Saskaņā ar Vašingtonas līguma 4. pantu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.
Pabriks skaidroja, ka Polija, Lietuva un Latvija vienojušās: ja kāda no valstīm vēlēsies uzsākt konsultācijas pēc šī panta, tad pārējās pievienosies iniciatīvai un pieteikumu visas trīs valstis iesniegs kopīgi.
"Mēs būsim vienoti šajā prasībā, bet līdz vakardienas vakaram šāda vēlme nebija izteikta ne no vienas valsts, jo mēs velti negribam izmantot šīs iespējas iesaistīt NATO. Mēs vēl gaidām, kā tālāk uzvedīsies Baltkrievijas un Krievijas pārstāvji," klāstīja aizsardzības ministrs.
Tāpat visas trīs valstis saprot 4. panta nopietnību. Latvija, Lietuva un Polija vēl nogaida, jo uzskata, ka ar situāciju vēl tiek galā, bet stāvoklis var strauji mainīties.
"Situācija var mainīties ik pa stundai, un tad mēs varam arī aicināt [izmantot] 4. pantu," teica Pabriks.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
