande.

Der atcerēties vēl neseno gada sākumu un tajā laikā saprastās lietas.

"Ceru, ka attiecībās, kuras, piemēram, ir ģimenē, – tas, ko cilvēki jau ir iemācījušies pavasarī, ka tas palīdzēs mums arī otrajā Covid-19 vilnī izmantot tās stratēģijas, kuras jau esam apguvuši. Bet, vai mēs tās izmantosim un ko mēs esam iemācījušies, tas ir katra indivīda ziņā," teica psihoterapeite Diāna Zande.

Tos, kas šobrīd gana skaļi pauž savu viedokli par to, ka tāda vīrusa nemaz nav, Zande raksturoja sekojoši:

"Tie cilvēki, kuri tā kā ignorē šīs ārkārtējās situācijas eksistenci un izliekas, ka nekas nav bijis, noliedz realitāti.

Tāds drusku bērna skats uz dzīvi." 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt