Piecu viesstrādnieku saslimšana ar Covid-19, par ko SPKC ziņoja svētdien, ir lielākais vienlaikus atklātais saslimušo viesstrādnieku skaits, bet ne pirmais gadījums, atzina SPKC epidemiologs Jurijs Pereviščikovs. Iepriekš vēl divas reizes saslimuši viesstrādnieki, toreiz – no Ukrainas. Veikt viesstrādniekiem Covid-19 testus gan nav obligāts pienākums.
"Daudzi darba devēji ir ieinteresēti paši, cik šie cilvēki varētu būt inficēti, un vairākos gadījumos šo testēšanu veic tieši darba devēji. Tā bija arī šoreiz. Tie cilvēki bija notestēti – lielāka grupa – un pieciem tika konstatēts koronavīruss. Viņi pašreiz atrodas stingrā izolācijā," atklāja Pereviščikovs.
Šie darbinieki bija tikko iebraukuši un vēl nebija sākuši strādāt. Tieši darba devēja iniciatīva ļāvusi saslimšanu atklāt. Taču ne vienmēr uz to var paļauties, atzina epidemiologs. Tāpēc viņš uzskata, ka pirmās nedēļas beigās kopš ierašanās Latvijā viesstrādniekiem būtu jāveic obligāts tests. Patlaban ir prasība, ka testam jābūt veiktam pirms izbraukšanas no mītnes valsts, tikai tad var saņemt atļauju iebraukšanai, par ko atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Taču arī tur atzina, ka ar to var nepietikt.
"Mēs esam runājuši arī ar SPKC un Veselības ministriju, un pilnīgi iespējams ir tāds gadījums, ka tests pirmo reizi ir negatīvs un pēc vairākām dienām, veicot atkārtoti, tas ir pozitīvs," norādīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Tas ir arī iemesls, kāpēc optimālais testēšanai laiks būtu nedēļa pēc ierašanās, apliecināja SPKC. Taču domāt par vēl stingrākiem ierobežojumiem patlaban neesot pamata, jo viesstrādniekiem tie jau tā ir stingri un kontaktu ar apkārtējiem ir krietni mazāk nekā Latvijas iedzīvotājiem, kas ierodas no riska valstīm. Arī LIAA norādīja – viesstrādniekiem jāievēro izolācija pēc darba laika, viņi nedrīkst braukt ar sabiedrisko transportu, darba devējiem jāapliecina, ka vajadzības gadījumā segs ārstēšanās izdevumus un jābūt garantētai karantīnas vietai.
"Kad mēs izvērtējam – izsniegt vai neizsniegt atļauju, mēs pie pozitīva lēmuma sūtam vēstuli ne tikai uzņēmumam, bet arī robežsardzei, policijai, SPKC un Veselības ministrijai – tātad ir iespējams kontrolēti sekot līdzi, kur tad šie cilvēki, kuri iebrauc, īpaši šķērsojot ārējo Eiropas Savienības robežu vai braucot no ''sarkanajām valstīm'', lai tad atbildīgie dienesti var sekot līdzi," atzīmēja Rožkalns.
Atļauju iebraukt un strādāt Covid-19 laikā LIAA līdz šim izsniegusi 672 darbiniekiem no ārvalstīm.
Savukārt 100 pieteikumi noraidīti.
Aģentūrā pastāstīja, lai atļauju saņemtu, darbiniekam jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, jābūt kvalificētiem vai arī – tikai sezonas strādniekiem lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai kūdras iegūšanā. Starp pēdējiem bijuši arī nule saslimušie, un Latvijā tieši no Uzbekistānas arī ierodas visvairāk sezonas strādnieku.
Covid-19 dēļ gan to skaits ir mazāks, kā varēja būt. Arī melleņu audzētājs no Vidzemes, kurš viesstrādniekus, tostarp no Uzbekistānas, piesaistīja iepriekšējos trīs gadus, šogad palika bešā un 100 darbinieku vietā ar grūtībām starp vietējiem atradis 50. No iestādēm ilgi nav bijusi skaidrība, vai un kad vispār varēs piesaistīt viesstrādniekus, kā arī nobiedējusi birokrātiskā procedūra atļauju prasīšanai un saskaņošanai, bet ogu lasīšanas sezona ir īsa.
"Bet, protams, es nevaru arī pārmest pārvaldei un valstij, jo viņi arī sargāja mūs. Nevar teikt, ka varbūt tas ir nepareizi. Bet bija visādi risinājumi citur, bija zaļie koridori atvērti viesstrādniekiem, vajadzēja kaut kā par šo lietu domāt, jo atstāt mūs viens pret vienu ar šīm problēmām varbūt nebija pareizi," pauda SIA “Blueberry land” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Fomičovs.
Noprotams, ka valdībā gan gluži pretēji sagaidāmas diskusijas, vai vispār atļaut sezonas viesstrādniekus. LIAA savā pārziņā gribētu atstāt tikai atļauju došanu kvalificētajam darba spēkam, bet sezonas darbaspēku nodot Zemkopības ministrijas pārziņā. Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") ziņu aģentūrai LETA norādīja, ka nepieciešama politiska izšķiršanās – nodot jautājumu par sezonas darbiniekiem Zemkopības ministrijas kompetencē vai arī aizliegt tiem iebraukt.
KONTEKSTS:
Jūlija sākumā Latvijā vērojams reģistrēto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Reaģējot uz saslimstības pieaugumu, valdība nolēma atjaunot dažus ierobežojumus kafejnīcām, un saīsināt kafejnīcu un restorānu darbības laiku.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
