"4. studijas" skatītāja Irēna, kura dzīvo Rīgā, Brīvības ielā, jau vairāk nekā desmit gadus cīnās par to, lai viņai mājās pa krānu tecētu ne tikai karstais, bet arī aukstais ūdens. Problēmas ar aukstā ūdens padevi sākās jau 2013. gadā. Irēna stāstīja, ka tad ūdens vēl mazliet esot bijis, bet jau kopš 2018., 2019. gada vannas istabā aukstā ūdens nav vispār un arī tualete nedarbojas.
"Jānes ūdens ir no virtuves. Man tas ir ļoti apgrūtinoši," atzina Irēna. "Man ārsts aizliedza mazgāties vannā, man jāmazgājas noteikti dušā. Un tad mana aprūpētāja paņem lejkannu un lej virsū. Tad es ieziepējos, un tikai tā es varu nomazgāties."
Nama apsaimniekotājs ir uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), ar kuru gadu gaitā notikusi vairākkārtīga sarakste. Bijuši skaidrojumi, ka šāda situācija var rasties ūdens stāvvadu nolietojuma dēļ. "Rīgas namu pārvaldnieks" uz dzīvokli sūtījis arī santehnikas remonta speciālistus, kas ik pa laikam situāciju atrisinājuši. Tiesa gan, uz ļoti īsu brīdi.
"Virtuvē man ūdens tek gan aukstais, gan siltais. Tikai tā vanna ir par tālu, lai es varētu tur tikt. Katru reizi ar spainīti man jāņem tas ūdens un jālej," sacīja seniore.
Irēnas kundze rakstījusi arī uzņēmumam "Rīgas ūdens", lai pārliecinātos, vai caurulēs, kas piegādā namam ūdeni, ir vajadzīgais spiediens.
SIA "Rīgas ūdens" vecākais komunikācijas koordinators Sandis Vanzovičs norādīja, ka "Rīgas namu pārvaldnieka" iesniegumu ar prasību pārbaudīt ūdens spiedienu uzņēmums saņēmis jau 2019. gadā. Toreiz ūdens spiediens pat pārsniedzis vajadzīgo līmeni.
"Nākamā saskarsme bija 2023. gada nogalē, kad mainījām skaitītāju, pie viena pārbaudījām arī spiedienu, – arī viss ir kārtībā. Līdz mājai ūdens spiediens ir pietiekams. Tālākais jautājums ir par nama iekšējiem tīkliem, kas jārisina namu apsaimniekotājam un arī diemžēl pašiem dzīvokļu īpašniekiem," skaidroja Vanzovičs.
Seniores aprūpētāja apstaigājusi vairākus dzīvokļus, lai saprastu, vai aukstā ūdens problēmas ir arī citiem nama iedzīvotājiem, bet atbildes nav saņēmusi, jo kaimiņi mainās un esot grūti viņus sastapt.
Tomēr, kā noskaidroja "4. studija", sūdzības ir arī citiem nama iedzīvotājiem, ne tikai tajā kāpņu telpā, kur dzīvo Irēnas kundze.
Nama apsaimniekotāja, "Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāve Inita Kabanova pastāstīja, ka ziņas no iedzīvotājiem par problēmām ar ūdens spiedienu tiek saņemtas vairāku gadu garumā. Speciālisti esot "darījuši, ko varējuši", lai to labotu.
"Ir mainīti filtri, ir laboti stāvvadi, bet te ir tas stāsts, ka ar šiem mazajiem darbiem tas tomēr nav ilgtermiņa risinājums," atklāja Kabanova.
Ēka ir celta 70. gadu beigās, un tērauda stāvvadi, pēc apsaimniekotāja teiktā, savu laiku ir nokalpojuši, un tie ir jāmaina. Par to lēmums jāpieņem vismaz pusei no nama iedzīvotājiem, kas ir sarežģīti, jo vajadzību ir daudz.
Vienam svarīgākas šķiet pagraba durvis, citam jumts, vēl kādam – ūdens. Mājā ir 135 dzīvokļi.
Provizoriskā "Rīgas namu pārvaldnieka" tāme šim mērķim ir 70 000 eiro. Mājas uzkrājuma fondā pašlaik ir 30 000 eiro. "Rīgas namu pārvaldnieks" skaidro, ka ūdens stāvvadu maiņa nav iekļauta ierastajā namu uzturēšanas plānā, jo tie ir kapitālie remontdarbi.
"Mēs ieliekam kā piedāvājumu, mēs aicinām iedzīvotājus kopīgi domāt par savu īpašumu, ka tas dzīvoklis nav vienīgais viņu īpašums, bet, ka viņu īpašumā ir tie paši stāvvadi, jumts un koptelpas, bet tas ir smags darbs," atzina RNP Pakalpojumu nodrošināšanas pārvaldes direktors Jurijs Tukišs.
Iedzīvotāji izveidojuši "WhatsApp" grupu, kurā aptaujājuši apmēram 90 dzīvokļu iemītniekus, no kuriem daļa atbildējuši, ka viņiem lielākā problēma – tāpat kā Irēnas kundzei – ir aukstā ūdens padeve. Ja vannasistabā tek tikai karstais ūdens, tas nozīmē arī liekas izmaksas, jo jāmaksā par ūdens uzsildīšanu, ko vēlāk nākas atdzesēt.
Šobrīd apsaimniekotājs kā vienu no pirmajiem veicamajiem darbiem plānā ielicis ūdens stāvvadu maiņu. Bet tā kā pirmajos stāvos ūdens padeves problēmu nav, paredzams, ka radīsies jautājums – kāpēc no kopējā mājas uzkrājuma jāmaksā par to, kas citiem nav aktuāli?
Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Straupe norādīja, ka aukstā ūdens piegāde ir "obligāti veicamais pakalpojums". Tomēr problēmas ar ūdeni Brīvības ielas namā nav traktējamas kā avārijas situācija.
"Šis ir plānojamais remontdarbs, kas pārvaldniekam būtu jāieplāno ikgadējos remonta darbos un jāvēršas pie iedzīvotājiem, aicinot nākt viņus vai nu uz sapulci, vai veicot aptauju. Bieži vien mēs saprotam, ka iedzīvotāji ir kūtri vai viņi baidās uzņemties kaut kādas saistības. Faktiski tas ir apsaimniekotāja darbs," uzsvēra Straupe. "Pārvaldniekam ir jāvēršas kaut vai individuāli pie katra no iedzīvotājiem un jāmēģina pārliecināt viņu par šāda lēmuma vajadzību."
Vienlaikus kopīpašniekiem jāapzinās, ka nodrošināt mājoklī nepieciešamos darbus ir arī viņu atbildība, tāpēc iedzīvotājiem jāsanāk kopā, lai lemtu par darbu veikšanu un finansējumu.
"Finansējums nāk no mājas uzkrājuma vai arī kopīpašniekiem ir iespējams vienoties, piemēram, vēršoties "Altumā", kur ir programmas ne tikai siltināšanā, bet ir arī programmas remontdarbu veikšanai," ieteica Straupe.
