ĪSUMĀ:
- Vēlēšanās būs vēlētāju saraksti – katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.
- Divu nedēļu laikā – no 26. marta līdz 11. aprīlim – vēlēšanu iecirkni varēs nomainīt.
- Iepriekš varēs nobalsot trīs dienas pirms vēlēšanām – 22., 23. un 24. aprīlī.
- Vēlēšanu dienā 25. aprīlī iecirkņi būs atvērti no plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00.
- Kandidātu sarakstus vēlēšanām varēs iesniegt no 20. līdz 26. martam.
- "Saskaņa" Rīgas domes atlaišanas likumu apstrīd Satversmes tiesā.
- Jau 25.februārī Rīgas domē darbu uzsāks pagaidu administrācija.
Komisija sēdē lēma, ka, ņemot vērā salīdzinoši īso gatavošanās laiku, noteikts saīsināts periods pirms vēlēšanām, līdz kuram ir jāizveido vēlēšanu iecirkņu komisijas. Tās būs jāizveido līdz divdesmitajai dienai pirms vēlēšanu dienas, nevis līdz 40. dienai, kā ierasts. CVK vadītāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka pats vēlēšanu process Rīgas iedzīvotājiem tiks aizvadīts, kā ierasts.
"Pirmkārt, pašvaldību vēlēšanās mēs lietojam vēlētāju sarakstus. Tas nozīmē, ka jābalso noteiktā vēlēšanu iecirknī. Atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai iecirknis tiek iedalīts. Noteiktu laiku pirms vēlēšanām – šajā gadījumā divu nedēļu laikā no 26. marta līdz 11. aprīlim, ja sākotnējais iecirknis nav ērts nobalsošanai, – to būs iespējams nomainīt. Šajā pašā periodā tie vēlētāji, kuriem Rīgā nav deklarētās dzīvesvietas, bet kuriem pieder īpašums – viņi arī var piereģistrēties balsošanai Rīgā. Par citām balsošanas iespējām – mums ir iepriekšējās balsošanas dienas – tās ir trīs dienas pirms vēlēšanām – 22., 23. un 24. aprīlis. Šajās dienās dažas stundas dienā būs atvērti iecirkņi tiem vēlētājiem, kuri nevar aiziet nobalsot sestdienā.
Sestdienā, 25. aprīlī, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00," sacīja CVK vadītāja.
CVK informēja, ka vēlētāju sarakstus izveidos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sadarbībā CVK un Rīgas pašvaldību. Sākotnēji katrs balsstiesīgais rīdzinieks tiks iekļauts reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošā iecirkņa vēlētāju sarakstā. PMLP ne vēlāk kā līdz 26. martam izsūtīs vēlētājiem pa pastu uz deklarētās dzīvesvietas adresi Rīgā informāciju par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts. No 26. marta savu iecirkni varēs noskaidrot arī pa CVK uzziņu tālruni vai PMLP pārvaldes e-pakalpojumā.
Kā zināms, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 24. februārī, izsludināja Saeimas šā gada 13. februārī pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu, kas stājas spēkā otrdien, 25. februārī.
Atbilstoši likumā noteiktajam CVK vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā jāizsludina ne vēlāk kā piektajā dienā pēc likuma stāšanās spēkā, un vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tādējādi vēlēšanu diena būs sestdiena, 25. aprīlis.
Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās būs Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas – šā gada 26. janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.
Kandidātu sarakstus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām varēs iesniegt no 20. līdz 26. martam. Kandidātu saraksti būs jāiesniedz Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai. Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām var iesniegt reģistrēta politiskā partija, reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.
Tikmēr partija "Saskaņa" īstenojusi iepriekš solīto – "Saskaņas" Saeimas deputāti iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu ierosināt lietu par Rīgas domes atlaišanas likuma atzīšanu par neatbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam un par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Apstrīdēts minētā likuma punkts, kurā par domes atlaišanas pamatu min domes rīcībnespēju.
"Saskaņas" deputāti apstrīd to pamatojuma daļu, kas norāda uz pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Jau 25. februārī, sanākot uz ārkārtas sēdi, darbu Rīgas domē uzsāks pagaidu administrācija, kas vadīs pilsētas pašvaldības darbu līdz jaunievēlētās Rīgas domes pirmajai sēdei.
Pagaidu administrācijas darbu vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, pagaidu administrācijā strādā arī Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Tās kompetencē ir lemt par domes autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi. Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs Rīgas domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
KONTEKSTS:
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") pārkāpumus noliedz un uzskata, ka vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!) ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Pūce rosināja papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.
