Prezidents izsludina likumu par Rīgas domes atlaišanu

Valsts prezidents Egils Levits ir izsludinājis Rīgas domes atlaišanas likumu, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

ĪSUMĀ:

  • Levits izsludināja Saeimas pieņemto likumu par Rīgas domes atlaišanu.
  • Likums stājas spēkā un dome būs atlaista otrdien, 25. februārī.
  • Rīgas domes vēlēšanas plānotas sestdien, 25. aprīlī.
  • "Saskaņa" apstrīdēs Satversmes tiesā Rīgas domes atlaišanas likumu.

24. februāris ir pirmā diena, kad prezidentam bija tiesības izsludināt “Rīgas domes atlaišanas likumu”, un nevilcinoties Levits to ir parakstījis. Arī iznācis “Latvijas Vēstneša” ārkārtas laidiens, kurā likums ir izsludināts.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Saskaņā ar likumu Rīgas domes vēlēšanas notiks pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Proti, vēlēšanas notiks 25.aprīlī, kas kā iespējamais datums izskanēja jau iepriekš.

Savukārt partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs ziņu aģentūrai LETA paziņoja, ka partija nolēmusi Satversmes tiesā (ST) apstrīdēt likumu par Rīgas domes atlaišanu. "Saskaņa" pārliecināta, ka Rīgas dome tikusi atlaista pretlikumīgi, likuma pamatojumā saglabājot argumentāciju par atkritumu apsaimniekošanas krīzi galvaspilsētā.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) plāno otrdien izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Atbilstoši likumā noteiktajam CVK vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā jāizsludina ne vēlāk kā piektajā dienā pēc likuma stāšanās spēkā, un vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas.

Tādējādi vēlēšanu diena būs sestdiena, 25. aprīlis.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās būs Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas – šā gada 26. janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

KONTEKSTS:

Saeima 13. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas domes atlaišanu. Saskaņā ar Satversmes 69. pantu Valsts prezidents to varēja izsludināt ne agrāk kā desmitajā dienā pēc tā pieņemšanas Saeimā.

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā.  Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.

Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi var atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.  

Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti