Dienas ziņas

Serbijā turpinās protesti pret valdību

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Atkal stingrāki ierobežojumi kafejnīcās

Līdz ar Covid-19 izplatīšanos atjauno dažus ierobežojumus kafejnīcām

Pieaugot Covid-19 izplatībai Latvijā, sabiedriskās ēdināšanas vietās atjaunos vairākus ierobežojumus, tostarp attiecībā uz apmeklētāju skaitu pie galdiņa un darbalaiku. Par to piektdien, 10. jūlijā, attālinātā ārkārtas sēdē vienojās valdība.

ĪSUMĀ:

  • Šonedēļ Latvijā pieaugusi saslimstība ar Covid-19.
  • Maz no ārvalstīm ievesto gadījumu. Vairāki gadījumi saistīti ar privātiem pasākumiem publiskās izklaides vietās.
  • Astoņu Liepājas un Rīgas bāru un kafejnīcu apmeklētājus mudina vērot savu veselību.
  • Cerībā ierobežot saslimstību jau no 11. jūlija atjauno dažus ierobežojumus kafejnīcām, bāriem un restorāniem.
  • Pie viena galdiņa drīkst būt līdz 4 cilvēkiem iekštelpās, bet līdz 8 ārtelpās.
  • Sabiedriskās ēdināšanas vietām īsāks darba laiks - līdz pusnaktij.
  • Viesnīcu un restorānu asociācijas aicina valsti kompensēt zaudējumus.
  • Ministri spriež par vēl stingrākiem ierobežojumiem jaunnedēļ, ja Covid-19 izplatība nesaruks.
  • Nākamnedēļ valdība spriedīs, vai stingrāk ierobežot ieceļošanu Latvijā.

Atjauno dažus ierobežojumus

Līdz ar Covid-19 izplatīšanos atjauno dažus ierobežojumus kafejnīcāmSintija Ambote

Līdz ar valdības lēmumu jau no sestdienas, 11. jūlija, sabiedriskās ēdināšanas vietās noteiktas šādas prasības un ierobežojumi:

  • maksimālais personu skaitu (kas nav vienas mājsaimniecības locekļi) pie viena galdiņa: iekštelpās – 4; ārtelpās – 8;
  • vismaz pie ieejas un kases jāizvieto skaidri salasāmu informāciju par maksimāli pieļaujamo personu skaitu;
  • laika ierobežojumu līdz pusnaktij (ne vairs līdz plkst.2).

Vienlaikus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam sabiedriskās ēdināšanas vietā arī turpmāk jānodrošina, ka:

  • tiek ievērota divu metru distance starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena;
  • ir iespēja apmeklētājiem iegādāties ēdienus arī līdzņemšanai;
  • galda piederumu, trauku komplektu un salvešu izsniegšana notiek katram apmeklētājam individuāli;
  • pēc katra apmeklētāja ēdienreizes tiek veikta galdiņu dezinfekcija.

Darbības laika ierobežojumi – no pulksten 6.00 līdz pulksten 24.00 attiecas arī uz kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietām. Vienīgais izņēmums – brīvdabas kino, kas varēs darboties līdz diviem naktī.

Ministri vienojās atjaunot starpinstitūciju koordinācijas grupu, kas varētu strādāt pie ieteikumiem Covid-19 ierobežojumiem. Šo grupu vadīs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

“Mani tiešām apbēdina fakts, ka epidemioloģiskā situācija valstī ir pasliktinājusies, un tā dēļ cieš tieši viesmīlības nozare. Esam daudz strādājuši ar nozares uzņēmumiem, lai nodrošinātu drošu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kā arī visas nozares darbu.

Aicinu uzņēmējus un klientus būt maksimāli atbildīgiem, jo pēdējo dienu statistika pierāda riskus un situācijas trauslumu,” paziņojumā medijiem uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).

Valdības pārstāvju preses konference pēc MK sēdes: 

Asociācija: Vajadzētu kompensēt zaudējumus

Papildu ierobežojumi  ēdināšanas iestādēm radīs zaudējumus, kuri valstij būtu jākompensē, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Viņš norādīja, ka papildu ierobežojumu ietekmē ēdināšanas iestādēs būs mazāks viesu skaits, kas negatīvi ietekmē apgrozījumu.  

Pinnis pauda cerību, ka papildu ieviestie ierobežojumi būs, kamēr tiks monitorēta situācija, bet nebūs ilgstoši.

Asociācijas pārstāvis uzsvēra, ka pēdējie infekcijas uzliesmojumi nav ēdinātāju vaina, jo nozares uzņēmēji kopumā visus līdzšinējos ierobežojumus apzinīgi ievērojuši. Drīzāk tas skaidrojams ar apmeklētāju cilvēcisko faktoru - ne visi apmeklētāju paši godprātīgi ievērojuši SPKC rekomendācijas.

“Nozare, protams, pildīs normatīvo aktu prasības, jo mūsu interesēs ir saglabāt epidemioloģisko situāciju pēc iespējas zemā līmenī, lai cilvēki uz Latviju brauktu arī no ārvalstīm. (..),” viņš pauda, norādot, ka "nozare dzīvo no dienas uz dienu", jo turpmāko prognozēt nevar.

Komentējot, kādas tieši kompensācijas vajadzētu ieviest, viņš teica, ka tas vēl jāizvērtē. Tās varētu būt subsidētās darbavietas vai citi atbalsta mehānismi. Nozarei par šo jautājumu jau ir bijušas sarunas ar Ekonomikas ministriju.

Ministri rosina striktāk

Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) piebilda, ka šie ierobežojumi būtu pietiekami līdz nākamajai otrdienai, kad plānota nākamā valdības sēde.

Savukārt vairāki ministri norādīja, ka būtu jādomā arī par ierobežojumiem attiecībā uz ieceļošanu no ārvalstīm. Politiķi neslēpa bažas, ka ieceļotāji no Krievijas un Baltkrievijas neievēro pašizolāciju.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pauda, ka tikai ar ierobežojumiem attiecībā uz sabiedrisko ēdināšanu nebūs izdarīts viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji būtu droši. Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) rosināja lūkoties, no kurienes vīruss ieceļo Latvijā, vienlaikus mudinot valstī neatgriezties pie tik striktiem ierobežojumiem, kādi bija iepriekš.

Atbildot Viņķele skaidroja, ka visa pasaule ar šo vīrusu dzīvo pēc principa “vienu soli uz priekšu, vienu atpakaļ”, gaidot vakcīnu. Viņa arī atklāja, ka uz nākamo nedēļu varētu sagatavot striktākus ierobežojumus. Tostarp varētu pārskatīt ieceri ļaut no augusta publiskajos pasākumos ārā pulcēties līdz 3000 cilvēkiem.

“Šis ir visnotaļ maigs skrūvju pievilkšanas pasākums. Mēs ceram, ka tas varētu apstādināt inficēšanās izplatīšanos. Bet, protams, ja būs nepieciešams un mēs redzēsim, ka skaitļi tomēr aug, tiks lemts arī par citu ierobežojumu ieviešanu," medijiem sacīja Viņķele.

Vienlaikus viņa mudināja pašlaik mēģināt ieviest mīkstākus ierobežojumus, lai paraudzītos uz to efektivitāti. 

Preses konferencē taujāta par ieceļošanu no Krievijas, ministre sacīja, ka pašlaik esošie ierobežojumi ir pietiekami noteikti. Valdībā gan diskutēts par termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju ieceļošanas iespējām, jo, lai gan tūristu vīzas šobrīd neizsniedz, robežu ar Krieviju var šķērsot cilvēki, kam ir uzturēšanās atļaujas. Viņķele gan piebilda, ka efektīvāka būtu Eiropas Savienības vienota pieeja par trešo valstu iedzīvotāju iebraukšanu.

Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) mudināja atjaunot stingrāku koordināciju starp Baltijas valstīm attiecībā uz ierobežojumiem un to kontroli, jo pašlaik kaimiņvalstis nosaka atšķirīgas prasības.

Pagaidām nav plānots atcelt 29. augustā gaidāmās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.

Pieaug saslimstības rādītājs

Veselības ministre valdības sēdē arī atklāja, ka

Covid-19 gadījumu skaita 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā pieaudzis līdz 2,8 gadījumiem.

Pirms nedēļas šis rādītājs bija 0,7. Par drošām uzskata valstis, kur šis rādītājs ir mazāks par 16. Lai gan Latvijā tas aizvien ir būtiski zemāks, Viņķele uzsvēra – visi apzināmies, ka mums nevajadzētu sasniegt rādītāju 16.

Pašlaik saslimstības struktūra atbilst tam, kāda bija saslimstības augstākajā brīdī pavasarī. Tas liek secināt, ka ir pamats atgriezties pie striktākiem ierobežojumiem, skaidroja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Šonedēļ Latvijā tikai seši no jaunajiem Covid-19 gadījumiem ir droši uzskatāmi par ievestiem no ārvalstīm. Skaidri iezīmējas kāds noteikts inficēšanās personu loks – tie ir gados jaunāki cilvēki, kas apmeklējuši publiskas izklaides vietas.

Šonedēļ konstatēti trīs atsevišķi uzliesmojumi. Viens no tiem jau publiski plaši izskanējis un saistīts ar kādas kompānijas privātu pasākumu publiskās vietās. Otrs gadījums saistīts ar divu izklaides vietu apmeklēšanu vienā vakarā. Savukārt trešajā gadījumā - ar skolas absolventu pašorganizētu atpūtu vairākās vietās divu vakaru garumā.

KONTEKSTS:

Šonedēļ Latvijā vērojams reģistrēto Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Pēdējo četru nedēļu laikā bija aptuveni 15 jaunatklātie gadījumi nedēļā, bet šonedēļ kļuvis zināms jau par 41 inficēšanās gadījumu.

SPKC un Veselības ministrija jau brīdināja - ja vairākiem Covid-19 inficēšanās gadījumiem nebūs izsekojams infekcijas avots, būs jāatgriežas pie stingrākiem ierobežojumiem. Vēlāk arī premjers un veselības ministre apliecināja - VM un valdība vērtēs nepieciešamību pārskatīt ierobežojumus.

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

No jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti